Notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģija nepieļauj Baltijas jūras piesārņošanu
Liepājas attīrīšanas iekārtu tehnoloģijas nepieļauj dabas piesārņošanu ar neattīrītiem pilsētas kanalizācijas notekūdeņiem. Visi ūdeņu attīrīšanas procesi tiek rūpīgi uzraudzīti un kontrolēti, tāpēc Baltijas jūrā no pilsētas attīrīšanas iekārtām notekūdeņi neattīrītā veidā nevar ieplūst, uzsver uzņēmuma ”Liepājas ūdens” direktors Andis Dejus.
Atsaucoties uz pēdējās dienās presē publicētajiem pieņēmumiem, ka piesārņojums Liepājas pludmalē it kā esot nonācis no Liepājas pilsētas attīrīšanas iekārtām, uzņēmuma darbinieki uzskata, ka vēlreiz nepieciešams paskaidrot kanalizācijas notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas procesus.
Uzņēmuma ”Liepājas ūdens” pamatdarbība ir dzeramā ūdens piegāde klientiem Liepājas pilsētā, kā arī notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana un pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatācija.
Brīdī, kad tualetē noraujam ūdeni, kad mazgājam traukus virtuvē vai pēc vannas lietošanas izraujam korķi, ūdens pārvēršas par notekūdeni un tiek aizvadīts kanalizācijas sistēmā. Sākotnēji tā ir mājas kanalizācija, tad notekūdeņi nokļūst pilsētas kanalizācijas tīklos, tiek savākti sūkņu stacijās un, visbeidzot, aizvadīti uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (NAI).
Lai kanalizācijas ūdeņus aizvadītu līdz NAI, Liepājā darbojas 17 kanalizācijas sūkņu stacijas. Notekūdeņi pa kolektoriem satek sūkņu staciju rezervuāros. Tālāk tie no visas pilsētas tiek pārsūknēti uz galveno kanalizācijas sūkņu staciju, kas atrodas Alsungas ielā, no turienes – uz NAI.
Šobrīd Liepājas pilsētas kanalizācijas tīklu kopgarums ir 194 kilometri. Kad notekūdeņi savākti, ar sūkņu palīdzību mērojuši tālo ceļu līdz NAI, var sākties to attīrīšanas process. Jāuzsver, ka attīrīšanas iekārtās pilsētas notekūdeņi nonāk tikai kā netīrs šķidrums. Uzņēmumam gan problēmas regulāri sagādā kanalizācijā nonākušās lietas, kurām tur nu nekādi nevajadzētu būt – tās ir lupatas, sadzīves atkritumi un daudz kas cits.
Saņemot notekūdeņus NAI, vispirms tos izfiltrē caur ļoti smalku sietu, pie kura paliek gan konfekšu papīri, gan koku lapas, viss, kas var traucēt tālāku notekūdeņu attīrīšanu.
NAI darbinieki saņemtos notekūdeņus kontrolē un vērtē pēc vairāk nekā 20 fizikāli ķīmiskiem parametriem, to viņi veic, izmantojot uzņēmuma laboratorijās pieejamas iekārtas un materiālus, kas atbilst visām Eiropas Savienības prasībām un standartiem.
Pēc mehāniskās apstrādes notekūdeņi nonāk bioloģiskajā attīrīšanas daļā. Šeit tie tiek izsūknēti cauri vairākām tvertnēm, kurās attīrīšanas procesus nodrošina dažādi mikroorganismi jeb bioloģiskās dūņas. Ar dūņu un baktēriju palīdzību notiek ūdeņu bioloģiskā attīrīšana no citiem, tā teikt, ar acīm neredzamiem piesārņojošiem elementiem.
Kad notekūdeņi ar dūņu un baktēriju palīdzību ir attīrīti līdz nepieciešamajai pakāpei, vēlreiz notiek to ķīmiskā sastāva un citu parametru novērtēšana.
Un tikai tad tos izvada Baltijas jūrā pa cauruli viena metra diametrā, 12 metru dziļumā un aptuveni 1,4 kilometrus tālu no krasta.
SIA ”Liepājas ūdens” pastāvēšanas laikā nav bijis tāds gadījums, kad notekūdeņi no NAI neattīrītā veidā ieplūstu Baltijas jūrā.
Šogad ir paveikts ievērojams darbs apkārtējās vides uzlabošanā, jo ir likvidētas divas neattīrīto notekūdeņu izlaides Karostas kanālā un notekūdeņu izlaide Baltijas jūrā pie Ziemeļu mola.
Sarmīte Jēkabsone,
SIA ”Liepājas ūdens”, sekretāre referente
Aigars Štāls,
Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists
