Liepājniece Elvīra Potocka, kas agrāk dzīvojusi Ludviķa ielā 27, ir pavisam bēdīga. Savulaik, kad 1960. gadā pasaulē nākusi viņas meita Elita, ģimene iestādījusi pagalmā ozolu, bet pēc trīs gadiem, piedzimstot dēlam Valērijam, turpat pagalmā iestādīts bērzs.

Aizvakar viņai piezvanījusi meita, kas joprojām dzīvo šajā mājā un pavēstījusi –”mūsu bērzs ir nozāģēts”. Viņa nesaprot, kāpēc tas bija vajadzīgs?

Mājas pagalmā kaudzē samesti vēl stāv bērza malkas kluči – tie ir pārpalikumi no bērza. Bet Elvīras kundze tik plāta rokas: “Nu, redz, nu – tagad varēs skatīties uz nesmuko žogu un pliko sētu!” Mājas vecākā Vaira Mikute un viņas vīrs Leons gan mierina sievieti – nekas cits neatlicis, kā zāģēt to koku nost, jo tas bija kļuvis bīstams. “Pirms kādiem gadiem desmit tam nolauza galotni un nu bija izveidojušās trīs galotnes un vētrās koks bija pāršķēlies,” skaidro Leons. “Pirms tam mēs paši mēģinājām glābt koku kā mācēdami – pat ar drātīm savilkt to kopā, bet nekas neizdevās.” “Mums visiem sāp sirds, ka bērzs bija jānozāģē,” piebalso Vaira. “Taču tāds bija mājas iedzīvotāju lēmums un mēs to apliecinājām ar saviem parakstiem.”

Elvīras kundzes meita Liepājas domes deputāte Elita Kosaka gan iebilst – runa bija tikai par zaru apzāģēšanu, bet ne koka pilnīgu nozāģēšanu, tāpēc arī viņa labprāt uzzinātu, kas pieņēma lēmumu bērzu nozāģēt pavisam.

“Tas ir mans un namu apsaimniekošanas uzņēmuma “Vecliepāja” speciālistu kopīgs lēmums, ņemot vērā to, kādā stāvoklī bija šis koks,” sacīja Liepājas domes Vides daļas dabas aizsardzības speciāliste Alda Damberga. Viņa skaidroja, ka bērzi nav no tiem kokiem, kurus var apzāģēt un tie atkal dzīs jaunus zarus. “Tā kā bērziem nav snaudošo pumpuru, kas dzen jaunos zarus, kā tas ir, piemēram, liepām, ozoliem, ābelēm, papelēm un daudziem citiem kokiem, tos apzāģēt nav jēgas,” viņa skaidroja. “Faktiski zaru apzāģēšana būtu bijis lieks darbs un šim kokam tā vienalga būtu bijusi lēna un mokoša nāve, jo tas bija pāršķēlies, bērzam ātri rodas puve un tajā iekļūst baktērijas, kā rezultātā koks aiziet bojā. Turklāt tas bija bīstams, tāpēc arī nolēmām bērzu nozāģēt.”

Kreņķis Elvīras kundzei ir arī par netālu esošo pašas stādīto ozolu. Tas īpašumu pārdales kārtībā tagad palicis kaimiņu mājas pagalmā un uz tā saknēm uzcelts betona žogs. 

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds” 

Elvīra Potocka ar vīru šai vietā bērzu iestādīja, kad piedzima dēls. Nu koks ir nozāģēts.