Zemi un automašīnas pie dzīvojamās mājas O. Kalpaka ielā 107 ceturtdienas rītā sedz bieza putekļu kārta. “Nu jau vējš mazliet aizpūtis, taču iepriekš cilvēki atstāja pēdas kā sniegā. Paskatieties, zāle nav zaļa, bet pelēka,” “Kurzemes Vārdam” rāda mājas iedzīvotāja Aleksandra Budaka. Putējis no ostas puses 20. un 21. janvārī. Iespējams, drīzumā problēmu risinās ne tik daudz sodi, cik jauna kraušanas izvērtēšanas sistēma.

Viss pelēks

Nedēļas sākumā notikušais fiksēts Liepājas Reģionālās vides pārvaldē. Tās direktors Ruslans Pečulis pastāsta, ka iestāde saņēmusi sūdzību, fakti ir pārbaudīti, un vakar ierosināta administratīvā lieta. “Visticamāk, tas ir uzņēmums “Liepaja Bulk Terminal”, kas pamatā nodarbojas ar graudu kraušanu. Skaidrosim, pieprasīsim kravu reģistrācijas žurnālu,” viņš norāda.

A. Budaka šai namā dzīvojot četrdesmit gadus. Neciešamā putēšana sākusies pirms gadiem četriem pieciem. “Esam rakstījuši vēstules, vākuši parakstus, bet tam nav nekāda rezultāta,” saka pensionāre. Sarunai pievienojas kaimiņš Leons Valukonis: “Mazus bērnus nevar izvest laukā, pašiem nav ko elpot. Mēs te nomirsim drīz! Zvanījām vides dienestam. Var teikt, cik gribi, neņem galvā. Tad lai osta mums nomazgā tās netīrās mašīnas! Kur pensionāriem naudu ņemt, lai katru dienu mazgātu! Šos putekļus vispār var dabūt nost tikai ar “Fairy”, bieza, taukaina kārta.”

Pirms divpadsmit gadiem veikta ēkas renovācija, taču nu jau labi jāieskatās, lai nojaustu, ka fasāde krāsota sarkana un citrondzeltena. “Priekš kam to darījām, ja tagad viss ir pelēks? Lietus līst, uz fasādes veidojas putekļu nosēdumi,” stāsta A. Budaka. Visi, kas vien varot, no šīs mājas pārceļoties citur. “Vēl trīs gadus mums jāizmaksā mājas renovācija, bet jau vajag par jaunu to taisīt,” piebilst L. Valukonis.

Pensionāri redz, ka Brīvostas ielā sākusies trokšņu sienas būvniecība, stabi jau ierakti. “Ko tā siena līdzēs, tikai trīs metrus augsta? Cik augsta ir piecstāvu māja?” skeptisks ir L. Valukonis. “Mašīnas brauc, ne dienu, ne nakti nav miera.” Iedzīvotāji novērojuši, ka naktīs kraušana esot intensīvāka un virs ostas stāvot putekļu mākoņi. “Laikam tad nebaidās,” viņi spriež.

Jauni noteikumi katrai piestātnei

R. Pečulis informē, ka šogad šī ir jau otrā ostas uzņēmumam ierosinātā administratīvā lieta. “Pirmā ir uzņēmumam “Mols L”, kurš arī pieputinājis – krāvuši stipra vēja laikā, pārkāpjot ostas noteikumus. Mums ar viņiem ir strīds, jo “Mols L” bija pieprasījis izziņu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram un paņēmis diennakts vidējo rādītāju. Mēs prasījām datus pa stundām, un vēja ātrums bija pārsniegts. Pieprasījām papildu paskaidrojumus,” viņš pastāsta.

Direktors atzīst, ka sodi par šādiem pārkāpumiem neesot adekvāti. “Labāk redzētu naudas sodu procentos no mēneša apgrozījuma, nevis simboliskos pāris tūkstošus eiro. Par to šobrīd spriež Valsts vides dienests (VVD) – vajadzētu rosināt izmaiņas, kurām būtu jāietekmē uzņēmēji,” vērtē R. Pečulis.

Liepājas SEZ pārvaldes Drošības, aizsardzības un vides daļas vadītājs Kaspars Poņemeckis stāsta, ka par putēšanas kontroli sāktas sarunas ar VVD. Viņš saka, ka tā nevarētu būt, ka uzņēmēji naktīs rīkojas brīvāk, jo VVD kontrole notiek 24 stundas diennaktī: “Inspektori brauc arī naktī un var apturēt darbību.” Taču svarīgākais – iecerēts izstrādāt jaunus noteikumus, kuros noteicošais nebūs vēja stiprums. “Sistēma jāpārveido mūsdienīgāka, jāņem vērā dažādi raksturlielumi. Svarīgs ir gan mitrums, gan vēja virziens. Ja ir lietains laiks un atbilstošs virziens, varbūt var kraut pie stiprāka vēja. Vai otrādi – ja pūš uz iedzīvotāju mājām, tad pārtraukt kraut jau pie mazāka vēja stipruma. Jāsāk skatīties, kā cilvēkiem labāk, nevis, ja uz papīra rakstīts 10 metri, krauj vēl pie 9,9 metriem sekundē.”

Iecerētajos jaunajos noteikumos paredzēts nevis vienkārši noteikt robežlielumus visai ostai, bet atsevišķi izvērtēt katru piestātni. “Ir atšķirība, kur piestātne atrodas un uz kuru pusi tur atrodas dzīvojamais rajons. Jāņem vērā arī kraušanas tehnoloģija, vai tā ir pusslēgta, slēgta vai atklāta. Mēriekārtas, ko izmantojam, uz to jau ir modelētas – mērīt kritisko putēšanu,” stāsta K. Poņemeckis. Jaunās sistēmas ieviešana būšot “ļoti aktīvs darbs VVD kopā ar termināliem, mēs esam tikai novērotāji pa vidu”.