Liķieris, “BMW”, sačakarēta nākotne

Fotogrāfija sociālajos tīklos: “BMW” automašīna, uz kuras bagāžnieka novietota liķiera pudele, turpat līdzās zemē vēl viena.

Nu iemūžinātā aina šķiet ļoti simboliska, jo liepājnieks, kas šo bildi pērn ievietoja internetā, pēc dažiem mēnešiem, šī gada sākumā, pie būmera stūres tika pieķerts vairāk nekā divu promiļu reibumā, turklāt bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām. Tās viņš noteiktā kārtībā nebija ieguvis.

Sekoja kriminālprocess, tiesa, lēmums par 220 stundu ilgu sabiedrisko darbu un “BMW 520” konfiscēšanu.

Kurzemes rajona tiesa Liepājā katru mēnesi izskata vairākas krimināllietas, kurās autobraucēji apsūdzēti par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā un bez tiesībām.

Daļa dzērājbraucēju tās nav ieguvuši, citiem tiesības atņemtas, jo pie stūres dzērumā sēdušies jau iepriekš un nereti apsūdzībai pēc Krimināllikuma 262. panta (transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē) komplektā nāk 312. pants (izvairīšanās no tiesas nolēmuma pildīšanas).

Latvijā kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu, ja vadītājs atrodas alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē, paredzēta tikai tiem, kuriem nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.

Tagad Tieslietu ministrija nākusi klajā ar priekšlikumu kriminalizēt braukšanu dzērumā, sākot no divām promilēm.

Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputāti gan uzskata, ka krimināli sodāmai jābūt braukšanai alkohola reibumā virs 1,5 promilēm.

Valsts policija ieceri pastiprināt atbildību par sēšanos pie stūres dzērumā vērtē atzinīgi. To, ka šādi grozījumi nepieciešami, apliecina arī statistika, proti, valstī vidēji gadā par sēšanos pie stūres alkohola reibumā sodītas 2000 personas. Aptuveni 65% gadījumu autovadītāju reibums pārsniedz divas promiles.

Statistika, ko pēc “Kurzemes Vārda” lūguma apkopoja Valsts policijas Kurzemes reģionālā pārvalde, parāda, ka pieķerto dzērājšoferu skaitam pēdējos gados ir tendence palielināties.

Varbūt likumsargi pēdējā laikā intensīvāk tver šoferus, kas brauc iedzēruši, un daudzi līdz šim vienkārši izsprukuši? Tomēr ne.

Valsts policijas pārstāve Madara Šeršņova informē, ka katru gadu policija pievērš uzmanību transportlīdzekļu vadītāju kontrolei – to skaits nav palielinājies vai samazinājies.

“Pildot dienesta pienākumus, Valsts policijas amatpersonas aptur transportlīdzekļus, ja ir pamats uzskatīt, ka tas tiek vadīts nepārliecinoši. Nereti alkohola apreibums tiek konstatēts, apturot transportlīdzekli saistībā ar citiem administratīviem pārkāpumiem – pārvietošanos bez OCTA polises, bez noteiktā termiņā izietas tehniskās apskates vai par atrašanos ārpus dzīvesvietas mājsēdes laikā u.c.

(..) liels palīgs ir iedzīvotāji, kuri ziņo likumsargiem, ja tiek pamanīts transportlīdzeklis, kura vadītājs pārvietojas nepārliecinoši. Galvenokārt iedzīvotāju novērojumi ir precīzi – likumsargi konstatē, ka vadītājam nav iegūtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības vai arī pie stūres viņš ir sēdies alkohola reibumā,” stāsta M. Šeršņova.

Latvijā uz augšu, Igaunijā un Lietuvā – uz leju

Pasaules Veselības organizācijas pētījumā (PVO, 2019. IHME, 2019) norādīts, ka alkohola lietošana ir iemesls tam, ka ES valstīs katru gadu mirst 255–290 tūkstoši cilvēku. Alkohols arī veicina saslimstību un mirstību, ciešot nelaimes gadījumos un gūstot ievainojumus, vardarbību, slepkavības un pašnāvības.

Mērot pēc pārdošanas datiem, kopējais alkohola patēriņš vidēji uz vienu pieaugušo bija 10 litri absolūtā alkohola ES valstīs 2018. gadā, salīdzinot ar 11 litriem 2008. gadā (skat. tabulu).

Latvijā un Austrijā ir visaugstākais alkohola patēriņš (vairāk nekā 12 litri uz vienu pieaugušo),

seko Čehija, Francija, Bulgārija, Lietuva un Luksemburga ar vairāk nekā 11 litriem uz pieaugušo.

Pēdējo desmit gadu laikā alkohola patēriņš ir samazinājies lielākajā daļā ES valstu, bet lielākais samazinājums (par aptuveni trīs litriem uz pieaugušo) ir Igaunijā, Grieķijā un Lietuvā.

Tas nedaudz pieaudzis Bulgārijā, Latvijā un Maltā, lai gan šajā valstī patēriņš joprojām ir krietni zem ES vidējā līmeņa.

No pētījuma redzams, ka vīrieši un sievietes Lietuvā, Luksemburgā, Latvijā, Čehijā un Igaunijā biežāk ziņoja par epizodisku smagu alkohola lietošanu, šādam īpatsvaram pārsniedzot 40%.

Dati no Francijas (Sciensano, 2020; Santé Publique France, 2020), kas iekļauti pētījumā, rāda, ka pandēmijas un mājsēdes laikā iedzīvotāju grupa vecumā no 35 līdz 50 gadiem, kā arī mazu bērnu vecāki dzēruši vairāk, nekā ierasts.

Norvēģija: dzer mazāk, sodi – bargāki

Pētījuma grafikā, kurā parādīts alkohola patēriņš Eiropā, redzams, ka Latvijā, salīdzinot, piemēram, ar Norvēģiju, 2018. gadā patērēja vismaz divas reizes vairāk alkohola: uz vienu pieaugušo attiecīgi 12 un 6 litrus absolūtā alkohola gadā.

Kopīgi ar žurnālistikas pasniedzēju no Norvēģijas Štāli Kofoedu, kas šopavasar vadīja semināru “Kurzemes Vārda” redakcijas kolektīvam, spriedām, ka, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu abās valstīs, pieķerto dzērājšoferu skaits ir aptuveni līdzīgs.

Taču Skandināvijā kopumā pret braukšanu reibumā izturas atbildīgāk. Piemēram, Norvēģija bija viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas pieņēma likumu pret braukšanu dzērumā. Likums tika ieviests 1912. gadā, un dzērājbraucējiem draudēja naudas sods vai brīvības atņemšana uz laiku līdz trim mēnešiem.

1926. gadā policija jau drīkstēja atņemt vadītāja apliecību, ja autovadītājs tika notiesāts par šī likuma pārkāpšanu.

1936. gadā Norvēģija kā pirmā valsts pasaulē ieviesa alkohola koncentrācijas ierobežojumu autovadītāju asinīs 0,5 promiļu apmērā, bet 2001. gadā tas tika samazināts līdz 0,2 promilēm.

Policijas kontrole, lai atklātu vadītājus, kas pie stūres sēdušies reibumā, Latvijā un Norvēģijā ir līdzīga – likumsargi pārbaudei automašīnas aptur uz ceļiem.

Norvēģijā, iereibuša šofera izelpā fiksējot 0,2–0,5 promiles alkohola, piemēro naudas sodu, ja promiļu ir vairāk, no 0,5 līdz 1,2, piemēro arī nosacītu brīvības atņemšanu. Savukārt bezierunu brīvības atņemšana stājas spēkā, ja alkohola koncentrācija organismā pārsniedz 1,2 promiles.

Turklāt naudas sods tad jau sasniegs pusotras bruto algas apmēru un autovadītāja tiesības tiks atņemtas uz laika periodu no viena līdz diviem gadiem.

Ja dzērājšofera izraisītā negadījumā ir cietušie, Norvēģijā autovadītāja apliecību var zaudēt uz laiku līdz pieciem gadiem vai pat uz visu atlikušo mūžu.

Autovadītāja apliecība tiek zaudēta uz visiem laikiem, ja izraisīta avārija, kurā fiksēts nāves gadījums, tomēr reizēm arī šeit ir izņēmumi, kad kādu īpašu apstākļu šo sodu var nepiemērot.

Ja norvēģis sodīts par braukšanu reibumā un piecu gadu laikā vēlreiz tiek pieķerts, viņam tas nozīmē neatgriezeniskas atvadas no autovadītāja apliecības. Tas gan neattiecas uz mazajām promilēm – zem 0,5. Par braukšanu reibumā Norvēģijā īpašos gadījumos var konfiscēt arī transportlīdzekli.

Kļūstam atbildīgāki, bet grēkojam

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) jaunākais pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret braukšanu reibumā veikts pirms četriem gadiem sadarbībā ar pētījumu centru “Latvijas fakti”.

Pētījumā aptaujāti 1017 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Tas rāda, ka Latvijas sabiedrība kopumā kļūst atbildīgāka. 96% iedzīvotāju uzskata, ka nekādā gadījumā nav pieļaujams sēsties pie automašīnas stūres alkohola reibumā. Turklāt samazinās to iedzīvotāju skaits, kuriem nākas iereibušu līdzcilvēku atturēt no auto vadīšanas.

Tomēr katrs desmitais respondents atzīst, ka viņam pēdējo trīs gadu laikā nācies pie stūres sēsties iedzērušam, un šis skaitlis vēl aizvien ir nepiedodami liels.

Aptaujātie cilvēki ir atzinuši, ka no sēšanās pie stūres alkohola reibumā viņus visefektīvāk attur biežākas kontroles uz ceļiem, bargāki sodi, pašu vai citu cilvēku negatīvā pieredze, kā arī informatīvās kampaņas.

Kriminālatbildība sarežģīs dzīvi

Andrejs Judins, Saeimas deputāts

Grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem iecerēts noteikt kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt alkohola reibumā virs 1,5 promilēm, šomēnes Saeimā atbalstīti pirmajā lasījumā un, visticamāk, rudenī gaidāms otrais lasījums.

Latvijā par braukšanu reibumā kriminālatbildība nekad nav bijusi – šobrīd kriminālprocesu sāk tad, ja dzērumā brauc bez tiesībām vai izraisa ceļu satiksmes negadījumu ar cietušajiem.

Jau tagad ir diezgan lieli sodi par braukšanu reibumā, diemžēl, spriežot pēc statistikas, joprojām daudzus tas neattur sēsties pie stūres dzērumā. Vidēji gadā par to administratīvi sodīti ap 2000 cilvēku.

Taču nav arī pamata cerēt, ka tad, kad par braukšanu alkohola reibumā stāsies spēkā kriminālatbildība, pēkšņi dzērājšoferu vairs nebūs. Šeit jāņem vērā dzērāju loģika, proti, piedzēries cilvēks taču neturēs rokās Krimināllikumu un pār viņu pēkšņi nenāks apskaidrība, lai viņš teiktu: “Ak, Dievs, tagad par to ir kriminālatbildība, tāpēc es pie stūres nesēdīšos!”

Dzērājbraucēji bieži vien ir pārgalvīgi, viņi uzskata, ka nekas nenotiks, reibums ir niecīgs, viņi ir profesionāļi un spēj vadīt auto.

Taču kriminālatbildība vismaz daļu no cilvēkiem var atturēt vadīt transportlīdzekli dzērumā. Daži tomēr aizdomāsies, vai ir vērts dzert un riskēt.

Kriminālatbildība plānota par sēšanos pie stūres nopietnā reibumā. Un arī šeit jāsaprot, ka cilvēks promiles īpaši neplāno – bieži vienai glāzītei seko nākamā, tad vēl viena utt. Kad promiles jau lielas, cilvēks to īpaši nejūt, viņam ir pārliecība, ka visu kontrolē. Līdz ar to jāsaprot, ka kriminālatbildība nav panaceja.

Taču, paraugoties no otras puses, uzskatām, ka tas nav nieks, un mēģinām rīkoties, cerot, ka vismaz daļēji šī problēma Latvijā mazināsies.

Krimināli sodītiem dzērājbraucējiem dzīve kļūs sarežģītāka. Par sodiem vēl gaidāma diskusija. Man ir zināms mulsums, piemēram, par to, vai piespiedu darbs ir labāks par naudas sodu? Jo, ja ejam uz pastiprinātu atbildību, tad nevar pieļaut situāciju, kad kriminālsods ir vieglāks par administratīvo. Tad vienkārši zūd loģika.

Protams, likums paredzēs arī cietumsodu, taču man nav pamata domāt, ka tiesa visus dzērājšoferus nu liks cietumā, vairumam tomēr piemēros piespiedu darbu vai naudas sodu.

Uzziņai

Alkohola reibumā aizturētie transportlīdzekļu vadītāji Kurzemē

(bez velosipēdistiem, mopēdistiem un skrejriteņu braucējiem)

2022. gadā 5 mēnešos – 387 (Liepājas pusē – 170)

2021. gadā 5 mēnešos – 323 (Liepājas pusē – 151); gadā kopā – 833 (Liepājas pusē – 429)

2020. gadā kopā – 680 (Liepājas pusē – 334)

CSNg*, kur t/l vadītājs pie stūres sēdies, alkohola reibumā**

2022. gadā līdz 14. jūnijam – 46 (Liepājas pusē – 16)

2021. gadā – 100 (Liepājas pusē – 45)

2020. gadā – 70 (Liepājas pusē – 33)

tajā skaitā – cietuši

2022. gadā līdz 14. jūnijam – 3 (Liepājas pusē 1)

2021. gadā – 9 (Liepājas pusē 2)

2020. gadā – 21 (Liepājas pusē 10)

tajā skaitā – gājuši bojā

2022. gadā līdz 14. jūnijam – 0

2021. gadā – 1 (Kuldīgas pusē)

2020. gadā – 0

* Ceļu satiksmes negadījums.

** Nav iekļauti skrejriteņu, velosipēdu un mopēdu vadītāji.

Avots: VP KRP

Sods par braukšanu reibumā Latvijā

Administratīvā atbildība

Kriminālatbildība

Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību un ja vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, draud kriminālatbildība.

Paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, naudas sods, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.

Avots: likumi.lv, latvija.lv

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.