Otrdiena, 5. jūlijs Edīte, Esmeralda, Andžejs, Andžs
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pandēmijas laiks vairojis to cilvēku skaitu, kuri pie stūres sēdušies reibumā

Pieskatīt draugu, tuvinieku, jebkuru, lai viņš neizdara liktenīgu kļūdu un nesēžas pie stūres dzēris, arī šajos Līgo svētkos sabiedrībai jābūt spēcīgi motivētai, jo grūtību, nelaimju pietiek tāpat, kam mums vēl neplānotas traģēdijas. Arī pandēmijas laiks diemžēl ir vairojis to cilvēku skaitu, kuri pie stūres sēdušies reibumā.

Pandēmijas laiks vairojis to cilvēku skaitu, kuri pie stūres sēdušies reibumā
Ilustratīvs (Foto: Shutterstock)
Ilustratīvs (Foto: Shutterstock)
22.06.2022 00:00

Ilze Ozoliņa, Linda Kilevica

"Kurzemes Vārds"

Liķieris, “BMW”, sačakarēta nākotne

Fotogrāfija sociālajos tīklos: “BMW” automašīna, uz kuras bagāžnieka novietota liķiera pudele, turpat līdzās zemē vēl viena.

Nu iemūžinātā aina šķiet ļoti simboliska, jo liepājnieks, kas šo bildi pērn ievietoja internetā, pēc dažiem mēnešiem, šī gada sākumā, pie būmera stūres tika pieķerts vairāk nekā divu promiļu reibumā, turklāt bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām. Tās viņš noteiktā kārtībā nebija ieguvis.

Sekoja kriminālprocess, tiesa, lēmums par 220 stundu ilgu sabiedrisko darbu un “BMW 520” konfiscēšanu.

Kurzemes rajona tiesa Liepājā katru mēnesi izskata vairākas krimināllietas, kurās autobraucēji apsūdzēti par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā un bez tiesībām.

Daļa dzērājbraucēju tās nav ieguvuši, citiem tiesības atņemtas, jo pie stūres dzērumā sēdušies jau iepriekš un nereti apsūdzībai pēc Krimināllikuma 262. panta (transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē) komplektā nāk 312. pants (izvairīšanās no tiesas nolēmuma pildīšanas).

Latvijā kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu, ja vadītājs atrodas alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē, paredzēta tikai tiem, kuriem nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.

Tagad Tieslietu ministrija nākusi klajā ar priekšlikumu kriminalizēt braukšanu dzērumā, sākot no divām promilēm.

Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputāti gan uzskata, ka krimināli sodāmai jābūt braukšanai alkohola reibumā virs 1,5 promilēm.

Valsts policija ieceri pastiprināt atbildību par sēšanos pie stūres dzērumā vērtē atzinīgi. To, ka šādi grozījumi nepieciešami, apliecina arī statistika, proti, valstī vidēji gadā par sēšanos pie stūres alkohola reibumā sodītas 2000 personas. Aptuveni 65% gadījumu autovadītāju reibums pārsniedz divas promiles.

Statistika, ko pēc “Kurzemes Vārda” lūguma apkopoja Valsts policijas Kurzemes reģionālā pārvalde, parāda, ka pieķerto dzērājšoferu skaitam pēdējos gados ir tendence palielināties.

Varbūt likumsargi pēdējā laikā intensīvāk tver šoferus, kas brauc iedzēruši, un daudzi līdz šim vienkārši izsprukuši? Tomēr ne.

Valsts policijas pārstāve Madara Šeršņova informē, ka katru gadu policija pievērš uzmanību transportlīdzekļu vadītāju kontrolei – to skaits nav palielinājies vai samazinājies.

“Pildot dienesta pienākumus, Valsts policijas amatpersonas aptur transportlīdzekļus, ja ir pamats uzskatīt, ka tas tiek vadīts nepārliecinoši. Nereti alkohola apreibums tiek konstatēts, apturot transportlīdzekli saistībā ar citiem administratīviem pārkāpumiem – pārvietošanos bez OCTA polises, bez noteiktā termiņā izietas tehniskās apskates vai par atrašanos ārpus dzīvesvietas mājsēdes laikā u.c.

(..) liels palīgs ir iedzīvotāji, kuri ziņo likumsargiem, ja tiek pamanīts transportlīdzeklis, kura vadītājs pārvietojas nepārliecinoši. Galvenokārt iedzīvotāju novērojumi ir precīzi – likumsargi konstatē, ka vadītājam nav iegūtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības vai arī pie stūres viņš ir sēdies alkohola reibumā,” stāsta M. Šeršņova.

Latvijā uz augšu, Igaunijā un Lietuvā – uz leju

Pasaules Veselības organizācijas pētījumā (PVO, 2019. IHME, 2019) norādīts, ka alkohola lietošana ir iemesls tam, ka ES valstīs katru gadu mirst 255–290 tūkstoši cilvēku. Alkohols arī veicina saslimstību un mirstību, ciešot nelaimes gadījumos un gūstot ievainojumus, vardarbību, slepkavības un pašnāvības.

Mērot pēc pārdošanas datiem, kopējais alkohola patēriņš vidēji uz vienu pieaugušo bija 10 litri absolūtā alkohola ES valstīs 2018. gadā, salīdzinot ar 11 litriem 2008. gadā (skat. tabulu).

Latvijā un Austrijā ir visaugstākais alkohola patēriņš (vairāk nekā 12 litri uz vienu pieaugušo),

seko Čehija, Francija, Bulgārija, Lietuva un Luksemburga ar vairāk nekā 11 litriem uz pieaugušo.

Pēdējo desmit gadu laikā alkohola patēriņš ir samazinājies lielākajā daļā ES valstu, bet lielākais samazinājums (par aptuveni trīs litriem uz pieaugušo) ir Igaunijā, Grieķijā un Lietuvā.

Tas nedaudz pieaudzis Bulgārijā, Latvijā un Maltā, lai gan šajā valstī patēriņš joprojām ir krietni zem ES vidējā līmeņa.

No pētījuma redzams, ka vīrieši un sievietes Lietuvā, Luksemburgā, Latvijā, Čehijā un Igaunijā biežāk ziņoja par epizodisku smagu alkohola lietošanu, šādam īpatsvaram pārsniedzot 40%.

Dati no Francijas (Sciensano, 2020; Santé Publique France, 2020), kas iekļauti pētījumā, rāda, ka pandēmijas un mājsēdes laikā iedzīvotāju grupa vecumā no 35 līdz 50 gadiem, kā arī mazu bērnu vecāki dzēruši vairāk, nekā ierasts.

Avots: OECD Data, Alcohol Consumption

Norvēģija: dzer mazāk, sodi – bargāki

Pētījuma grafikā, kurā parādīts alkohola patēriņš Eiropā, redzams, ka Latvijā, salīdzinot, piemēram, ar Norvēģiju, 2018. gadā patērēja vismaz divas reizes vairāk alkohola: uz vienu pieaugušo attiecīgi 12 un 6 litrus absolūtā alkohola gadā.

Kopīgi ar žurnālistikas pasniedzēju no Norvēģijas Štāli Kofoedu, kas šopavasar vadīja semināru “Kurzemes Vārda” redakcijas kolektīvam, spriedām, ka, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu abās valstīs, pieķerto dzērājšoferu skaits ir aptuveni līdzīgs.

Taču Skandināvijā kopumā pret braukšanu reibumā izturas atbildīgāk. Piemēram, Norvēģija bija viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas pieņēma likumu pret braukšanu dzērumā. Likums tika ieviests 1912. gadā, un dzērājbraucējiem draudēja naudas sods vai brīvības atņemšana uz laiku līdz trim mēnešiem.

1926. gadā policija jau drīkstēja atņemt vadītāja apliecību, ja autovadītājs tika notiesāts par šī likuma pārkāpšanu.

1936. gadā Norvēģija kā pirmā valsts pasaulē ieviesa alkohola koncentrācijas ierobežojumu autovadītāju asinīs 0,5 promiļu apmērā, bet 2001. gadā tas tika samazināts līdz 0,2 promilēm.

Policijas kontrole, lai atklātu vadītājus, kas pie stūres sēdušies reibumā, Latvijā un Norvēģijā ir līdzīga – likumsargi pārbaudei automašīnas aptur uz ceļiem.

Norvēģijā, iereibuša šofera izelpā fiksējot 0,2–0,5 promiles alkohola, piemēro naudas sodu, ja promiļu ir vairāk, no 0,5 līdz 1,2, piemēro arī nosacītu brīvības atņemšanu. Savukārt bezierunu brīvības atņemšana stājas spēkā, ja alkohola koncentrācija organismā pārsniedz 1,2 promiles.

Turklāt naudas sods tad jau sasniegs pusotras bruto algas apmēru un autovadītāja tiesības tiks atņemtas uz laika periodu no viena līdz diviem gadiem.

Ja dzērājšofera izraisītā negadījumā ir cietušie, Norvēģijā autovadītāja apliecību var zaudēt uz laiku līdz pieciem gadiem vai pat uz visu atlikušo mūžu.

Autovadītāja apliecība tiek zaudēta uz visiem laikiem, ja izraisīta avārija, kurā fiksēts nāves gadījums, tomēr reizēm arī šeit ir izņēmumi, kad kādu īpašu apstākļu šo sodu var nepiemērot.

Ja norvēģis sodīts par braukšanu reibumā un piecu gadu laikā vēlreiz tiek pieķerts, viņam tas nozīmē neatgriezeniskas atvadas no autovadītāja apliecības. Tas gan neattiecas uz mazajām promilēm – zem 0,5. Par braukšanu reibumā Norvēģijā īpašos gadījumos var konfiscēt arī transportlīdzekli.

Avots: CSDD 2018. gada maijā veiktais pētījums “Sabiedrības attieksme pret automašīnas vadīšanu alkohola reibumā” sadarbībā ar pētījumu centru “Latvijas fakti”.

Kļūstam atbildīgāki, bet grēkojam

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) jaunākais pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret braukšanu reibumā veikts pirms četriem gadiem sadarbībā ar pētījumu centru “Latvijas fakti”.

Pētījumā aptaujāti 1017 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Tas rāda, ka Latvijas sabiedrība kopumā kļūst atbildīgāka. 96% iedzīvotāju uzskata, ka nekādā gadījumā nav pieļaujams sēsties pie automašīnas stūres alkohola reibumā. Turklāt samazinās to iedzīvotāju skaits, kuriem nākas iereibušu līdzcilvēku atturēt no auto vadīšanas.

Tomēr katrs desmitais respondents atzīst, ka viņam pēdējo trīs gadu laikā nācies pie stūres sēsties iedzērušam, un šis skaitlis vēl aizvien ir nepiedodami liels.

Aptaujātie cilvēki ir atzinuši, ka no sēšanās pie stūres alkohola reibumā viņus visefektīvāk attur biežākas kontroles uz ceļiem, bargāki sodi, pašu vai citu cilvēku negatīvā pieredze, kā arī informatīvās kampaņas.

Avots: CSDD 2018. gada maijā veiktais pētījums “Sabiedrības attieksme pret automašīnas vadīšanu alkohola reibumā” sadarbībā ar pētījumu centru “Latvijas fakti”.

Kriminālatbildība sarežģīs dzīvi

Andrejs Judins, Saeimas deputāts

Grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem iecerēts noteikt kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt alkohola reibumā virs 1,5 promilēm, šomēnes Saeimā atbalstīti pirmajā lasījumā un, visticamāk, rudenī gaidāms otrais lasījums.

Latvijā par braukšanu reibumā kriminālatbildība nekad nav bijusi – šobrīd kriminālprocesu sāk tad, ja dzērumā brauc bez tiesībām vai izraisa ceļu satiksmes negadījumu ar cietušajiem.

Jau tagad ir diezgan lieli sodi par braukšanu reibumā, diemžēl, spriežot pēc statistikas, joprojām daudzus tas neattur sēsties pie stūres dzērumā. Vidēji gadā par to administratīvi sodīti ap 2000 cilvēku.

Taču nav arī pamata cerēt, ka tad, kad par braukšanu alkohola reibumā stāsies spēkā kriminālatbildība, pēkšņi dzērājšoferu vairs nebūs. Šeit jāņem vērā dzērāju loģika, proti, piedzēries cilvēks taču neturēs rokās Krimināllikumu un pār viņu pēkšņi nenāks apskaidrība, lai viņš teiktu: “Ak, Dievs, tagad par to ir kriminālatbildība, tāpēc es pie stūres nesēdīšos!”

Dzērājbraucēji bieži vien ir pārgalvīgi, viņi uzskata, ka nekas nenotiks, reibums ir niecīgs, viņi ir profesionāļi un spēj vadīt auto.

Taču kriminālatbildība vismaz daļu no cilvēkiem var atturēt vadīt transportlīdzekli dzērumā. Daži tomēr aizdomāsies, vai ir vērts dzert un riskēt.

Kriminālatbildība plānota par sēšanos pie stūres nopietnā reibumā. Un arī šeit jāsaprot, ka cilvēks promiles īpaši neplāno – bieži vienai glāzītei seko nākamā, tad vēl viena utt. Kad promiles jau lielas, cilvēks to īpaši nejūt, viņam ir pārliecība, ka visu kontrolē. Līdz ar to jāsaprot, ka kriminālatbildība nav panaceja.

Taču, paraugoties no otras puses, uzskatām, ka tas nav nieks, un mēģinām rīkoties, cerot, ka vismaz daļēji šī problēma Latvijā mazināsies.

Krimināli sodītiem dzērājbraucējiem dzīve kļūs sarežģītāka. Par sodiem vēl gaidāma diskusija. Man ir zināms mulsums, piemēram, par to, vai piespiedu darbs ir labāks par naudas sodu? Jo, ja ejam uz pastiprinātu atbildību, tad nevar pieļaut situāciju, kad kriminālsods ir vieglāks par administratīvo. Tad vienkārši zūd loģika.

Protams, likums paredzēs arī cietumsodu, taču man nav pamata domāt, ka tiesa visus dzērājšoferus nu liks cietumā, vairumam tomēr piemēros piespiedu darbu vai naudas sodu.

Uzziņai

Alkohola reibumā aizturētie transportlīdzekļu vadītāji Kurzemē

(bez velosipēdistiem, mopēdistiem un skrejriteņu braucējiem)

2022. gadā 5 mēnešos – 387 (Liepājas pusē – 170)

2021. gadā 5 mēnešos – 323 (Liepājas pusē – 151); gadā kopā – 833 (Liepājas pusē – 429)

2020. gadā kopā – 680 (Liepājas pusē – 334)

CSNg*, kur t/l vadītājs pie stūres sēdies, alkohola reibumā**

2022. gadā līdz 14. jūnijam – 46 (Liepājas pusē – 16)

2021. gadā – 100 (Liepājas pusē – 45)

2020. gadā – 70 (Liepājas pusē – 33)

tajā skaitā – cietuši

2022. gadā līdz 14. jūnijam – 3 (Liepājas pusē 1)

2021. gadā – 9 (Liepājas pusē 2)

2020. gadā – 21 (Liepājas pusē 10)

tajā skaitā – gājuši bojā

2022. gadā līdz 14. jūnijam – 0

2021. gadā – 1 (Kuldīgas pusē)

2020. gadā – 0

* Ceļu satiksmes negadījums.

** Nav iekļauti skrejriteņu, velosipēdu un mopēdu vadītāji.

Avots: VP KRP

Sods par braukšanu reibumā Latvijā

Administratīvā atbildība

PromilesNaudas sods (eiro)Atņemtas tiesības
0,5 – 1,0430–6401 gads
1,0 – 1,5850–14003 gadi
1,5+1200–20005 gadi

Kriminālatbildība

Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību un ja vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, draud kriminālatbildība.

Paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, naudas sods, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.

Avots: likumi.lv, latvija.lv

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku..
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par EUR 7.90 (septiņi euro un 90 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz