No uzņēmuma “Liepājas metalurgs” (LM) kopš pavasara jau aizgājuši 288 darbinieki, – daļa uzņēmuma strādnieku jau spiesti doties uz Liepājas domes Sociālo dienestu kārtot pabalstus, “Rietumu Radio” sacīja “Liepājas metalurga” arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Grava.

Lai uzturētu darba gatavībā iekārtas, ik dienas darbā uzņēmumā “Liepājas metalurgs” ierodas ap 60-70 darbinieku, informēja uzņēmuma arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Grava, piebilstot, ka šajā skaitā neietilpst uzņēmuma apsardze.

Kā pastāstīja Grava, strādnieki uztur dežūrrežīmā iekārtas, kas nepieciešamas uzņēmumā, atsākoties ražošanai. Strādnieki, kuri ierodas darbā, saņemot par aptuveni 30% lielāku atalgojumu, salīdzinot ar kolēģiem, kuriem uz darbu nav jānāk.

Grava prognozē, ka, parādoties līdzekļiem, ražošanu uzņēmumā būtu iespējams atsākt vienas līdz divu nedēļu laikā.

Dīkstāves laikā uzņēmuma darbinieki saņem aptuveni uz pusi mazāku atalgojumu nekā iepriekš, kad uzņēmums strādāja.

Pēc Gravas teiktā, nav zināms, cik darbinieku uzņēmumā varētu atgriezties, kad atsāksies ražošana.

Darbinieku skaita optimizācija būs viens no galvenajiem jautājumiem, ko arodbiedrības vadītājs plāno pārrunāt ar “Liepājas metalurga” maksātnespējas procesa administratoru Haraldu Velmeru. Grava pauda cerību, ka tikšanās notiks šonedēļ.

“Man nav pārliecības, ka visi strādnieki, kuri pašlaik ir uzņēmuma štatu sarakstā, atsākoties ražošanai, atgriezīsies darbā,” sacīja Grava, atzīstot, ka daļa atradusi darbu citos Liepājas uzņēmumos. Viņš arī pieļauj, ka daļa darbinieku devusies strādāt uz ārzemēm. “Strādnieku skaits būs atkarīgs no tā, kāds būs investors, uzņēmuma ražošanas programma. Tikai tad, kad ražošana atsāksies, varēs pateikt, cik strādnieku būs nepieciešams,” uzskata arodbiedrības vadītājs, prognozējot, ka daudz strādnieku atlaist nebūs nepieciešams, “un [atlaižamo darbinieku] skaitlis 500 ir ņemts, izejot no situācijas, kāda bija pavasarī. Jāņem vērā arī tas, ka no uzņēmuma plānots atdalīt slimnīcu, kur strādā 60 darbinieku, ledus halli, kur arī ir vairākas štata vietas,” sacīja arodbiedrības vadītājs.

Kā atzina Grava, uzņēmuma strādnieki tagad ļoti piesardzīgi uztver informāciju par iespējamiem investoriem un laiku, kad uzņēmums varētu atsākt darbu, jo iepriekš saņemti daudzi solījumi, kuri nav piepildījušies.

Runājot par strādnieku finansiālo situāciju uzņēmuma dīkstāves laikā, Grava atzina, ka tā ir ļoti dažāda. “Zinu, ka ir uzņēmuma darbinieki, kuri ir vērsušies Liepājas domes Sociālajā dienestā un kārto dažādus pabalstus, jo viņu ieņēmumi ir ievērojami samazinājušies un nepietiek naudas iztikšanai,” pastāstīja Grava. Viņš pirms kāda laika esot ticies ar Sociālā dienesta vadītāju un saņēmis solījumu, ka nepieciešamības gadījumā dienesta darbinieki ir gatavi informēt uzņēmuma strādniekus par pašvaldības pabalstiem, uz kuriem viņi var pretendēt.

Sociālajā dienestā “Rietumu Radio” apliecināja, ka “Liepājas metalurga” strādnieki kārto dokumentus, lai saņemtu maznodrošinātas personas vai ģimenes statusu, saņemtu dzīvokļa pabalstu. Dienestā nevarēja pateikt konkrētu uzņēmuma darbinieku skaitu, kuri vērsušies pēc palīdzības.

Kā atzina Grava, gaidīšanas process un neziņa par nākotni ir smaga arī no emocionālā viedokļa. “Daudziem uzņēmuma darbiniekiem, kuri uzņēmumā nostrādājuši ilgu laiku, varētu būt lielas grūtības pārkvalificēties, citu metalurģijas uzņēmumu tuvākajā apkārtnē nav,” sacīja Grava.

Jau ziņots, ka LM nonācis finanšu grūtībās un pārtraucis ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja LM vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai “UniCredit” – 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica LM valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

Liepājas tiesa ir pieņēmusi uzņēmuma TAP pasākumu plānu, ko ir izstrādājuši uzņēmuma speciālisti un kas ir saskaņots ar visiem nodrošinātajiem un vairāk nekā 55% nenodrošināto kreditoru, kā arī ar kreditoru kluba pieaicināto finanšu konsultantu “Prudentia Advisers”.

TAP laikā LM plānojusi veikt pasākumus, kas vērsti uz ražošanas un pārdošanas apjoma pieaugumu, fokusējoties uz tirgiem, kas ir ģeogrāfiski tuvāki un ar augstākām peļņas iespējām. Tāpat TAP laikā ir plānots ieviest profesionālāku tirgus analīzi, lai uzņēmums spētu elastīgi plānot pārdošanas iespējas ar augstāku peļņas potenciālu. Savukārt, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus TAP plāna īstenošanas laikā, LM plāno nodalīt ar tā pamatdarbību nesaistītus aktīvus un pārdot tos citām komercsabiedrībām vai fiziskām personām – šo pasākumu rezultātā LM plāno iegūt papildu naudas līdzekļus vismaz 3 765 000 latu apmērā.

LM piederošie 50% AS “Sātiņi Energo LM” akciju jau ir pārdoti līdz TAP plāna apstiprināšanai. Papildus plānots pārdot LM piederošās kapitāla daļas SIA “Rūķis LM”, SIA “Liepājas naglas”, SIA “Sporta klubs Liepājas metalurgs”, SIA “Ledus halle “Liepājas metalurgs””, kā arī plānots uzņēmuma struktūrvienību “Slimnīca” atdalīt uz atsevišķu, LM piederošu juridisku personu un pārdot šīs juridiskās personas kapitāla daļas.

Tāpat esot plānots pārdot ar saimniecisko darbību saistītos LM piederošos 52 nekustamos īpašumus, tostarp ēkas, būves, zemes gabalus un nepabeigtos celtniecības objektus. Tomēr nav plānots pārdot tos nekustamos īpašumos, kuros atrodas metalurģijas uzņēmuma ražotnes un kas ir nepieciešami sabiedrības pamatdarbības nodrošināšanai.

TAP plāna izpildes laikā arīdzan plānots veikt dažādus pasākumus LM izmaksu optimizēšanai. Tāpat vairākos posmos ir paredzēts samazināt darbinieku skaitu, veicot attiecīgu plānošanu, tomēr veicot izvērtējumu, nevis vienkārši skaitlisku darbinieku samazināšanu bez nepieciešamā izvērtējuma. Vēl ir paredzēts samazināt administrācijas izmaksas saistībā ar ražošanu un izejmateriālu iepirkšanu un optimizēt algu, transporta, komandējumu un citas izmaksas.

“Saskaņā ar TAP plānu nepieciešamā aizdevuma summa TAP plāna izpildei ir 37 000 000 latu, kura jāsaņem ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim,” iepriekš norādīja Velmers, paskaidrojot, ka līdz 30.septembrim ir jāsaņem pirmā daļa no aizdevuma summas desmit miljonu latu apmērā, līdz 31.oktobrim otrā daļa no aizdevuma summas 15 miljonu latu apmērā, bet līdz 31.decembrim trešā daļa – 12 miljoni latu aizdevuma summas.