Mazāks iedzīvotāju skaits jau tagad ietekmē un arī turpmāk būtiski ietekmēs darba tirgu, ekonomiku, veselības un sociālās aprūpes sistēmu un citas nozares.

Portāls tuvāk skaidro, kādas pārmaiņas paredzamas izglītības jomā.

Nodaļa tukšāka, dārziņā rinda jau klāt

Liepājnieku Nellijas un Mihaila Afanasjevu ģimenē aug divas meitas – 2022. gadā dzimusī Skārleta, kurai ir trīs gadi, un 2025. gada martā LRS dzimusī 100. mazulīte – Samanta.

Uzzinot no portāla faktu par zemo dzimstību LRS, arī Nellija uzreiz padalās savos novērojumos.

“Ja salīdzina, kad bijām slimnīcā ar pirmo meitu 2022. gada jūlijā, tad 2025. gadā 1. martā, kad piedzima Samanta, tiešām nodaļa bija ļoti tukša, par ko arī ar vīru spriedām,” stāsta Nellija.

Šobrīd vecākā meita apmeklē pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi, arī jaunākā meitiņa, spriežot pēc kārtas numura rindā elektroniskajā sistēmā, ir jau dārziņā iekļuvusi, lai gan vēl gana daudz laika – pusotrs gads, kad parasti uzņem pirmsskolas iestādes, viņai būs tikai septembrī.

Taču ģimene ir apņēmusies, ka mazulīti dārziņa gaitās laidīs, kad būs sasniegusi pilnus divus gadiņus.

Kas jaunus cilvēkus motivē radīt bērniņus? “Vēlējāmies divus bērniņus, kas arī ir piepildījies, bet, ja nākotnē būs lemts kļūt vecākiem vēl kādam bērniņam, par to noteikti priecāsimies,” teic mamma.

Jaunā ģimene uzskata, ka bērni ir nākotne, dzimtas turpinājums un dzīves skolotāji, kuri ienes ikdienā neizmērojami daudz mīlestības, pauž Nellija.

“Gribējām piedzīvot to, kā ir būt vecākiem,”

viņa uzsver.

Kāpēc dzimstība ir tik zema? Nellija un Mihails, kuru ģimenē finansiālais stāvoklis bērnu radīšanā un audzināšanā nav bijis galvenais, uzskata, ka ļoti daudzas jaunās ģimenes varētu atturēt tieši finansiālā puse – vai spēs uzturēt, izaudzināt, nodrošināt labāko?

“Mūsu vecākiem nebija praktiski nekā, bet mēs izaugām par labiem cilvēkiem,” saka Nellija un Mihails.

Atbalsts no valsts, sasniedzot bērna gada vecumu, pēc daudzu domām, ir mazs. Ar 25 eiro ģimenes valsts pabalsta par vienu bērnu ir par maz.

50 eiro par katru bērnu, ja ģimenē ir divi bērniņi, un 75 eiro par katru, ja trīs, arī neatsvers visas vajadzības.

“Cilvēki noteikti baidās uzņemties tik nopietnu atbildību vai arī nevēlas neko mainīt savā dzīvē, jo bērniņu ienākšana ģimenē tiešām maina dzīvi.

Mūsuprāt, daudzi arī gaida, kad būs gatavi bērniem, bet tam īsti nevar tā līdz galam sagatavoties.

Tikai piedzīvojot, rodas drosme un pieredze,” uzskata Nellija.

Gan Centrālās statistikas pārvalde, gan slimnīcas, kurās ir dzemdību nodaļas, jau iepriekšējos gados vēstījušas par tendenci, ka “grūtāk” ir piedzīvot pirmdzimtos jeb mazāk dzimst pirmie bērniņi, ļoti daudz bērnu ir trešo, ceturto un vairāk bērnu māmiņām.

Piemēram, Kuldīgas slimnīcā, kurā pērn piedzimuši teju divas reizes mazāk mazuļu nekā Liepājā – 374, no tiem 137 bērniņi bijuši pirmie, 117 ģimenēm pievienojies otrais bērns, 72 – trešais mazulis, bet 32 ģimenēs – ceturtais.

Dažās ģimenēs sagaidīta arī piektā, sestā, septītā un pat devītā atvase.

Būs jāpārskata grupu skaits

Zemie demogrāfijas rādītāji arvien skaidrāk atspoguļojas arī izglītības jomā. Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Ekuze norāda – pirmās, kas izjūt dzimstības kritumu, ir pirmsskolas izglītības iestādes.

Rindā uz bērnudārzu jau šobrīd ir vērojams audzēkņu skaita samazinājums. Tas skaidri signalizē – bērnu skaits, kas ienāk pirmsskolās, šobrīd ir mazāks par tiem, kas tās absolvē, dodoties tālāk uz skolu.

“Piemēram, ja bērnudārzu šogad pabeidz 30 bērni, bet rindā uz konkrēto iestādi reģistrējušies tikai 20, ir acīmredzams, ka nākamgad grupu skaits būs mazāks,” iezīmē I. Ekuze, apliecinot – tas ir prognozējams jau šobrīd. 

“Nākamajā mācību gadā neviena iestāde slēgta netiks. Taču mēs jau redzam, ka būs jāpārskata grupu skaits,

jo tas saistīts ar bērnu daudzumu attiecīgajā iestādē. Ja mums visā pilsētā patlaban pirmsskolās ir 191 grupa, nākamajā mācību gadā sešas līdz astoņas grupas nokomplektēt, visticamāk, nevarēsim. Runa nav par kādu vienu konkrētu pirmsskolu, bet iestādēm dažādos mikrorajonos.”

Situāciju pirmsskolās varētu ietekmēt arī pirmsskolas izglītības iestādes “Kriksīša” atvēršana, kur četru grupu vietā būs 11.

“Tas varētu mainīt vecāku izvēli par labu pirmsskolai ar jaunu, renovētu un labiekārtotu vidi. Tas radīs zināmu kustību starp iestādēm –

grupu skaits var sarukt arī esošajās, pat ja kopējais bērnu skaits nemazinās tik strauji,”

scenāriju iezīmē I. Ekuze.

Kāpēc “Kriksītis” bija jāpaplašina laikā, kad kopumā bērnu kļūst mazāk? “Lēmums par “Kriksīti” tika pieņemts, kad rindā bija vairāk nekā 200 bērnu. Mums bija jārīkojas,” skaidro Izglītības pārvaldes vadītāja.

“Dzimstības kritums tobrīd vēl nebija tik skaidri redzams, un arī ģeopolitiskie, sociālekonomiskie faktori devuši tam papildu ietekmi.”

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Džeriņš, kurš atbild par izglītības jomu pilsētā, uzskata, ka jaunais bērnudārzs palīdzēs gan esošajiem iedzīvotājiem, gan piesaistīs un integrēs jaunus.

“Ir pareizi parādīt to, ka ir pat brīva kapacitāte, nevis, ka tās pietrūkst un pašvaldība sāk meklēt risinājumu tikai tajā brīdī, kad tas notiek,”

viņš vērtē.

Par plāniem bērnudārzu telpām, kas atbrīvotos, sarūkot grupu skaitam, priekšsēdētāja vietnieks pauž, ka vēl neredzot pazīmes tam, ka būtu “krasi jārīkojas”.

Arī I. Ekuze norāda, ka samazināts grupu skaits pavērs arī jaunas iespējas, piemēram, interešu izglītības īstenošanai, kam līdz šim trūka telpu.

Uzņems jaunākus bērnus

Pašvaldība apsver veikt izmaiņas saistošajos noteikumos par bērnu uzņemšanu pirmsskolās, ļaujot lielākajai daļai vecāku pretendēt uz vietu bērnam dārziņā.

“Šobrīd tiek uzņemti bērni no 1,5 gadu vecuma. Ja bērniņam pusotrs gads paliek oktobrī vai novembrī, viņš netiek uzņemts konkrētajā gadā. Plānojam noteikumus mainīt – ļaut arī šiem bērniem sākt apmeklēt bērnudārzu, ja vietas ir pieejamas,” norāda I. Ekuze.

Tiek vērtēta iespēja uzņemt arī par pusotru gadu jaunākus bērnus, ja vecāki to vēlas un bērns ir emocionāli un fiziski gatavs.

“Manuprāt, pašvaldībā nav bezizejas situāciju –

mums ir aukļu atbalsta projekts, kas darbojas līdz 2026. gadam. Arī pēc tā beigām bērniem būs vieta kādā no izglītības iestādēm.”

Līdztekus demogrāfijas spiedienam pirmsskolu attīstību ietekmē arī citi faktori, uzsver Izglītības pārvaldes vadītāja. Viens no tiem ir atšķirīgā izglītības kvalitāte dažādās iestādēs.

“Pēdējos divos gados esam padziļināti pētījuši izglītības kvalitātes rādītājus pirmsskolas izglītības iestādēs – īpaši trīs jomās: matemātika, valoda un pašapkalpošanās prasmes,” stāsta I. Ekuze.

“Analizējām, ar kādām prasmēm un cik labi sagatavoti bērni dodas no bērnudārza uz skolu.

Un skaidri redzams – ir atšķirības ne tikai starp iestādēm, bet arī grupu līmenī vienā un tajā pašā pirmsskolā.”

Izpēte parādījusi, ka dažās grupās bērni ir ļoti labi sagatavoti 1. klasei, bet citās – sagatavotība varētu būt labāka.

Tas liek secināt un domāt par pedagogiem nepieciešamo atbalstu, mērķtiecīgām mācībām un, iespējams, pārmaiņām pašā izglītības iestādē.

Skolās vēl mierīgi

Kamēr pirmsskolas jūt pārmaiņas jau tagad, skolās audzēkņu skaita samazinājums vēl ir neliels.

“Ja šogad mums, piemēram, pamatskolā ir 6555 skolēni, tad 2028. gadā tie varētu būt 6437 – samazinājums tikai ap 1,8%.

Tas ir mērens kritums īstermiņā, taču noteikti ar laiku palielināsies, kas jau redzams jaunākajās klasēs,”

skaidro I. Ekuze.

Bērnu skaita izmaiņas, visticamāk, paātrināsies pēc 2027./2028. gada, ja nemainīsies iedzīvotāju migrācijas vai dzimstības tendences.

“Vidusskolu posmā lielākais kritums bija ap 2012. gadu. Tagad svārstība ir ap 5–6% robežās, kas nav daudz, bet jāņem vērā valstī noteiktie minimālie skolēnu skaita sliekšņi – 120 skolēni uz katru izglītības posmu.”

Tāpēc Liepājā jau tiek pārstrukturētas skolas – no nākamā gada izglītības pakāpe tiks samazināta Liepājas Rietumkrasta vidusskolai un Liepājas Dzintara vidusskolai, tādējādi tās kļūs par pamatskolām.

Tikmēr vispieprasītākās paliek Liepājas Valsts ģimnāzija, Raiņa vidusskola un Draudzīgā aicinājuma vidusskola.

Pozitīvs pārsteigums šogad bijis Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola, kur skolēnu skaits vidusskolā audzis, savukārt Liepājas Oskara Kalpaka vidusskolā un Liepājas Liedaga vidusskolā skolēnu skaits vidusskolas posmā nav atbilstošs valsts noteiktajam slieksnim.

Liepāja – pievilcīga pilsēta

J. Džeriņš stāsta – lai skolas nepaliktu tukšas, cilvēku piesaiste no citām pašvaldībām jau notiek.

Liepāja ir pievilcīga pilsēta ar infrastruktūru un darba, sporta, kultūras un apkārtējās vides iespējām. Audzēkņus piesaista visos izglītības līmeņos – no pirmsskolas līdz augstskolām.

Tomēr liepājnieku bērni mācās arī Dienvidkurzemes novada skolās, kurp tad arī aizplūst pilsētas finansējums.

“Galvenais ir, lai vecāki izvēlas, kā viņiem ērtāk,”

saka J. Džeriņš.

“Iespējams, viņi strādā ārpus Liepājas un pa ceļam aizved bērnus uz izglītības iestādēm, varbūt ir skola ar īpašu mērķi, kur viņu bērnam būtu labāk. Plūsma ir diezgan vienāda uz abām pusēm, jo arī Dienvidkurzemes bērni mācās pie mums.”

Audzēkņu skaita palielināšanai ļoti laba programma ir “Spurts”, kurā piesaista Liepājai talantīgus jaunos sportistus.

Demogrāfiskā krituma apturēšana ir valsts politikas jautājums, saka J. Džeriņš, tomēr viņš saskata, ka Liepāja ir pozitīvā un stabilā pozīcijā ar savu piedāvājumu un pievilcību.

“Redzam tendences, ka iedzīvotāji pieņem lēmumu izvēlēties Liepāju par savu dzīvesvietu. Tas palīdz mums demogrāfijas pārmaiņas noturēt,”

saka priekšsēdētāja vietnieks.

Iepriekšējais domes sasaukums no 2025. gada 1. februāra paaugstināja bērna piedzimšanas pabalsta apmēru.

Par vienu bērnu – 500 eiro, ja vienās dzemdībās dzimuši divi bērni – 500 eiro par katru bērnu, ja vienās dzemdībās dzimuši trīs vai vairāk bērnu – 1500 eiro par katru bērnu.

J. Džeriņš atzīst, ka materiālais stimuls jaunajiem vecākiem ir svarīgs, katrs bonuss kaut ko dod, taču šis pabalsts ir vienreizējs.

Izvēli laist pasaulē bērnus iespaido drošība, ģeopolitiskie apstākļi, kurus pašvaldība nevar ietekmēt.

Dzimstību nejūt kā prioritāti

Agnis Timermanis, vēstures un sociālo zinību skolotājs

Demogrāfijas jautājumi vienmēr jāskatās plašākā mērogā, un zemā dzimstība nav tikai Latvijas problēma. Ja skatāmies Rietumeiropas demokrātisko sabiedrību, arī tur ir novērojama dzimstības samazināšanās.

Jaunie vecāki kļūst arvien gados vecāki.

Ja sieviete savu pirmo bērnu dzemdē pietiekami lielā vecumā, visticamāk, šis pirmais bērns būs arī vienīgais.

Pētnieki šo jautājumu cieši saista ar karjeras jautājumu – jaunais cilvēks no sākuma grib sevi pierādīt profesionāli, kaut ko sasniegt.

Būsim godīgi – ja sievietei piedzimst bērns, viņa dodas bērna kopšanas atvaļinājumā, līdz ar to arī aiziet no darba tirgus.

Tāpat tas saistīts arī ar vērtību maiņu sabiedrībā – nedomājam plaši, bet centrā esmu es – man vajag, es gribu, es esmu!

Ja skatāmies uz Latviju, mūsu valsts gadījumā ģimenes jautājumi jāskatās kontekstā ar ienākumu līmeni. Ja ģimenē ienāk bērns, tas prasa papildu izdevumus.

Saistībā ar ienākumiem aktuāli ir arī drošības jautājumi, respektīvi, cik mēs kā sabiedrība varam justies droši, ja zaudējam darbu, no kā tādā gadījumā dzīvošu, kādi uzkrājumi man būs? Vai un kāda palīdzība man būs no valsts?

Ja vēl par ekonomisko situāciju un dzīvi kopumā – iegūt dzīvesvietu jauniem cilvēkiem ir problemātiski gan cenu, gan piedāvājuma ziņā.

Es mācu 8. līdz 12. klašu skolēnus, ar viņiem stundās arī runājam, diskutējam par demogrāfijas jautājumiem, dzimstību un viņu domām par savu ģimeni nākotnē.

Cik man ir sanākušas sarunas, tādu striktu nostāju un kategorisku viedokļu – nē, es bērnus nevēlos! – man nav nācies dzirdēt.

Taču, jā, izskan tas, ko jau minēju: es gribu kaut ko sasniegt savā dzīvē, karjerā, tad domāšu par bērniem.

Ja parēķinām un paanalizējam – nākotnes topošie vecāki vidusskolu pabeidz 19 gados, tad vairākus gadus pavada augstskolā, tad darbs.

Lai tik jauni cilvēki, ņemot vērā vajadzības un prasības, atbildīgi nodrošinātu ģimeni ar bērnu, tas nepavisam nav viegli. Tādēļ jaunie cilvēki, apzinoties, ko tas nozīmē, strādās, veidos uzkrājumus.

Ko vēl esmu novērojis – pirmkārt, valstī ir gana sarežģīta birokrātija, maksimāli sarežģītas sistēmas, piemēram, lai pieteiktos tam pašam elementārajam pabalstam.

Uzskatu, ka daudzviet šis birokrātisms bieži ir nevajadzīgs, īpaši dzimstības, bērnu un ģimeņu jautājumā.

Otrkārt, ja mamma aiziet bērna kopšanas atvaļinājumā, kura laikā saņem pabalstu (un tas ir noteikts procents no vecāka bruto algas), ģimenes ienākumi samazinās.

Īpaši to jūt tajā brīdī, ja ģimenē ir ne tikai jaundzimušais, bet vēl bērni.

Arī ideja par pabalsta un bērna kopšanas atvaļinājuma divu mēnešu nenododamo daļu otram vecākam ir laba, taču – ko nozīmē, ja vīrietis, kas pēc algu statistikas tomēr ģimenē ir galvenais pelnītājs, divus mēnešus no vietas saņemtu tikai daļu no ierastajiem ģimenes ienākumiem? Ienākumi būtiski samazināsies.

Pozitīvais šajā jautājumā ir, – ka šo atvaļinājumu var dalīt pa daļām un izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam.

Grūti pateikt nākotnes prognozi demogrāfijas jautājumos, jo

šobrīd arī politiskā un drošības situācija pasaulē ietekmē domāšanu – nevar būt pārliecināts par to, kas būs rīt.

Tādēļ arī potenciālie jaunie vecāki par nākotni nedomā.

Šobrīd mērķtiecīgas darbības, lai šo situāciju mainītu, no valsts puses neredzu – nekādās rīcības programmas, ka dzimstība un demogrāfija būtu prioritāte, reālos darbos nav redzamas.

Uzziņai

Tuvākajos gados vislielākās izmaiņas izglītības nozarē:

• pirmsskolās – bērnu skaita samazinājums ietekmēs grupu skaitu visos vecumposmos;
• pamatskolā minimālas izmaiņas kopējā skolēnu skaitā. Ja 2025./2026. m.g. mācās 6555 skolēni, prognozētais skaits 2028. gadā ir 6437 – par 1,8% mazāk;
• vidusskolā nākotnē kopskaits varētu samazināties par 5,5% – no 1400 skolēniem šogad līdz 1322 2028. gadā;
• kopējā skolēnu skaita izmaiņas: 7955 skolēni 2025. gadā – 7784 skolēni 2018. gadā (procentuālā izmaiņa aptuveni 2,15%).

Avots: Liepājas Izglītības pārvalde

Fakti

Ko rāda dzimstības statistika?

• 2024. gadā mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, bija 28,1 gads.
• Māmiņu vidējais vecums – 30,4 gadi, visbiežāk par mammām kļuva 33 gadus vecas sievietes.
• Vairāk nekā 62% bērnu Latvijā piedzima laulībā, tomēr jaunāku vecāku vidū aina atšķiras – apmēram puse bērnu piedzimst ārlaulībā.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Es domāju tā: Kāpēc ir skaisti būt mammai un tētim?

Sabīne, pedagoģe:

– Es pati vēl neesmu mamma, bet man ir brāļa dēls – viņam ir trīs gadi. Manuprāt, skaistākais vecākos vai pieaugušajos, kas rūpējas par bērniem, ir tieši šī iespēja – par kādu rūpēties. Mīlēt, lolot, ieguldīt.

Protams, svarīgi to darīt pareizi – ne tā, lai bērnam nodarītu pāri vai atstātu traumas, ar kurām viņš pēc tam aug un dzīvē daudz ko neizprot vai nesaprot.

Laima, studē:

– Ir jauki būt blakus tai mazajai daļiņai sevis, ar kuru tu kopā audz un pats mācies.

Bieži vien tieši tavs bērns kļūst par skolotāju tev. Viņš parāda lietas, ko pats neesi pamanījis vai sapratis. Tas ir īpašs kopā augšanas process.

Ainars, projektētājs:

– Protams, tas nav viegli – īpaši, kad bērns vēl ir maziņš. Bet man šķiet, ka nekas pasaulē nav skaistāks kā būt tētim, mammai. Skatīties, kā viņš aug, kā mācās, kā runā…

Tā ir daļa no tevis, kas attīstās un veidojas tavā priekšā. Un tu vari dot viņam labāko, ko spēj, – parādīt pasauli, iemācīt ko vērtīgu, dot piemēru.

Es nekad neesmu nožēlojis, ka kļuvu par tēti. Nekad arī nešaubījos, ka pienāks brīdis, kad būšu tam gatavs.

Mārīte, seniore:

– Lielāka laime nevar būt, kā tad, kad piedzimst bērni! Man pašai ir divi bērni un seši mazbērni. Puse dzīvo ārzemēs, puse šeit. Tā ir mana ģimene. Kas gan būtu dzīve bez bērniem?

Es vienmēr esmu gribējusi kļūt par mammu. Kad ir bērni, tu kļūsti aktīvāks, vairāk dari, vairāk reaģē uz visu, nav laika slinkot. Un bērni taču ir tik mīļi!

Kristīne, psihoterapijas speciāliste:

– Pirms audzina bērnus, vecākiem pašiem jāpieaug emocionāli un jāiemācās būt laimīgiem, un tad jau lielu audzināšanu vairs nevajag. Tev ir ko dot. Savādāk mēs padarām bērnus līdzīgus sev.

Ja bērns ienāks mūsu dzīvē, kad netiekam galā ar grūtībām, ar situācijām, ar dažādām lietām… Bērni jau to redz, viņi vēro un mācās to, kā mēs dzīvojam.

Tādēļ vispirms jāstrādā ar sevi. Jāmācās būt laimīgiem, jāmācās tikt galā ar sevi un ar dzīvi.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.