Neraugoties uz to, ka citi mūsu pilsētas energoefektīvie nami šoreiz laureātu pulkā neiekļuva, bez specbalvām Liepāja nepalika – Ekonomikas ministrijas simpātiju balvu par ieguldījumu sabiedrības informēšanā par energoefektivitāti un ieguvumiem no tās, par iespēju piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus ēku atjaunošanai saņēma pašvaldības izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens.

Savukārt VARAM balvu “Klimata draugs” piešķīra pašvaldībai par Peldu ielas nama rekonstrukcijas projektu.

Būvniecības Valsts kontroles birojs ēku Peldu ielā 5 pieņēma ekspluatācijā pagājušajā vasarā. Padomju laikos celtajam sadzīves pakalpojumu namam pārveidotas fasādes, sakārtotas iekšējās un ārējās inženierkomunikācijas, pirmo trīs stāvu telpas, iebūvēts jauns lifts, pie ēkas veikta teritorijas labiekārtošana gandrīz 2000 kvadrātmetru platībā, ierīkotas autostāvvietas.

Ēkā pašlaik atrodas Nekustamā īpašuma pārvalde, būvvalde, Izglītības pārvalde un citas pašvaldības iestādes.

Bijušo sadzīves pakalpojumu namu pašvaldība pārbūvējusi un teritoriju ap to labiekārtojusi, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Kopējās būvdarbu izmaksas ir 4 704 804,75 eiro (bez PVN).

Nama pārbūve tika sadalīta četrās kārtās. Trešajā un ceturtajā kārtā bija paredzēta abu augšstāvu (4. un 5. stāva) pārbūve, taču tai nepietika naudas. Tāpēc pašvaldība izsludināja atsevišķu iepirkumu abu augšstāvu telpu remontam par pilsētas budžeta līdzekļiem, diemžēl būvnieku piedāvātās cenas pārsniedza iespējas, līdz ar to atkārtoti izsludināja tikai ceturtā stāva atjaunošanu, kas tagad jau pabeigta. Būvdarbus par 430 674,29 eiro veica SIA “Pilsbūve”. Savukārt piektā stāva būvdarbi vēl ir nākotnes plānos.

“Liepāja šajā konkursā vienmēr ir piedalījusies, un šo desmit gadu laikā ir godalgotas 17 vietas, kas, salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām, ir visvairāk. Mēs neslinkojam: kad laba ēka ir nodota ekspluatācijā, tad to piesakām konkursam, lai to novērtē neatkarīga un kompetenta žūrija,” saka M. Tīdens.

Par Peldu ielas 5. namu viņš teic, ka pēc ēkas pārbūves siltuma patēriņš esot ap 40 kilovatstundām uz vienu kvadrātmetru gadā. “Ja šobrīd ēka siltumenerģiju tērē četras piecas reizes mazāk nekā nesiltināta māja, tad varu teikt, ka mērķis ir sasniegts,” uzsver M. Tīdens.

“Paldies Ekonomikas ministrijai, kas novērtējusi arī manu daudzu gadu darbu. Neatsaku dalīties ar savu pieredzi visos iespējamos formātos. Ir bijuši neskaitāmi semināri visas Latvijas mērogā, viedokļu apmaiņa notikusi dažādos virzienos, piemēram, energopārvaldības sistēmas ieviešanā, energoservisu kompāniju jautājumos, pagalmu labiekārtošanā utt. Mēs Liepājā daudzās lietās esam bijuši pionieri,” pauž M. Tīdens.

Konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā” jau 10. gadu organizēts ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu atmosfērā un veicinot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, telpu mikroklimatu, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu, arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.