Valērijs Križevičs sarunās pārstāvēja Tosmari, kā arī cilvēkus no Karostas un Jaunliepājas, kuri viņam uzticējuši savus novērojumus.

“Cilvēki sūdzas par to, ka daudzviet ielas nav ērtas gājējiem. Piemēram, uz šaurās ietves, kas apvienota ar veloceliņu, Ģenerāļa Baloža ielā no ūdenstorņa Karostas virzienā gājēji ir novirzīti bīstami tuvu brauktuvei un automašīnām. Lai arī tur ir jauns ceļa segums, lietus laikā veidojas lielas peļķes. Rudenī un ziemā pēc pastaigas bieži vien ir jāmazgā apģērbs,” viņš pastāstīja.

Tāpat iedzīvotāji sūdzas par Pulkveža Brieža un Imantas ielu, Lāčplēša dārza rajonu, kur gājējiem jāiet pa smiltīm un granti, pāri sabrukušam betonam un asfalta paliekām, un cilvēki ir nemierā arī ar Annas tirgus laukuma segumu Jaunliepājā.

Karostas parkā rudenī tika izveidots jauns bērnu rotaļu laukums, bet pašlaik tas vakarpusē nav izmantojams, jo nav apgaismots.

Saskatītās problēmas labāk risināt varētu biedrība vai vismaz mājas, pagalma iedzīvotāju kopiena, rosināja biedrības “Radi vidi pats” pārstāve Linda Skranda.

Nepieciešams fiksēt esošās problēmas un ziņot par tām pašvaldībai. Esot cerība, ka pēc šīm sarunām biedrība varētu izveidoties, domā V. Križevičs, taču piebilst:

“Cilvēku, kas sūdzas, ir pietiekami. Cilvēku, kas varētu kaut ko panākt, pagaidām ir par maz.”

Staņislavs Babins dzīvo Liepājas centrā, bet veloizbraukumiem kopā ar bērniem izvēlas attālākus mikrorajonus. Pabijuši Dienvidrietumu rajonā un pie Neredzīgo biedrības.

“Pamanu daudzas nesakārtotas vietas, kur ir tumšs un braucot viss kratās, taču, salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem, kad daudzus pagalmus vispār nevarēja izbraukt, tagad noasfaltētu vietu ir krietni vairāk. Pagalmu labiekārtošanas programma darbojas. Sakārtotās vietas ir šajās mājās dzīvojošo cilvēku nopelns, turklāt dažviet pat kāds dežurē, var sasveicināties un aprunāties,” viņš pastāstīja.

Sarunā piedalījās Liepājas domes deputāte Ludmila Rjazanova, kura atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem, kad Tosmarē pazuda mazais Ivans, Karostā bijušas iniciatīvas grupas, kas meklējušas vietu, kur bērniem un jauniešiem pavadīt brīvo laiku, bijuši piedāvājumi no Nekustamā īpašuma pārvaldes.

Taču deputāte nezinot, kāpēc šis process apstājies: “Vieta, kur bērni var pavadīt laiku pēc mācībām, ir 3. pamatskolā, tur ar bērniem nodarbojas pedagogi. Pašlaik, protams, ne, bet vēl pirms pusgada to varēja darīt.”

Viņa pastāstīja, ka bērnu laukumus pašvaldība veido vietās, kur ir vairāk bērnu. Pēc Karostas kārta būšot Zaļajai birzei.

“Iedzīvotājiem noteikti vajag sanākt kopā un piedalīties konkursos, lai saņemtu pašvaldības līdzfinansējumu labiekārtošanai, jo par saviem līdzekļiem atjaunot sētu nav viegli,” viņa uzsvēra.

Ilze More, kādu laiku dzīvojot Jaunliepājā, ievērojusi, ka no centra tālākos rajonos cilvēki ir mazāk vienoti un nevēlas iesaistīties arī tad, ja kāds sarīko pasākumus. “Vajadzīga aktīvistu grupa, kas ap sevi vieno pārējos. Vēl gribu minēt problēmu, ka gandrīz visas aktivitātes bērniem ir pieejamas centrā, mikrorajonos nav brīvā laika pavadīšanas iespēju,” viņa norādīja.

Svarīgas ir kopīgas aktivitātes, piemēram, vingrošanas pulciņi un arī kopienas dārzi, kas varētu kļūt par cilvēku satikšanās un iepazīšanās vietām.

Tad arī iedzīvotāji varētu vienoties par vides uzlabošanu, atzīst biedrībā “Radi vidi pats”. Daudz vairāk jādomā, kā iedzīvotājus informēt par pieejamajiem resursiem un finansējumu māju iekšpagalmu labiekārtošanai, kā arī jāattīsta nodarbību un pulciņu iespējas bērniem mikrorajonos.

Pašvaldības ieguldījums mikrorajonos

Liepājas pašvaldības budžetā 2021. gadam ir apstiprināti līdzekļi mikrorajonu pagalmu labiekārtošanas programmai 50 000 eiro apmērā. Pieteikšanās uz pašvaldības līdzfinansējumu tiks izsludināta janvārī.
Tāpat pieņemtajā uzturēšanas budžetā ir paredzēti līdzekļi ielu infrastruktūras uzturēšanai un remontam, veloceliņu uzturēšanai, pilsētas laukumu, pludmales, vides objektu uzturēšanai un citiem nepieciešamajiem darbiem.

Runāt par detalizētiem darbiem mikrorajonos šobrīd pie esošās situācijas ir pāragri. Plānots, ka investīciju budžetu, kur varētu parādīties jau detalizētāki darbi, pieņems pavasarī, kad tiks sadalīti tie līdzekļi, kas nav iztērēti un ir uzkrāti līdz gada sākumam.

Avots: Liepājas dome