Otrdiena, 2. jūnijs Lība, Emma
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Par neadekvātiem cilvēkiem vispirms jāziņo policijai

Par neadekvātiem cilvēkiem vispirms jāziņo policijai
Foto: Egons Zīverts
25.10.2018 07:15

liepajniekiem.lv

Redakcija saņēmusi kādas liepājnieces vēstuli, kurā sieviete apraksta Liepājas ielās redzēto, kā agresīva sieviete ar pusaudžiem terorizējuši vīrieti. Lai arī neviens no situācijas vērotājiem nav izsaucis policiju, kā šādā situācijā būtu vispareizāk, netrūkst jautājumu, kā īsti rīkoties, ja uz ielas redzi kādu neadekvātu personu, kas apdraud pats sevi vai citus. “Visi labi atceras padomju laikus, kad šādas agresīvas būtnes izolēja psihiatriskajās slimnīcās,” sieviete raksta un vaicā, kāpēc tagad tā vairs nav.

Šausminās, bet nerīkojas

Sieviete vēstulē apraksta, ka devusies iepirkties uz tirdzniecības centru “XL Sala” un, atceļā dodoties uz tramvaju, ieraudzījusi, ka veikalā ieskrējis vīrietis, skaļi lūdzot pēc palīdzības. Pakaļ viņam skrējuši četri nepilngadīgi puikas vecumā ap 12 gadiem un jauna, kalsna sieviete, kas mudinājusi zēnus no bēgošā vīrieša izspiest naudu. Aculieciniece, kas pati dzīvojot “Laumas” rajonā, sakās kliedzošajā sievietē atpazinusi sociālās mājas iedzīvotāju, jo esot viņu tās apkārtnē bieži sastapusi.

“Strīdā iejaucās tirdzniecības centra apsargi, tāpēc jaunā sieviete ar puišeļiem pa otru izeju izmuka ārā un paslēpās tuvējā pagalmā. Apsargi mierināja vīrieti, ka nu viņš var droši doties uz tramvaju un ka briesmas viņam vairs nedraud. Vīrietis aizgāja uz pieturu, lai dotos centra virzienā, bet, tā kā tramvajs ilgi bija jāgaida, tad vajātāju bariņš atkal centās viņam uzbrukt un sieviete ar puikām turpināja vīrieti verbāli rupji aizskart arī tramvajā,” lasītāja raksta.

Šajā gadījumā vīrieti no terora izglābuši tramvaja pasažieri, kuri pieprasījuši, lai banda izkāpj no tramvaja. Centrā bariņš tiešām transportu atstājuši.

Lasītāja uzsver, ka šis neesot pirmais gadījums kad konkrētā sieviete (vēstulē minēts arī viņas vārds – I.C.) apdraudot citus, kas nespēj aizstāvēties. “Kāpēc Sociālais dienests nespēj pienācīgi pieskatīt savus klientus, kas dzīvo sociālajās mājās? Vai mums ir jābaidās iziet Liepājas ielās un jājūtas apdraudētiem tikai tāpēc, ka atbildīgie dienesti neko nedara, lai izolētu psihiski slimas personas? Vai tiešām ir jāgaida, ka būs upuri ar letālām sekām? Visi labi atceras padomju laikus, ka šādas agresīvas būtnes izolēja psihiatriskajās slimnīcās,” vaicā vēstules autore.

Policija izvērtē notikušo

Lai arī redakcijā saņemtā vēstule bažu pilna, tomēr nekur nebija lasāms, ka notikušā aculiecinieki vai apsargi par incidentu būtu ziņojuši policijai, taču tieši šādi vispirms rīkoties aicina amatpersonas. Un nav nozīmes, vai agresīvi rīkojas vesels vai psihiski nelīdzsvarots cilvēks.

Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone, jautāta, vai dienests var kaut ko darīt, lai sociālo iestāžu klienti neterorizētu citus liepājniekus, skaidro: “Jebkuram Sociālās dzīvojamās mājas iedzīvotājam ir jāievēro iekšējās kārtības noteikumi. Mājas iedzīvotājiem ir tiesības brīvi pārvietoties ārpus tās, un dienesta pienākums nav uzraudzīt cilvēku rīcību un uzvedību ārpus Sociālās dzīvojamās mājas.” Viņa piebilst, ka gadījumos, kad persona ir liecinieks situācijai, kurā kāds apdraud citas personas veselību un dzīvību, nekavējoties ir jāziņo pašvaldības vai Valsts policijai.

Savukārt Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas pārstāve Ineta Mikute pastāstīja, ka līdz šim vēstulē aprakstītā jaunā sieviete Pašvaldības policijas redzeslokā nav nonākusi. Taču nupat ir saņemts iesniegums par viņas huligānisko uzvedību: “Pašlaik iesniegumā minēto informāciju policijas darbinieki pārbauda. Iesniegums tika pārsūtīts arī Sociālā dienesta darbiniekiem,” saka I. Mikute. Ja iesniegumā norādītie fakti apstiprināsies, notikušo varētu kvalificēt kā huligānismu un personu par huligāniskām izdarībām sauks pie atbildības, viņa skaidro un uzsver, ka tāpēc šādās situācijās ir jāsauc policija.

Piespiedu ārstēšana – sarežģīts process

To, vai kāda persona ir psihiski nelīdzsvarota vai Psihiatriskās klīnikas uzskaitē, var atklāt tikai tiesai, saņemot tās pieprasījumu, skaidro SIA “Piejūras slimnīca” sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Gruntmane. Jautāta, kādos gadījumos neadekvātas personas tiek stacionētas, viņa skaidro: “Kāds atnāk pats, kādu citu atved tuvinieki vai uz klīniku nogādā policija. Pacients nokļūst nodaļā, kur viņu pieņem speciālists psihiatrs. Mediķis pieņem lēmumu, vai nepieciešama stacionēšana.”

Taču ar psihiatra lēmumu jautājums vēl nav atrisināts. Vēl nepieciešams, lai stacionēšanai piekristu pats pacients, ja viņš ir lemtspējīgs, vai viņa tuvinieki. “Ja nav piekrišanas, personu var stacionārā ievietot uz 72 stundām, kuru laikā gala lēmums jāpieņem tiesai,” norāda D. Gruntmane.

Tiesa savukārt var gan akceptēt ārstu konsīlija lēmumu, gan atcelt to. “Ja pacients paliek stacionārā, viņš tiek ārstēts. Ja tiesa stacionēšanu neuzskata par nepieciešamu, viņš tiek no ārstniecības iestādes izrakstīts un klīnikas kompetence ar to arī beidzas.” Un šādi gadījumi, kad tiesa atceļ ārstu konsīlija lēmumu, esot bijuši, SIA “Piejūras slimnīca” pārstāve teic un atzīst, ka ne reizi vien ir gadījumi, kad pacienti, kurus tiesa neuzskata par paturamiem stacionārā vai kuri ārstējas ambulatori, atkārtoti nonāk stacionārā: “Gadās, ka atgriežas jau nākamajā dienā.”

Visi nav vienādi

“Lielākā problēma ir tā, ka personas nelieto medikamentus, pārtrauc tos lietot, kad viņiem kļūst labāk,” skaidro D. Gruntmane. Nereti ļaudis paši neapjēdz, ka viņiem atkal kļūst sliktāk, nespēj objektīvi novērtēt savu veselības stāvokli. Un, nelietojot medikamentus, veselības stāvoklis atkal pasliktinās.

“Vienīgā iespēja, kā panākt, lai cilvēki ar psihiskām novirzēm regulāri lietotu speciālista izrakstītos medikamentus, ir viņu nemitīga pieskatīšana,” viņa stāsta. “Šie cilvēki var dzīvot sabiedrībā, iekļauties tajā, bet kādam ir jānodrošina, ka viņi regulāri lieto medikamentus. Kas ambulatorajā aprūpē to nodrošinās? Nereti ir pacienti, kuriem zāles jālieto nevis vienu, bet pat trīs reizes dienā. Stacionārā ir savādāk, tur apmācīts personāls raugās, lai pacients ieņemtu kārtējo medikamentu devu, lai nebūtu mānīšanās.” Kā tas nereti notiek mājas apstākļos, kad slimnieks tuviniekus apmāna – medikamenti tiek atrasti zem spilvena, matrača, vāzītē…

Jautāta, vai psihiski nelīdzsvarotās personas apdraud citus cilvēkus, D. Gruntmane skaidro, ka tā nebūt nav:

“Kāds ir apātisks, cits – agresīvs. Visi nav bīstami sabiedrībai. Bīstamākie ir tie, kuriem tieksme uz suicīdu vai ir paaugstināta agresivitāte. Un šī bīstamība palielinās, ja cilvēks pārtrauc lietot medikamentus vai arī viņa organisms pie tiem pieradis un nepieciešama terapijas pārskatīšana, bet cilvēks nedodas pie ārsta.”

Nevis jāsmīkņā, bet jāreaģē!

Datus par konkrētā cilvēka psihisko stāvokli iestādēm izpaust citiem liedz datu aizsardzības regula, tāpēc noskaidrot, cik Liepājā ir psihiski nelīdzsvarotu cilvēku un cik no viņiem, iespējams, varētu būt līdzcilvēkiem bīstami, nevar. Ko tad darīt, lai iedzīvotājiem nebūtu jābīstas no šādām personām?

“Vienīgais, ko var darīt, ir saukt policiju!” D. Gruntmane ir strikta.

“Ja kāds uz ielas uzvedas neadekvāti, nevajag kautrēties. Tas, kuram uzbrūk, var apmulst, sabīties un pietiekami operatīvi nenoreaģēt, lai izsauktu operatīvos dienestus, bet citiem cilvēkiem jau nu vajadzētu reaģēt,” viņa uzskata.

“Policijas darbinieki ir pietiekami kompetenti, lai izvērtētu, vai šāda persona nogādājama stacionārā vai arī saucama pie atbildības,” “Piejūras slimnīcas” pārstāve piebilst. Viņa atgādina, ka ne vienmēr personas, kas šādi uzvedas, ir garīgi slimas. Ir arī psihiski veseli, kuriem ir uzvedības problēmas, kuri uzskata, ka ir visatļautība un nesodāmība. Tāpēc ir nepieciešama speciālista pārbaude.

“Reizēm psihiatri ir bezspēcīgi,” piebilst D. Gruntmane, “ja tiesa lemj citādi. Un, lai piemērotu piespiedu ārstēšanu, tās pamatojumam nepieciešama citu cilvēku palīdzība – kaimiņu sūdzības, policijas informācija. Tiesai vajag pierādījumus, jo bieži personas, kurām nepieciešama ārstēšana, maldina tiesu par savu veselības stāvokli.” Jaunas bažas speciālistos rada arī deinstitucionalizācijas plāna virzība. Ja tiks likvidēti aprūpes centri garīgi slimajiem, tad nebūs, kas šos cilvēkus pieskata un par viņiem parūpējas.

Kā vienīgo izeju, lai sabiedrībai nebūtu jābaidās no psihiski nelīdzsvarotiem cilvēkiem, speciālisti redz sabiedrības adekvātu reakciju: “Nevis iecietīga acu pievēršana vai pasmīkņāšana, bet gan nekavējoša rīcība, izsaucot policiju. Nekas cits nevar līdzēt, kā vien tuvinieku un sabiedrības adekvāta un operatīva rīcība.”

UZZIŅAI

Labklājības ministrija kopā ar Latvijas plānošanas reģioniem un pašvaldībām visā Latvijā īsteno deinstitucionalizācijas projektu, kurā ar ES fondu finansējuma atbalstu pašvaldības varēs radīt plašu pakalpojumu klāstu, lai arī cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem atbilstoši savām iespējām un ar speciālistu atbalstu varēs izvēlēties dzīvot patstāvīgi un strādāt sev piemērotu darbu. Tas atbilst ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, kurā noteikts, ka visām personām ar invaliditāti ir vienlīdzīgas tiesības dzīvot sabiedrībā ar tādu pašu izvēles brīvību kā citiem cilvēkiem.

Pašvaldības varēs veidot sociālos pakalpojumus – grupu dzīvokļus vai mājas, kur cilvēki var dzīvot patstāvīgi, bet vienlaikus saņemt sev nepieciešamo atbalstu, kā arī dienas aprūpes centrus, kur cilvēki ar smagākiem traucējumiem var pavadīt dienu.

Daudzi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir spējīgi strādāt algotu darbu. Lai veicinātu viņu nodarbinātību, valsts ar subsīdijām un atbalstu darba vietu pielāgošanai palīdzēs darba devējiem. Tāpat finansiālu atbalstu varēs saņemt arī sociālie uzņēmumi, kas veidoti, lai palīdzētu darba tirgū integrēties cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Vienlaikus varēs veidot specializētās darbnīcas, kur savu laiku jēgpilni varēs pavadīt cilvēki, kas darba tirgū iekļauties nav spējīgi.

Tiks izvērtētas iedzīvotāju vajadzības, lai saprastu, kāds atbalsts nepieciešams katram individuālam cilvēkam. Cilvēkiem, kam veselības stāvokļa dēļ nepieciešama institucionāla aprūpe, kā arī tiem, kas šobrīd dzīvo sociālās aprūpes centrā un nevēlas to pamest, šāda iespēja tiks saglabāta. Uzsākt dzīvi ārpus sociālās aprūpes centra būs cilvēka paša izvēle.

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz