Par to, kas būs pēc krīzes
Lai jums, liepājnieki, labs garastāvoklis līdz pašām krīzes beigām! Var tikai pievienoties šim Gada liepājnieka Riharda Rubīna novēlējumam, izteiktam, balvu saņemot. Jo pēc tam, kad krīze būs beigusies, droši vien dzīve būs jaukāka – ja pilsētā būs ieviesta gan pilsētas kultūrpolitikas stratēģija, gan pilsētas sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības attīstības programma – abi dokumenti domāti 2009. – 2014.gadam, un tos nodot sabiedriskajai apspriešanai vakar nolēma Liepājas dome nepilnā sastāvā – uz sēdi nebija ieradušies Uldis Pīlēns, Aigars Kesenfelds, Guntars Krieviņš un Imants Resnis.
Jāplāno nozaru attīstība
Kultūrpolitikas stratēģija nepieciešama, lai pašvaldība varētu plānot nozares attīstību. Pēc domes lēmuma pieņemšanas stratēģijas projekts tiks publicēts internetā, vietnēs www.liepaja.lv un www.liepaja2014.lv, bez tam tas būs paņemams rokās un lasāms arī Kultūras pārvaldē. Paredzēts, ka sabiedriskās apspriešanas laikā tiks rīkotas vairākas diskusijas par kultūras nozares attīstību Liepājā, pastāstīja Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna. Lai gan stratēģijas dokumentā vārdkopu “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta” grūti atrast, L.Vīksna uzsver, ka šis mērķis 2014.gadam nav mainījies un ka stratēģijā Liepājas kultūras ambīcijas ir vēl spēcīgākas nekā kultūras galvaspilsētas projektā. Stratēģijas izstrāde pašvaldībai izmaksājusi 14 tūkstošus latu no 2008.gada budžeta.
Vēl Liepājas dome nolēma nodot sabiedriskajai apspriešanai arī Liepājas sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības attīstības programmu. Tās mērķis ir nodrošināt liepājniekus ar kvalitatīviem un daudzveidīgiem sociālajiem pakalpojumiem, uzlabot sociālos pakalpojumus un pilnveidot palīdzības piešķiršanas kārtību. Programmas izstrāde izmaksājusi 10330 latu, summas lielākā daļa nāk no Eiropas Ekonomiskās zonas Finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības, un tikai 1700 latu – no Liepājas nodokļu maksātāju kabatām.
Mākslai un bērniem
Dome atbalstīja projektu “Māksla – tilts pār robežām”, nolemjot līdzfinansējuma summu 6,2 tūkstošus latu ieguldīt pašvaldības SIA “Liepājas Leļļu teātris” pamatkapitālā. Projekta rezultātā Liepājas leļļu teātris saņems pārvietojamu skatuvi, tiks rīkots ielu teātra festivāls, bērnu svētki un starptautiski leļļu mākslas svētki Liepājā, galvenokārt izmantojot Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas finansējumu 66,15 tūkstošus latu.
Dome arī atbalstīja bērnu rotaļu un atpūtas laukuma veidošanu Ventspils ielas parkā – šāds projekts tiks iesniegts Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas konkursā, kurā tam vēl jākonkurē ar citiem. Projektu pašvaldība iecerēja jau pagājušogad, bet tagad tas esot uzlabots un papildināts. Vēlamais projekta finansējums no ministrijas – 20 tūkstoši latu, pašvaldības priekšfinansējums – 8000 latu, domājams, no budžeta rezerves fonda.
Pret iespējamu konfliktu
Liepājas dome atļāva deputātam, domes priekšsēdētāja vietniekam Gunāram Ansiņam ieņemt vēl vienu amatu – tagad viņš būs Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis Guntara Krieviņa vietā.
G.Krieviņš lūdzis sevi no SEZ valdes locekļa amata atbrīvot. Tagad viņš zonā būs tikai pārvaldnieks. Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks vēlāk žurnālistiem skaidroja, ka tā tiek novērsts potenciāls interešu konflikts, lai nošķirtu izpildvaru no lēmējvaras un lai G.Krieviņam kā SEZ pārvaldniekam nebūtu jāizpilda lēmumi, par kuriem viņš pats lēmis, būdams SEZ valdē. U.Seskam pret šādu pavērsienu neesot iebildumu. Pats G.Krieviņš esot saslimis un tādēļ domes sēdē nepiedalījās. Uz jautājumu, kādēļ potenciālais interešu konflikts tiek novērsts tieši tagad, lai gan G.Krieviņš jau daudzus gadus ieņēma abus amatus, netika atbildēts.
Uz žurnālistu iebildumu, vai tādā gadījumā netiek saskatīts interešu konflikts arī domes izpilddirektora un SIA “Komunālā pārvalde” valdes locekļa Edgara Rāta amatos, jo izpilddirektoram jāpārrauga un jākontrolē Komunālā pārvalde, U.Sesks sacīja: “Tas ir normāli, ka Rāts uzrauga Komunālo pārvaldi.” Tātad šajā gadījumā interešu konfliktu U.Sesks neredz.
Pirks īpašumu Zirņu ielā
Liepājas dome nolēma pirkt nekustamo īpašumu Zirņu ielā 101 (zemi 626 kvadrātmetri, dzīvojamo māju un palīgēku) no Jura Renkaita par 120 tūkstošiem latu. Īpašnieka piedāvājums ir par 200 latiem zemāks par īpašuma noteikto vērtību. Darījumu nepieciešams veikt, lai pašvaldība varētu īstenot Zirņu ielas pārbūvi, izmantojot ES naudu. U.Sesks deputātiem sacīja, ja šo piedāvājumu neizmantošot, tad pilsēta zaudēšot Eiropas miljonus. Darījumam vajadzīgo naudu varētu ņemt no privatizācijas fonda, U.Sesks sacīja, jo esot “diezgan droši”, ka vairāki uzņēmumi izpirkšot zemi zem savām ēkām un nauda būšot.
Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”