Pagājušā gada vidējā temperatūra bija 14,98 grādi pēc Celsija skalas, kas ir par 0,17 grādiem vairāk nekā 2016. gadā, kas bija līdzšinējais rekordists karstuma ziņā, paziņojis Eiropas Savienības Kopernika Klimata izmaiņu dienests (C3S).

Tomēr Lielbritānijas Meteoroloģijas dienesta zinātnieki uzskata, ka šis rekords varētu būt īslaicīgs. Viņu prognozes liecina, ka

2024. gads varētu būt vēl karstāks,

vidējai temperatūrai par vairāk nekā 1,5 grādiem pēc Celsija pārspējot vidējo temperatūru laika posmā no 1850. līdz 1900. gadam.

Arī pagājušais gads bija tuvu tam, lai pārsniegtu 1,5 grādu robežu.

2015. gadā noslēgtās ANO Parīzes klimata vienošanās ilglaicīgais mērķis ir samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus tā, lai noturētu globālo sasilšanu krietni zemāk par diviem grādiem pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas, un vienlaikus pielikt pūliņus globālās temperatūras kāpuma ierobežošanai ar 1,5 grādiem.

2023. gada jūlijs, visticamāk, bija karstākais mēnesis pēdējo 120 000 gadu laikā. Visi mēneši no jūnija līdz decembrim bija karstāki nekā iepriekšējā gadā un visos kontinentos, izņemot Austrāliju, un daudzās okeāna teritorijās tika reģistrēti jauni gaisa temperatūras rekordi.

Papildus siltumnīcefekta gāzu emisijai, kas turpina pieaugt, karstumu palielināja meteoroloģiskā parādība “El Ninjo”.

Vidējās temperatūras izmaiņas par 1,5 grādiem cilvēku ikdienā praktiski nav jūtamas, taču globālā mērogā tam ir pavisam cita nozīme, un vismazākās izmaiņas var radīt lielas sekas.

Daži klimata analītiķi to salīdzinājuši ar ķermeņa temperatūras izmaiņām, kad viena grāda starpība atšķir veselu cilvēku no cilvēka ar drudzi.

“2023. gads bija ārkārtējs, un klimata rekordi krita kā domino kauliņi. 2023. gads ir ne tikai vissiltākais gads vēsturē, bet arī pirmais gads, kurā visas dienas bija par vairāk nekā vienu grādu siltākas nekā pirmsindustriālajā periodā,” norādīja C3S direktora vietniece Samanta Bērdžesa.

“Temperatūras 2023. gadā, visticamāk, pārsniegušas temperatūras jebkurā periodā vismaz pēdējo 100 000 gadu laikā,” viņa piebilda.

Arī meža ugunsgrēku radītā emisija pagājušajā gadā palielinājās par 30%, galvenokārt milzīgo Kanādas ugunsgrēku dēļ.

Tikmēr Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, tai skaitā Lielbritānijas un Īrijas piekrastē, kā arī Karību jūras reģionā un Indijas un Klusajā okeānā bija vērojami jūras karstuma viļņi.

Oglekļa dioksīda koncentrācija atmosfērā pieauga līdz jaunam līmenim – 419 daļiņām uz miljonu, bet metāna koncentrācija sasniedza 1902 daļiņas uz miljardu.