Armēnija un Azerbaidžāna jau martā vienojās par ilgi gaidīto miera līgumu, kas pieliktu punktu desmitgadēm ilgušajam konfliktam starp abām valstīm. Taču Baku pieprasīja, lai Erevāna pirms līguma parakstīšanas izpildītu virkni prasību, tajā skaitā veiktu izmaiņas Armēnijas konstitūcijā, svītrojot formulējumus, kas satur pretenzijas uz Kalnu Karabahu.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans un Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs tikās Abū Dabī miera procesa ietvaros. Pēc tikšanās abu valstu Ārlietu ministrijas atsevišķi nāca klajā ar paziņojumu, kurā nekas neliecina par vērā ņemamu progresu. Paziņojumā teikts, ka abi līderi “vienojās turpināt divpusējās sarunas un uzticības veicināšanas pasākumus starp abām valstīm”.

“Tika apstiprināts, ka divpusējās sarunas ir visefektīvākais formāts, lai risinātu visus jautājumus, kas saistīti ar normalizācijas procesu, un, pamatojoties uz to, tika panākta vienošanās turpināt šādu uz rezultātiem vērstu dialogu” un kopīgās robežas noteikšanu, teikts paziņojumā.

Pašinjans un Alijevs pēdējo reizi tikās Eiropas politiskās kopienas samitā maijā Albānijā.