Kalhūns uzņēmumu turpinās vadīt līdz 2024.gada beigām.

“Visa pasaule mūs vēro, un es zinu, ka mēs no šī brīža izkļūsim kā labāks uzņēmums,” vēstulē darbiniekiem norādīja Kalhūns, kurš kļuva par “Boeing” izpilddirektoru 2020.gada janvārī pēc tam, kad iepriekšējais izpilddirektors Deniss Mjulenbergs atkāpās no amata saistībā ar lidmašīnu “Boeing 737 MAX” problēmām. Līdz tam Kalhūns bija “Boeing” uzraudzības padomes priekšsēdētājs.

“Boeing” pirmdien arī paziņoja, ka pašreizējais uzraudzības padomes priekšsēdētājs Larijs Kelners ikgadējā akcionāru sapulcē nekandidēs uz pārvēlēšanu amatā, bet par padomes priekšsēdētāju kļūs Stīvs Molenkopfs, kurš ir padomes loceklis kopš 2020.gada.

ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA) februāra izskaņā deva “Boeing” 90 dienas, lai izstrādātu plānu kvalitātes kontroles problēmu novēršanai pēc janvārī konstatētajiem būtiskajiem drošības pārkāpumiem.

Plānā, kas jāiesniedz 90 dienu laikā, jāiekļauj FAA veiktās ražošanas līnijas revīzijas rezultāti, kā arī jaunākie ekspertu grupas pārskata ziņojumā iekļautie secinājumi.

“Boeing” norādīja, ka uzņēmuma vadība ir pilnībā apņēmusies ievērot FAA rīkojumu.

Aviokompānijas “Alaska Airlines” lidmašīnai, kurā atradās 171 pasažieris un seši apkalpes locekļi, 5.janvārī neilgi pēc pacelšanās gaisā izkrita panelis, kas uzstādīts nevajadzīgas ārkārtas izejas vietā. Lidmašīna atgriezās Portlendas lidostā un veica avārijas nolaišanos. Par laimi, neviens cilvēks incidentā necieta.

Kopš tā laika FAA bija aizliegusi aviosatiksmē izmantot 171 lidmašīnu “Boeing 737 MAX 9”, kamēr tās tika veikta to pārbaude. Tas radīja traucējumus simtiem reisu izpildē.

FAA pasažieru pārvadājumus ar lidmašīnām “Boeing 737 MAX 9” atļāva atsākt janvāra beigās.

“Boeing 737 MAX” lidmašīnām ilgu laiku netika ļauts pārvadāt pasažierus pēc traģiskām aviokatastrofām 2018. un 2019.gadā.