EDSO valstis pieprasa izmeklēt ukraiņu karagūstekņu spīdzināšanu Krievijā
Nīderlande un vēl 40 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstis aicinājušas veikt neatkarīgu izmeklēšanu par Krievijas veikto Ukrainas karagūstekņu spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret viņiem, paziņojis Nīderlandes ārlietu ministrs Kaspars Veldkamps ceturtdien.
LETA
Pēc viņa teiktā, izmeklēšana tiks balstīta uz tā saukto EDSO Maskavas mehānismu. Šis mehānisms ļauj sākt izmeklēšanu, ja viena EDSO dalībvalsts, ko atbalsta vismaz deviņas citas, “uzskata, ka ar cilvēcisko dimensiju saistīto noteikumu izpilde kādā no dalībvalstīm ir īpaši apdraudēta”.
Šis mehānisms pirmo reizi tika izmantots pret Krieviju 2018.gadā saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem Čečenijā.
Pēc tam izmeklēšanu pret Krieviju uzsāka 45 no 57 EDSO valstīm saistībā ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022.gada februārī.
Saskaņā ar ANO Cilvēktiesību padomes 2024.gada marta ziņojumu Krievijas gūstā esošie Ukrainas karavīri mēnešiem ilgi ir tikuši spīdzināti.
Tajā teikts, ka karagūstekņi Krievijā regulāri tiek smagi sisti un spīdzināti ar elektrošoku, īpaši dzimumorgānu zonā.
Ziņojuma autori norāda, ka šāda šausminoša izturēšanās pret gūstekņiem ir sistemātiska un plaši izplatīta. Gadu vēlāk Neatkarīgās starptautiskās komisijas pārkāpumu Ukrainā izmeklēšanai ziņojumā tika konstatēts, ka Ukrainas gūstekņu spīdzināšanu cita starpā veic Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieki.
