Pēc izlūkdienestu pārstāvju domām, šie uzbrukumi, šķiet, plānoti tā, lai neizraisītu Ziemeļatlantijas līguma 5. panta piemērošanu.

Kā ziņots, piemēram, Latvijā nesen aizturētas trīs personas, kas tiek turētas aizdomās par aizsardzības uzņēmuma “Milrem Robotics” ēkas tīšu aizdedzināšanu 15. augustā Tallinā. Uzņēmums piegādā bezpilota sauszemes sistēmas Ukrainas armijai.

“The Telegraph” arī atgādina, ka augustā notika sprādzieni lielos ieroču ražošanas uzņēmumos Itālijā un Bulgārijā.

Gada sākumā ugunsgrēks gandrīz pilnībā iznīcināja Čehijas rūpnīcu, kas ražoja dronus un termokameras Ukrainai. Aizdomās par dedzināšanu aizturētas četras personas.

Tajā pašā laikā Krievija ārkārtīgi reti atstāj pierādījumus, kas ļautu uzbrukumus tieši saistīt ar Maskavu, atzīst izdevums. Saskaņā ar laikraksta datiem, Krievijas armijas Ģenerālštāba Galvenās pārvaldes (GRU) virsnieki veido sakarus ar noziedzīgo grupējumu pārstāvjiem, kas darbojas kā starpnieki mērķa valstīs, izmantojot ziņojumapmaiņas lietotnes, piemēram, “Telegram”.

Pēc tam starpnieki uz vietas sadala uzdevumus vervētājiem, kam maksā kriptovalūtā un kas bieži vien pat nenojauš, ka strādā Maskavas labā, kura cenšas sēt nesaskaņas starp NATO sabiedrotajiem, norāda laikraksts.

Tajā pašā laikā vairākas Eiropas valstis, piemēram, Itālija un Vācija bieži vien nav gatavas šos incidentus saistīt ar Maskavu, baidoties no situācijas eskalācijas. Šajā kontekstā Krievija vāc izlūkinformāciju par to, cik tālu tā var iet, pārbaudot alianses pacietības robežas.