Opozīcijas boikotētajā balsojumā valdošās partijas “Gruzijas sapnis” deputāti ar 83 balsīm par un nevienu pret nobalsoja par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

“Gruzijas sapnis” kontrolē 84 no150 vietām parlamentā un var pieņemt šo likumprojektu bez opozīcijas atbalsta.

Likumprojekts izsaucis protestus Gruzijā un raisījis bažas Rietumos, daudziem uzskatot to par šķērsli Gruzijas centienos pievienoties Eiropas Savienībai (ES).

Gruzijas valdošā partija “Gruzijas sapnis” šo likumprojektu atkārtoti iesniedza parlamentā šī mēneša sākumā, gadu pēc tam, kad tā protestu dēļ bija spiesta atcelt gandrīz identisku priekšlikumu.

Likums paredzētu, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būtu jāreģistrējas kā organizācijām, kas “darbojas ārvalsts interesēs”.

Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka attiecīgajām grupām jāreģistrējas kā “ārvalstu ietekmes aģentiem”.

Likumprojekta pretinieki dēvē to par “Krievijas likumu” un apgalvo, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt savu mērķi pievienoties Eiropas Savienībai, kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu.

Tūkstošiem cilvēku pirmdien un otrdien pulcējās Tbilisi ielās, protestējot pret likumprojektu.

ES ir aicinājusi Tbilisi nepieņemt šo likumprojektu, norādot, ka tas ir pretrunā demokrātiskajām reformām, kas valstij jāveic, lai virzītos uz dalību ES.

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels norādījis, ka likumprojekts attālina Gruziju no ES, nevis pietuvina tai.

Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili ir paziņojusi, ka neparakstīs šo likumprojektu, ja parlaments to apstiprinās. Taču prezidentes veto var nebūt ilgs mūžs.

Zurabišvili pilnvaru termiņš beidzas šogad, un saskaņā ar konstitūcijas izmaiņām nākamo prezidentu iecels vēlēšanu kolēģija, kurā ietilpst visi parlamenta deputāti.