Saskaņā ar likumu, ko Pekinas pieņēma 2020.gadā nolūkā apslāpēt nemierus pēc plašajiem un vardarbīgajiem protestiem iepriekšējā gadā, visilgākais cietumsods – desmit gadi – piespriests protestu kustības līderim Benijam Tai.

Grupa aktīvistu, starp kuriem ir visdažādāko politisko uzskatu pārstāvji, bija apsūdzēta graujošā darbībā, jo 2020.gadā bija sarīkojusi neoficiālas priekšvēlēšanas, nolūkā oficiālajās vēlēšanās nodrošināt vairākumu demokrātijas atbalstītājiem.

Septiņus gadus un trīs mēnešus ilgi cietumsodi piespriesti par protestu organizatoriem uzskatītajiem Au Nokhiņam, Endrjū Čju, Benam Čuns un Austrālijas pilsonim Gordonam Ndžī.

Arī pārējiem 40 apsūdzētajiem piespriesti dažāda ilguma cietumsodi.

Gados jaunajam aktīvistam Ovenam Čovam piespriests septiņu gadu un deviņu mēnešu cietumsods, tiesai secinot, ka viņš spēlējis “proaktīvāku lomu nekā citi apsūdzētie”.

Honkongas pēdējās opozīcijas partijas – Sociāldemokrātu līgas – līdzdibinātājam 68 gadus vecajam Ljunam Kvokhunan ar iesauku “Garmatis” piespriests sešu gadu un deviņu mēnešu cietumsods.

Rietumvalstis un starptautiskās cilvēktiesību aizstāvības organizācijas jau nosodījušas prāvu kā pierādījumu pieaugošajam autoritārismam Honkongā.

Ķīna un Honkonga uzstāj, ka ar drošības likumu pēc 2019.gada protestiem tika atjaunota kārtība. Tās brīdinājušas citas valstis neiejaukties to iekšējās lietās.

Sākotnēji pēc aizturēšanas 2021.gada janvārī tika apsūdzēti 47 cilvēki, tādējādi tā kļuva par lielāko lietu Honkongā pēc apsūdzēto skaita.

31 no apsūdzētajiem savu vainu atzina, bet 16 apsūdzētie to noliedza un pērn stājās tiesas priekšā. Prāva ilga 118 dienas, un maijā 14 no viņiem tika atzīti par vainīgiem, bet divi – attaisnoti.

2020.gada jūlijā sarīkoto priekšvēlēšanu mērķis bija no dažādām partijām izveidot kopīgu prodemkrātisku kandidātu sarakstu, kam būtu lielākas izredzes uzvarēt vēlēšanās.

Ja tiktu sasniegts mērķis, prodemokrātiskie spēki, draudot uzlikt veto budžetam, censtos panākt, ka valdība pieņem 2019.gada protestu prasības, tajā skaitā atzīstot vispārējas balsstiesības.

Valdības izraudzīti trīs tiesneši drošības lietu izskatīšanai atzina, ka aktīvistu grupas darbības varēja izraisīt “konstitucionālu krīzi”.