Ar ASV starpniecību panāktā pamiera vienošanās, kas stājās spēkā 10. oktobrī, apturēja karadarbību, kas sākās pēc “Hamās” sarīkotā slaktiņa Izraēlā 2023. gada 7. oktobrī. Taču vienošanās ir trausla, un Izraēla un “Hamās” teju ik dienu apsūdz viens otru vienošanās pārkāpšanā.

Viens no “Hamās” līderiem Haleds Mešāls trešdien Kataras telekanālam “Al Jazeera” paziņoja, ka “Hamās” ir atvērts ieroču “iesaldēšanai” apmaiņā pret ilgtermiņa pamieru, bet noraida prasību atbruņoties.

ASV atbalstītā pamiera vienošanās paredz “Hamās” atbruņošanos.

Kāda Izraēlas valdības amatpersona ziņu aģentūrai AFP norādīja, ka “saskaņā ar 20 punktu plānu “Hamās” nebūs nākotnes”. “Teroristu grupējums tiks atbruņots, un Gaza tiks demilitarizēta,” uzsvēra amatpersona.

Vienošanās sastāv no trim posmiem. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu nesen norādīja, ka Izraēla ir gatava pāriet uz otro posmu, kas paredz Izraēlas armijas tālāku atvilkšanu no pozīcijām Gazas joslā un tās aizstāšanu ar Starptautiskajiem stabilizācijas spēkiem (ISF), kamēr “Hamās” savukārt noliktu ieročus.

Taču “Hamās” noraida prasību par atbruņošanos.

“Pilnīgas atbruņošanās ideja ir nepieņemama pretestībai. Tiek ierosināta [ieroču] iesaldēšana jeb uzglabāšana (..) lai sniegtu garantijas pret jebkādu militāru eskalāciju no Gazas ar Izraēlas okupāciju,” trešdien pārraidītā intervijā izteicās Mešāls.

“Šī ir ideja, ko mēs apspriežam ar starpniekiem, un es uzskatu, ka ar pragmatisku amerikānisku domāšanu (..) par šādu vīziju var tikt panākta vienošanās ar ASV administrāciju,” norādīja grupējuma līderis.