Vienošanās paredz, ka jaunizveidotajai Jaunkaledonijas valstij būs sava pilsonība, taču Jaunkaledonijas pilsoņi vienlaikus varēs būs arī Francijas pilsoņi.

Balsstiesības Jaunkaledonijā būs tikai tiem, kas tur būs nodzīvojuši vismaz desmit gadus.

Jaunkaledonijas valsts tiks ierakstīta Francijas konstitūcijā, un citas valstis varēs atzīt Jaunkaledonijas valsti.

Vienošanās arī paredz noslēgt Francijas un Jaunkaledonijas ekonomikas un finanšu atveseļošanas paktu.

Abas Francijas parlamenta palātas šā gada ceturtajā ceturksnī balsos par vienošanās ratifikāciju, savukārt 2026.gadā Jaunkaledonijā par to notiks referendums.

Jaunkaledonijā no 2018. līdz 2021.gadam notikuši trīs neatkarības referendumi, taču nevienā no tiem neatkarība nav atbalstīta.

Pagājušā gada maijā Parīzes virzītā vēlēšanu reforma, kas ļautu cilvēkiem, kuri Jaunkaledonijā dzīvojuši vismaz desmit gadus, balsot vietējās vēlēšanās, izraisīja plašus protestus un nekārtības, kurās gāja bojā 15 cilvēki.

Jaunkaledonijas neatkarības kustības pārstāvji uzskata, ka šādi tiktu mazināta arhipelāga iedzimto kanaku politiskā ietekme. Kanaki sastāda 40% no iedzīvotāju kopskaita.

Pēc protestiem Parīze no reformas atteicās.

Jaunkaledonija, kurā dzīvo aptuveni 270 000 cilvēku un kura atrodas Klusā okeāna dienvidrietumos gandrīz 17 000 kilometru attālumā no Parīzes, Francijas valdījumā atrodas kopš 1853.gada.

Pēc Otrā pasaules kara tā kļuva par Francijas aizjūras teritoriju, un 1957.gadā visiem kanakiem tika piešķirta Francijas pilsonība. Kanaki ir daudz cietuši no segregācijas un diskriminācijas un jau sen centušies atbrīvoties no Francijas varas.