Jaunākā informācija:

22:00 Ukrainas bruņotajiem spēkiem izdevies atbrīvot vēl vienu apdzīvotu vietu Harkivas apgabalā, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

“Harkivas virzienā ienaidnieks neveica uzbrukuma operācijas. Okupantu vienības pārgāja aizsardzībā, lai bremzētu mūsu karaspēka virzību. Ukrainas bruņoto spēku vienību veiksmīgas operācijas laikā tika atbrīvota Pitomnika, Harkivas apgabalā,” teikts ziņojumā.

Ukrainas armijas ģenerālštābs arī ziņoja, ka okupanti traucē mobilo sakaru tīklus okupētajās Harkivas apgabala teritorijās, lai novērstu informācijas pārraidi par Krievijas karaspēka pārvietošanos.

“Daudzu apdzīvoto vietu iedzīvotāji atstāti bez elektrības un ūdens,” teikts ziņojumā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš pavēstīja, ka Ukrainas bruņotie spēki pakāpeniski atspiež Krievijas karaspēku no Harkivas.

Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs 5.maijā paziņoja, ka Ukrainas aizsardzības spēki pārgājuši pretuzbrukumā Harkivas un Izjumas virzienos.

21:23 Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 24.februārī nogalināti 3496 mierīgie iedzīvotāji, bet vēl 3760 cilvēki ievainoti, trešdien paziņojis ANO augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR).

OHCHR no kara sākuma apstiprinājis 1268 vīriešu, 821 sievietes, 76 meiteņu un 93 zēnu nāvi karadarbības rezultātā. Nogalināti ir arī 69 bērni un 1169 pieaugušie, kuru dzimums pagaidām nav noskaidrots.

Ievainoto vidū ir 537 vīrieši, 407 sievietes, 87 meitenes un 94 zēni, kā arī 167 bērni un 2468 pieaugušie, kuru dzimums pagaidām nav zināms.

Lielākā daļa no kara upuriem nogalināti vai ievainoti ar šāviņiem un ieročiem, kuru iedarbība skar plašu teritoriju, piemēram, ar raķetēm, reaktīvajiem daudzstobru mīnmetējiem vai aviācijas bumbām.

ANO uzsvēra, ka patiesie skaitļi ir ievērojami lielāki, jo informācija no vietām, kur turpinās intensīva karadarbība, pienāk ar aizkavēšanos, bet daudzas ziņas par zaudētām civiliedzīvotāju dzīvībām vēl ir jāapstiprina. Piemēram, tas attiecas uz Mariupoli, Izjumu, Severodonecku, Rubižni un vairākām citām vietām, no kurienes saņemtas ziņas par daudziem upuriem mierīgo iedzīvotāju vidū.

19:20 Ukrainā par civiliedzīvotāja nogalināšanu tiesas priekšā tiks saukts Krievijas armijas tanku nodaļas komandieris Vadims Šišimarins, trešdien paziņojusi Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova.

Šis ir pirmais gadījums, kad tiesas priekšā saukta Krievijas militārpersona par civiliedzīvotāja slepkavību šī kara laikā.

“Ģenerālprokuratūra nosūtījusi tiesai apsūdzības rakstu pret (..) komandieri Vadimu Šišimarinu,” paziņoja Venediktova.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka šis 21 gadu vecais krievu karavīrs 28.februārī noslepkavojis neapbruņotu Sumu apgabala Čupakhivkas ciema iedzīvotāju, kurš pa ceļa malu stūma velosipēdu.

Venediktova norādīja, ka pirms tam kolonnu, kurā atradās seržants Šišimarins, iznīcinājusi Ukrainas armija. Bēgot viņš kopā ar vēl četriem kolēģiem no automātiem atklāja uguni uz privāto automašīnu un to nolaupīja.

Pēc tam iebrucēji ar nolaupīto automašīnu iebrauca ciematā. Tur viņi ieraudzīja vīrieti, kurš atgriezās mājās un runāja pa telefonu. Viena no militārpersonām pavēlēja seržantam nogalināt civiliedzīvotāju, lai viņš par iebrucējiem nepaziņotu Ukrainas armijai.

Šišimarins ar automātu vairākas reizes iešāva 62 gadus vecajam vīrietim galvā, to nogalinot.

Šobrīd aizdomās turamais atrodas apcietinājumā. Viņam draud desmit līdz 15 gadu ilgs cietumsods vai mūža ieslodzījums.

17:45 Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā krituši vairāk nekā 500 ukraiņu zemessargu, trešdien paziņojusi Ukrainas Nacionālās gvardes amatpersona.

Pildot savus pienākumus cietuši gandrīz 1700 zemessargi, no kuriem 501 ir ktitis.

Aprīļa vidū Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka kara laikā krituši 2500 līdz 3000 Ukrainas karavīru.

17:40 Krievijas varasiestādes plāno uz karu Ukrainā nosūtīt tikko mācības pabeigušus desantniekus, bet starp Krievijas ģenerāļiem pastiprinās domstarpības, liecina Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes sniegtā informācija.

“Pagaidām nekas neliecina, ka Kremlis drīzumā gatavotos pabeigt karu Ukrainā. Vienlaikus notiek mēģinājumi veikt tā dēvēto slēpto mobilizāciju,” lasāms pārvaldes ziņojumā.

Ukrainas izlūki noskaidrojuši, ka Krievijā notiek aktīva aģitācijas kampaņa un uz karadarbības zonu tiek nosūtīti militāro mācību iestāžu absolventi un kursanti. Tādā veidā tiek papildināts arī desanta vienību sastāvs, kas piedzīvojis smagus zaudējumus frontē.

Kā apgalvo Ukrainas izlūkdienests, piemēram, Rjazaņas Margelova vārdā nosauktās augstākās gaisa desanta komandskolas absolventus uzreiz pēc 25.jūnijā gaidāmā izlaiduma plānots nosūtīt uz karadarbības zonu Ukrainā.

Tāpat Ukrainas izlūku aplēses liecina, ka Krievija karā Ukrainā iesaistījusi 45% materiāli tehniskā nodrošinājuma brigāžu automašīnu (2600 no 6000).

Atlikušās automašīnas tiekot saglabātas gadījumiem, ja rastos citas ārkārtējās situācijas, secinājusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.

Tā informē, ka pašlaik okupanti savu automobiļu parku cenšas papildināt ar Ukrainā nozagtiem spēkratiem.

“”Speciālās militārās operācijas” buksēšana ir katalizators tam, ka pastiprinās slēptais konflikts krievu ģeneralitātes vidū, konkrēti ģenerālštābā,” lasāms pārvaldes ziņojumā.

“Nesaskaņas un slēpta konkurences cīņa starp grupējumiem ģenerālštābā bija jau ilgi pirms kara. Tomēr pēdējās izgāšanās un citu Krievijas istablišmenta spēka centru mēģinājumi visu atbildību par neveiksmēm uzgrūst armijai izraisījuši krasu konflikta saasināšanos,” ziņo ukraiņu izlūki.

16:16 Ņemot vērā starptautisko pieredzi, Ukrainas atmīnēšana var turpināties piecus līdz desmit gadus, žurnālistiem teicis Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienesta sapieru pārvaldes priekšnieks Olehs Bondars.

Bondars norādījis, ka vienas no bīstamākajām Krievijas iebrukuma sekām ir valsts teritorijas plaša piesārņošana ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem, no kuriem daļu aizliedz izmantot starptautiskās konvencijas.

“Ņemot vērā starptautisko pieredzi, atmīnēšana var turpināties piecus līdz desmit gadus,” atzinis eksperts.

Kā klāstījusi amatpersona, Krievijas karaspēks izmanto attālinātās mīnēšanas sistēmas, ciniski atstājot nekontrolējamus mīnu laukus apdzīvotās vietās, kur tiek apdraudētas civiliedzīvotāju dzīvības.

Mīnas un munīcija atklāta Kijivas, Černihivas, Harkivas, Sumu, Mikolajivas, Zaporižjas, Dņepropetrovskas, Doneckas un Luhanskas apgabalos.

“Kopējais dažādu mīnu, kasešu [bumbu] elementu un īpaši uzstādīto sprādzienbīstamo priekšmetu skaits ir aptuveni 10% no visiem atklātajiem un neitralizētajiem sprādzienbīstamajiem objektiem,” Bondars piebildis.

Viņš uzsvēris, ka Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests ir sācis aktīvi informēt civiliedzīvotājus par sprādzienbīstamo priekšmetu radītajiem riskiem.

Pēc tam, kad Ukrainas armija ir atbrīvojuši pilsētu vai ciemu, vispirms tajā tiek veikti sākotnējie drošības pasākumi, apsekotas apdzīvotās vietas, autoceļi un apkaimes, strādā elektrības, ūdens un gāzes līniju atjaunojošas brigādes, stāsta Bondars.

Tagad sākts nākamais posms, kad tiek apsekotas un atmīnētas lauksaimniecības zemes, kur zemnieki vēlas sākt pavasara sējas darbus, teicis atmīnēšanas speciālists.

Ukrainas Iekšlietu ministrijas paspārnē darbu sācis Starptautiskais koordinācijas centrs atmīnēšanas jautājumos.

Pirms mēneša Bondars paziņoja, ka Ukrainā atmīnēšana jāveic apmēram 300 000 kvadrātkilometru platībā, kas ir gandrīz puse valsts teritorijas.

15:51 Ukraina ar bezpilota lidaparātiem apšauda Krievijas karavīrus Čūsku salā, liedzot ienaidniekam nostiprināties Melnās jūras rietumu akvatorijā, ziņo Lielbritānijas izlūkdienests.

Izlūkdienests norādījis, ka Čūsku salā turpinās kaujas, Krievijai cenšoties pastiprināt savu tur esošo garnizonu.

Arī Ukraina un Krievija ir ziņo par smagām kaujām Čūskas salā, kas atrodas aptuveni 35 kilometrus no piekrastes, uz dienvidiem no Odesas.

Izmantojot bezpilota lidaparātus “Bayraktar”, Ukraina ir veiksmīgi devusi triecienus Krievijas pretgaisa aizsardzībai un apgādes kuģiem, norādījuši britu analītiķi.

Pēc Krievijas flotes atkāpšanās uz Krimu pēc raķešu kreisera “Moskva” zaudēšanas, Krievijas apgādes kuģiem ir minimāla aizsardzība Melnās jūras rietumos, norādījuši britu analītiķi.

Krievijas centieni palielināt savus spēkus Čūskas salā dod Ukrainai lielākas iespējas apšaudīt Krievijas vienības un iznīcināt to ieročus.

Tomēr, ja Krievijai izdosies nostiprināt savas pozīcijas ar stratēģisku pretgaisa aizsardzību un vadāmajām raķetēm, Krievija varētu dominēt Melnās jūras ziemeļrietumos, uzskata britu analītiķi.

14:48 Hersonas apgabalā krievu okupantu izveidotās administrācijas vadītāja vietnieks Kirils Strjemousovs paziņojis, ka reģions vērsīsies pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu uzņemt to Krievijas sastāvā.

“Hersonas pilsēta – tā ir Krievija, nekādas HTR (Hersonas tautas republikas) Hersonas apgabala teritorijā veidotas netiks, referendumu nebūs. Tas būs viens vienīgs rīkojums uz Hersonas apgabala vadības Krievijas prezidentam adresētā aicinājuma pamata,” Krievijas ziņu aģentūras citē kolaboracionista vārdus.

Ar līdzīgu redzējumu Strjemousovs nāca klajā jau iepriekš. Vēl sestdien viņš sacīja, ka reģions tiecas nonākt Krievijas sastāvā.

“Neviens ne uz ko netiks piespiests, bet senajām krievu zemēm ir jāatgriežas savā vēsturiskajā kultūras un vērtību gultnē,” skaidroja okupantu administrācijas pārstāvis.

14:48 Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā valstī zaudēti 30% jeb kopumā aptuveni 4,8 miljoni darbavietu, trešdien paziņoja ANO Starptautiskā Darba organizācija (ILO).

“Ekonomikas traucējumi apvienojumā ar bēgļu plūsmu rada vērienīgus zaudējumus nodarbinātības un ienākumu ziņā,” norād ILO.

Organizācija prognozē, ka gadījumā, ja karadarbība nekavējoties tiktu pārtraukta, Ukrainas ekonomikā būtu novērojama strauja atlabšana ar 3,4 miljonu darbavietu atgriešanos, tādējādi nodarbinātības kritumu samazinot līdz 8,9%.

Ja karadarbība saasināsies, tad nodarbinātība turpinās samazināties, un zaudēto darbavietu skaits sasniegs septiņus miljonus jeb 43,5% no kopējā darbavietu skaita.

Vienlaikus ILO lēš, ka aptuveni 2,75 miljoni ukraiņu bēgļu ir darbaspējas vecumā un varētu meklēt darbu uzņēmējvalstīs, ja karš ieilgs un viņiem ārpus Ukrainas būs jāuzturas ilgāku laiku.

12:56 Krievijas gāzes piegāžu apjoms Eiropai caur Ukrainu trešdien samazinājies pēc tam, kad Kijiva paziņoja, ka aptur daļu no Krievijas gāzes tranzīta uz Rietumeiropu Luhanskas apgabalā.

Krievijas valsts kontrolētais gāzes gigants “Gazprom” ziņu aģentūrai TASS norādīja, ka trešdien Eiropai piegādātās gāzes apjoms caur Ukrainu veido 72 miljonus kubikmetru, salīdzinot ar 95,8 miljoniem kubikmetru otrdien.

Ukraina otrdien paziņoja, ka okupācijas dēļ nav iespējams piekļūt mezglpunktam Sohranovkā, taču solīja uz laiku novirzīt gāzes plūsmu pa citiem tranzīta maršrutiem.

Trešdien publiskotie dati liecina, ka gāzes plūsma mezglpunktam Sohranovkā ir pilnībā apstājusies, bet kāpums citā tranzīta maršrutā nav pietiekams, lai kompensēto šo kritumu.

Eiropa ir bijusi satraukta par gāzes piegādēm, kopš Krievija 24.februārī sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā. Daudzas Rietumeiropas valstis grib Krieviju ekonomiski sodīt par šo iebrukumu, bet tām nav alternatīvu Krievijas gāzes piegādēm. Maksājot par šīm piegādēm, tās nodrošina finansējumu Krievijai.

Kopš kara sākuma ir bijušas bažas, ka Krievija varētu apturēt gāzes piegādes Eiropai, bet līdz šim tas nav noticis. Liela daļa no šīm piegādēm tiek nodrošināta pa cauruļvadu “Nord Stream 1”, kas uzbūvēts Baltijas jūras dzelmē.

Saskaņā ar līgumiem, tranzītā caur Ukrainu ir atļauts piegādāt līdz 109 miljoniem kubikmetru gāzes dienā.

09:56 Ukrainas aizsardzības spēki turpinājuši pretuzbrukumu uz ziemeļiem no Harkivas un ir atspieduši okupantus tuvāk Krievijas robežai, teikts ASV domnīcas Kara izpētes institūta (ISW) jaunākajā apkopojumā par norisēm Krievijas-Ukrainas karā.

Ukrainas karavīri atbrīvojuši vairākas apdzīvotās vietas.

Ukrainas armijas pretuzbrukums turpinājies uz ziemeļiem no atbrīvotās Starij Saltivas.

Krievi pārdislocē karavīrus no Izjumas apkaimes, lai censtos vājināt ukraiņu spēku pretuzbrukumu un apturētu to tālāku virzīšanos uz Krievijas robežu.

“Ukrainas pretuzbrukums, visticamāk, turpinās novērst Krievijas karaspēka uzmanību no izvēršanās citos uzbrukuma virzienos, kur ukraiņu aizsardzība arī veiksmīgi apturējusi kaujas darbības,” teikts kopsavilkumā.

Eksperti arī prognozē, ka Ukrainas Bruņoto spēku pretuzbrukums apturēs Krievijas artilērijas triecienus Harkivas ziemeļaustrumu nomalēm un potenciāli ļaus Ukrainas aizstāvjiem uzbrukt Krievijas aizmugurei.

Eksperti uzskata, ka šis pretuzbrukums paralizē okupantu uzbrukuma darbības Izjumas rajonā, no kurienes viņi mēģināja aplenkt Ukrainas spēkus Donbasā.

09:56 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši aptuveni 26 350 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 1187 tankus, 2856 bruņutransportierus, 528 lielgabalus, 185 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 87 zenītartilērijas iekārtas, 199 lidmašīnas, 160 helikopterus, 1997 automobiļus un autocisternas, 12 kuģus un ātrlaivas, 390 bezpilota lidaparātus, 41 specializētās tehnikas vienību un 94 spārnotās raķetes.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Atkārtoto iebrukumu Ukrainā Krievija pēc valsts prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka 24.februārī.

08:48 Krievijas karaspēka uzbrukums Donbasā atpaliek no Krievijas prezidenta Vladimira Putina plāna par vismaz divām nedēļām, konstatējusi ASV Aizsardzības ministrija.

“Pēc mūsu vērtējumiem, tas par divām nedēļām vai vēl vairāk atpaliek no Putina iecerēm par tā atrašanos Donbasā un [Ukrainas] dienvidos,” teikts paziņojumā Pentagona vietnē.

Pentagons uzskata, ka Putins nav sasniedzis savus mērķus pēc tam, kad kaujas darbības tika koncentrētas uz Donbasu.

“Pat Mariupole vēl arvien nav ieņemta. Viņš (Putins) pārvietoja 10 bataljonu taktiskās grupas (BTG) uz ziemeļiem, bet viņam vēl arvien dienvidos atrodas divu BTG ekvaivalents; viņš vēl arvien bombardē Mariupoli, jo pretošanās metalurģijas rūpnīcā [“Azovstaļ”] turpinās. Tātad viņš nav sasniedzis nekādus panākumus, uz kuriem cerēja,” atzīmēja ASV militārais resors.

ASV Nacionālo izlūkdienestu direktore Avrila Heinsa pirms tam paziņoja, ka Putins tāpat kā agrāk mēģina izveidot “sauszemes tiltu” starp okupētajām Donbasa teritorijām un Piedņestru, kā arī gatavojas ilgstošai karadarbībai Ukrainas teritorijā.

08:48 Hamburgas ostā Vācijā ir arestēta luksusa jahta “Luna”, kas pieder Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitniekam – miljardierim Farhadam Ahmedovam, ziņoja laikraksts “Sueddeutsche Zeitung”.

Vācijas varas iestādēm izdevās atklāt jahtas īpašumtiesību struktūru, un tā ir pakļauta sankciju likuma darbībai.

Šī jahta, kuras vērtība tiek lēsta 400 miljonu eiro apmērā, agrāk piederēja citam Krievijas oligarham Romanam Abramovičam. Tagad tai ir aizliegts atstāt ostu līdz īpašam rīkojumam.

Krievijas miljardieris Farhads Ahmedovs, kurš dzimis Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku, ir bijušais Krievijas Federācijas padomes loceklis. Ahmedovs ir Putina līdzgaitnieks, un aprīļa sākumā Eiropas Savienība (ES) viņam noteica sankcijas.

08:47 Ukraina otrdien paziņoja, ka aptur daļu no Krievijas gāzes tranzīta uz Rietumeiropu Luhanskas apgabalā, jo Krievijas karaspēka īstenotā šī apgabala okupācija padara neiespējamu pārraudzīt gāzes tranzīta plūsmas.

Ukrainas lēmums nozīmē, ka no plkst.7.00 trešdien tiks apturēts 32,6 miljonu kubikmetru gāzes tranzīts dienā. Tā ir apmēram trešdaļa no gāzes daudzuma, ko Krievija katru dienu eksportē caur Ukrainas teritoriju, informēja Ukrainas regulatori.

Ukraina paziņoja, ka okupācijas dēļ nav iespējams piekļūt mezglpunktam Sohranovkā un novirzīt gāzes plūsmu pa citiem tranzīta maršrutiem. Ukraina minēja vismaz vienu “pieaugušas vardarbības” gadījumu.

Krievijas koncerns “Gazprom”, kas piegādā pa šiem cauruļvadiem transportēto gāzi, apstrīdēja Ukrainas argumentu, paziņojot, ka tam “nav absolūti nekāda apstiprinājuma par pieaugušas vardarbības gadījumiem”.

“Gazprom” piebilda, ka nav nekādas tehniskas iespējas novirzīt šo gāzi pa citiem maršrutiem. 

Eiropa ir bijusi satraukta par gāzes piegādēm, kopš Krievija 24.februārī sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā. Daudzas Rietumeiropas valstis grib Krieviju ekonomiski sodīt par šo iebrukumu, bet tām nav alternatīvu Krievijas gāzes piegādēm. Maksājot par šīm piegādēm, tās nodrošina finansējumu Krievijai.

Kopš kara sākuma ir bijušas bažas, ka Krievija varētu apturēt gāzes piegādes Eiropai, bet līdz šim tas nav noticis. Liela daļa no šīm piegādēm tiek nodrošināta pa cauruļvadu “Nord Stream 1”, kas uzbūvēts Baltijas jūras dibenā. 

Saskaņā ar līgumiem, tranzītā caur Ukrainu ir atļauts piegādāt līdz 109 miljoniem kubikmetru gāzes dienā.