LETA
Jaunākā informācija:
16:33 Ukrainas un Krievijas starpā notikusi kārtējā apmaiņa ar gūstekņiem, sestdien pavēstīja Kijivas un Maskavas amatpersonas.
Platformā “Telegram” Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks pavēstīja, ka atbrīvoti 12 Ukrainas gūstekņi, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija ziņo, ka no gūsta atgriezušies deviņi karavīri.
Atbrīvoto Ukraiņu vidū ir četri Jūras spēku karavīri, divi Nacionālās gvardes karavīri un robežsargi, viens teritoriālās aizsardzības karavīrs un trīs civilisti – laulāts pāris un viens vīrietis, kas tika uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.
“Mājās brauc karavīri, kas aizstāvēja Mariupoli, Čornobiļas atomelektrostaciju un Čūsku salu,” paskaidroja Jermaks.
Pēdējās nedēļas laikā Ukraina un Krievija gūstekņu apmaiņas veikušas vairākkārt.
Kā norādīja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs, nedēļas laikā Kijivai izdevies panākt 98 ukraiņu atgriešanos mājās.
14:57 Krievijas karaspēks sestdien ar raķetēm apšaudījis Dņipro pilsētu, valsts centrālajā daļā, pavēstīja Dņipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs Valentīns Rezņičenko.
Raķešu triecienā daļēji izpostītas septiņas ģimenes mājas.
Sprādziena vietā izraisījies ugunsgrēks. Cietusi sieviete, kas izcelta no drupām un nogādāta slimnīcā.
Iepriekš par raķešu atlidošanu platformā “Telegram” ziņoja pilsētas mērs Boriss Filatovs.
Viņš rakstīja, ka pilsētas komunikācijas un infrastruktūra nav cietušas, tomēr notikusi automātiska vairāku transformatoru apakšstaciju atslēgšanās.
13:36 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunā sestdien, kad tiek atzīmēta Holodomora piemiņas diena, sacīja, ka ukraiņus reiz gribēja iznīcināt ar badu, bet tagad – ar tumsu un aukstumu.
“Ukraiņi gājuši cauri ļoti briesmīgām lietām. Un pie visa tā saglabājuši spēju nepakļauties un savu brīvības mīlestību. Reiz mūs gribēja iznīcināt ar badu, tagad – ar tumsu un aukstumu. Mūs nesalauzt. Mūsu uguns neizdzisīs. Mēs atkal uzvarēsim nāvi,” sacīja prezidents.
Kā savukārt sacīja premjerministrs Deniss Šmihaļs, pieminot padomju režīma 30.gados mākslīgi izraisīto badu un tā upurus, “90 gadus vēlāk Krievijas režīms atkal ar genocīdu grib salauzt ukraiņus un mūsu gribu. Neizdosies.”
“Nesalaužamā, drosmīgā ukraiņu tauta izturēs un atkal uzplauks pēc uzvaras. Bet Krievija noteikti samaksās par saviem noziegumiem. Soli pa solim mēs šo dienu padarām tuvāku,” uzsvēra premjers.
Ukrainas Informācijas politikas ministrija arī atgādina, ka piemiņas sveces jāaizdedz plkst.16.
Padomju diktatora Josifa Staļina 1932. un 1933.gadā Ukrainā mākslīgi izraisītajā masveida badā tika nogalināti vairāk nekā desmit miljoni cilvēku.
Padomju varas mākslīgi uzturētais bads bija viens no pasaules vēsturē briesmīgākajiem cilvēka izraisītajiem masu iznīcināšanas gadījumiem.
Daudzi uzskata, ka Staļina mērķis bija pret ukraiņu tautu vērsts apzināts genocīds un Holodomors ir pielīdzināms nacistu īstenotajam holokaustam.
12:22 Aizsardzības ministrija plāno kārtējo materiāltehnisko līdzekļu palīdzības sūtījumu Ukrainai.
Ministrija ir sagatavojusi valdības lēmuma projektu par materiāltehnisko līdzekļu nodošanu Ukrainai.
Detalizētāka informācija netiek atklāta. Aizsardzības ministrija kopš kara sākuma tikai daļēji publiski atklājusi kāda veida palīdzība katrā sūtījumā piegādāta.
Aizsardzības ministrija septembra sākumā paziņoja, ka kopš 24.februāra Latvijas valdības sniegtais militārais atbalsts Ukrainai cīņā pret Krievijas uzbrukumu ir mērāms jau aptuveni 300 miljonu eiro apmērā, savukārt Latvijas iedzīvotāji, uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas apkopojušas ziedojumus vairāk nekā 15,7 miljonu eiro apmērā.
Latvijas sniegtajā militārajā atbalstā iekļauti ieroči, individuālais ekipējums, sausās pārtikas uzturdevas, munīcija, prettanku ieroči, pretgaisa raķetes “Stinger”, bezpilota lidaparāti, pašgājējhaubices, helikopteri, degviela un citas preces.
Kopš kara sākuma arī Iekšlietu ministrija no savām rezervēm vairākkārt sniegusi dažādu praktisku palīdzību Ukrainas dienestiem.
11:42 Krievijas karaspēks pret Ukrainu izmanto vecas spārnotās raķetes, kam nomontētas kodolgalviņas, teikts jaunākajā Lielbritānijas izlūkdienesta publiskajā ziņojumā par stāvokli Ukrainas frontēs.
“Atvērtajos avotos publicētajās fotogrāfijās redzama gaisa bāzējuma raķete “AS-15 Kent” (kā raķetes H-55 tiek dēvētas atbilstoši NATO klasifikācijai), kas, pēc visa spriežot, tika notriekta,” teikts ziņojumā.
Šīs raķetes tika izstrādātas 80.gados kā līdzeklis kodollādiņu transportēšanai. Triecienā Ukrainā izmantotās raķetes kodolgalviņa bija noņemta un aizstāta ar balastu.
“Kaut arī šāds inerts ierocis var nodarīt zināmus zaudējumus uz raķetei piemītošās kinētiskās enerģijas un neizmantotās degvielas rēķina, tā diez vai var satriekt plānoto mērķi,” norāda Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Krievija, domājams, “cer, ka šīs raķetes kalpos kā viltus mērķis un spēs novērst pretgaisa aizsardzības sistēmu uzmanību”.
Par to, ka virs Kijivas notriekta Krievijas raķete H-55, kurai kodolgalviņas vietā bijis balasts, jau 17.novembrī ziņoja Ukrainas specializētais izdevums “Defense Express”.
11:15 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 86 710 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 560 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2901 tanku, 5848 bruņutransportierus, 1896 lielgabalus, 395 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 209 zenītartilērijas iekārtas, 278 lidmašīnas, 261 helikopteru, 1554 bezpilota lidaparātus, 531 spārnoto raķeti, 4406 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 163 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
10:03 Krievijas karaspēks visu nakti apšaudījis Dņipropetrovskas apgabala Ņikopoles rajonu, pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Valentīns Rezņičenko.
“Rajonu piecas reizes apšaudīja ar “Gradiem” un smago artilēriju. Uz Ņikopoli, Marhanecu un apkārtnes ciemiem izšāva teju 60 šāviņus,” platformā “Telegram pavēstīja apgabala vadītājs.
Apšaudē neviens cilvēks nav zaudējis dzīvību un neviens nav ievainots, liecina varasiestāžu informācija.
Ārkārtas dienestu pārstāvji apseko uzbrukumos cietušās teritorijas.
08:36 Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde noliedz baumas, ka Krievija gatavojoties uzbrukt Ukrainai no Baltkrievijas puses līdz šī mēneša beigām.
“Ukrainas informatīvajā telpā pēdējās dienās izplatās informācija it kā par ienaidnieka plāniem novembra beigās uzbrukt Ukrainai ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas trieciengrupējumu no Ukrainas ziemeļu robežu puses. Šī informācija tiek pastiprināta ar anonīmām ziņu “noplūdēm” par forsētu raķešu un aviācijas uzbrukumu, kas notiktu pirms šāda iebrukuma,” teikts paziņojumā Galvenās izlūkošanas pārvaldes “Telegram” kanālā,
“Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņo, ka šī informācija neatbilst patiesībai. Šādas informatīvas specoperācijas mērķis ir izprovocēt Ukrainu pārsviest ievērojamu daļu karaspēka uz Baltkrievijas robežu, lai vājinātu Bruņoto spēku uzbrukuma potenciālu Ukrainas austrumos un dienvidos, kā arī pie vienas reizes parādīt baltkrieviem it kā mūsu valsts nodomus uzbrukt Baltkrievijas teritorijai, ar to pašu provocējot baltkrievus iesaistīties karā,” teikts paziņojumā.
Galvenā izlūkošanas pārvalde uzsvēra, ka šādām ziņām ir mērķis sēt paniku ukraiņu sabiedrībā un tās ir naidīgu informatīvi psiholoģisko specoperāciju daļa. “Uz to norāda arī fakts, ka vispirms šādos paziņojumos kā iespējamā iebrukuma datums bija norādīts 25.-28.novembris, bet pēc dažām stundām tas tika nomainīts uz 28.-29.novembri,” informēja pārvaldes izlūki.
“Mēs aicinām pilsoņus nepakļauties naidīgām provokācijām un uzticēties tikai oficiāliem informācijas avotiem. Atzīmējam, ka Ukrainas Aizsardzības spēki nodrošina mūsu ziemeļu robežu drošu aizsardzību un ir gatavi jebkurā brīdī atvairīt ienaidnieka uzbrukumu. Turklāt arī paziņojam, ka saskaņā ar izlūkošanas datiem Baltkrievijas teritorijā nav trieciengrupējuma, kas varētu izpildīt šādus uzdevumus,” rezumēja Galvenā izlūkošanas pārvalde.
08:35 Ukrainas valdība organizē iedzīvotāju bezmaksas evakuāciju no Hersonas pilsētas, un pirmie 100 evakuētie ar vilcienu ir aizvesti uz Hmeļnickas pilsētu, piektdien paziņoja Ministrija pagaidām okupēto teritoriju reintegrācijas jautājumos.
Starp šiem 100 evakuētajiem ir 26 bērni, septiņi guļoši slimnieki un seši cilvēki ar mazām mobilitātes spējām.
“Ierodoties Hmeļnickā, visi evakuētie saņems palīdzību iekšēji pārvietotu personu apliecības noformēšanā un valsts naudas atbalstu 2000 grivnu apmērā pieaugušajiem un 3000 grivnu apmērā bērniem un personām ar invaliditāti. Viņi visi tiks bez maksas izmitināti un saņems humāno palīdzību,” teikts ministrijas paziņojumā.
Ministrija pagaidām okupēto teritoriju reintegrācijas jautājumos atgādināja, ka no Hersonas var evakuēties arī ar autobusiem uz Odesu, Mikolajivu un Krivijrihu. Tur cilvēkus izmitinās īpaši aprīkotās patversmēs, bet pēc tam ar evakuācijas vagoniem nogādās uz drošākiem Ukrainas reģioniem.
Hersonas apgabala civilās administrācijas vadītājs Jaroslavs Januševičs iepriekš aicināja evakuēt atbrīvoto Hersonas apgabala teritoriju iedzīvotājus. Tas ir saistīts ar lieliem apšaudes draudiem no Krievijas puses un nopietniem reģiona infrastruktūras postījumiem.
Arī ministre pagaidām okupēto teritoriju reintegrācijas jautājumos Irina Vereščuka ir aicinājusi Hersonas iedzīvotājus evakuēties uz ziemas periodu.
