Jaunākā informācija:

23:17 Ukrainas bruņotie spēki notur Krievijas iebrucējus sauszemes sektorā, kura kopējais garums ir 3390 kilometri, bet aktīvā frontes līnija ir 850 kilometri, ceturtdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks Aleksijs Gromovs.

“Ienaidnieks turpina izrādīt pretestību, savelk rezerves, veic mobilizāciju. Līdz šim Ukraina turpina noturēt ienaidnieku sauszemes sektorā, kura kopējais garums ir 3390 kilometri, ieskaitot aktīvo frontes līniju ar agresoru 850 kilometru garumā,” sacīja Gromovs.

Pēc viņa teiktā, šonedēļ armijas operāciju laikā notikušas 78 kaujas sadursmes ar pretinieku.

Gromovs arī informēja, ka, pateicoties Ukrainas karavīru mērķtiecībai un profesionalitātei, atbrīvoti vairāk nekā 1000 kvadrātkilometri Ukrainas zemes, nodibināta kontrole pār vairāk nekā 50 apdzīvotām vietām.

23:17 Centienos leģitimizēt Krievijas rīkotos pseidoreferendumus par okupēto Ukrainas apgabalu pievienošanu Krievijai piedalījusies arī kāda sieviete, kas kaimiņvalsts propagandas medijos nosaukta par “vēlēšanu novērotāju no Latvijas”, vēsta Latvijas Televīzija (LTV).

Krievijā dzīvojošā Latvijas pilsone Alina Gerliņa esot piedalījusies Doneckas apgabalā notiekošā pseidoreferenduma novērošanā. Krievijas medijam “RIA novosti” viņa žēlojusies par ES sankcijām, no kurām ciešot paši eiropieši.

Gerliņa jau iepriekš nonākusi Valsts drošības dienesta (VDD) redzeslokā. Viņa pieminēta arī VDD pārskatā par iepriekšējo gadu, jo piedalījusies pasākumā “Krievijas līderi”, pārliecinājusies LTV.

VDD norādījis, ka šis pasākums ir līdzeklis, caur kuru Krievijas iestādes vervē krievu tautības jauniešus, lai tie izplatītu Kremļa pasaules redzējumu. Gerliņa bijusi arī prokremliskā interneta portāla “Baltnews” redaktore.

“VDD vērtējumā Krievijas okupācijas spēku organizētajos pseidoreferendumos kā dalībnieki tika izraudzītas tādas personas, kuras ilgstoši un dažādos veidos demonstrējušas lojalitāti Kremļa režīmam, kas šobrīd īsteno kara noziegumus Ukrainā. VDD rīcībā esošā informācija liecina, ka par šādu personu ir uzskatāma arī Alīna Gerliņa. Viņa iepriekš strādājusi Krievijas agresīvās propagandas mērķiem izmantotajos “Rossiya Segodnya” veidotajos informācijas resursos, kā dēļ atradusies arī VDD redzeslokā,” norādījis VDD.

Savukārt Ārlietu ministrijā uzsver, ka Gerliņa nepārstāv ne Latviju, ne Latvijas valsti. Ministrija arī paudusi stingru nosodījumu Krievijas rīkotajiem pseidoreferendumiem Ukrainā.

Kā ziņots, Krievijas okupētajā Ukrainas teritorijā no 23. līdz 27.septembrim notika pseidoreferendumi par pievienošanos Krievijai.

Ukraina un rietumvalstis nosodījušas pseidoreferendumu rīkošanu okupētajās Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļās.

Ukrainas amatpersonas iepriekš norādījušas, ka pseidoreferendumi pamatā vajadzīgi Krievijas sabiedriskās domas ietekmēšanai, lai pēc sakāvēm kaujas laukā Ukrainā attaisnotu mobilizāciju.

23:16 ASV Senāts ceturtdien apstiprināja Ukrainai jaunu ekonomisko un militāro palīdzību 12 miljardu dolāru apmērā.

Palīdzība, par kuru vienojās abu pušu senatori, ietver trīs miljardus dolāru ieročiem, piegādēm un algām Ukrainas armijai, kā arī pilnvaro prezidentu Džo Baidenu uzdot ASV Aizsardzības ministrijai sniegt Ukrainai ieročus un materiālus 3,7 miljardu dolāru vērtībā.

Tas arī dod Kijivai 4,5 miljardus dolāru, lai nodrošinātu valsts finanšu stabilitāti un valdības darbību.

“Septiņus mēnešus kopš konflikta sākuma ir pilnīgi skaidrs, ka amerikāņu palīdzība ir gājusi lielu ceļu, palīdzot Ukrainas tautai pretoties Putina ļaunajai agresijai,” sacīja Senāta vairākuma līderis Čaks Šūmers. “Taču cīņa nebūt nav beigusies, un mums ir jāturpina palīdzēt drosmīgajai ukraiņu tautai.”

Ukrainai piešķirtā palīdzība ir daļa no īstermiņa pagarinājuma līdz decembrim federālajam budžetam, kura termiņš beidzas fiskālā gada beigās 30.septembrī, taču Kongresa partijas nav vienojušās par visa gada budžetu 2022.-2023. fiskālajam gadam.

Pagarinājums ļaus valdībai darboties līdz decembrim, taču tas vispirms ir jāapstiprina Pārstāvju palātai, lai izvairītos no valdības darba daļējas apturēšanas pirmdien.

21:23 ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs ceturtdien nosodījis Krievijas plānus anektēt okupētās Ukrainas daļas, norādot, ka tā ir bīstama eskalācija, kam nav vietas mūsdienu pasaulē.

“Jebkuram lēmumam virzīt uz priekšu Ukrainas Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas reģionu aneksiju nebūtu legālas vērtības un tas pelnījis nosodījumu,” paziņoja Gutērrešs.

“To nedrīkst akceptēt,” viņš uzsvēra.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs ceturtdien paziņoja, ka par okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju Krievija oficiāli paziņos piektdien svinīgās ceremonijas laikā Kremlī.

Gutērrešs norādīja, ka valsts teritorijas aneksija, balstoties uz spēku, ir pretrunā ANO statūtiem un starptautiskajām tiesībām.

Viņš atgādināja, ka pseidoreferendumi, kurus Krievija noorganizēja okupētajās teritorijā, notika kara laikā Krievijas okupācijas apstākļos un ārpus Ukrainas konstitucionālā ietvara.

“Tos nevar saukt par īstu tautas gribas izpausmi,” sacīja Gutērrešs.

“Krievijas Federācijai kā vienai no piecām pastāvīgajām [ANO] Drošības padomes dalībvalstīm ir īpaša atbildība par statūtu ievērošanu,” viņš piebilda.

“Jebkurš Krievijas lēmums virzīties uz priekšu vēl vairāk apdraudēs izredzes uz mieru,” norādīja ANO ģenerālsekretārs.

17:44 Krievijā pēc “daļējās” mobilizācijas izsludināšanas 21.septembrī armijā jau iesaukti vairāk nekā 100 000 cilvēku, ceturtdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks Aleksijs Gromovs.

“Krievijā pēc daļējās mobilizācijas izsludināšanas aktīvi turpinās karaklausībai pakļauto iesaukšana. No izsludinātajiem 300 000 cilvēku jau ir iesaukti vairāk nekā 100 000. Saprotam, ka paziņotais skaitlis 300 000 nav galīgs. Visticamāk, mobilizēto skaits būs daudz lielāks,” sacīja Gromovs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagājušajā nedēļā izsludināja valstī daļēju mobilizāciju, lai iegūtu vairāk karavīru nosūtīšanai karot uz Ukrainu. Putina lēmums izraisījis valstī protestus un jaunu vīriešu masveida bēgšanu uz ārvalstīm.

13:40 Par okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju Krievija oficiāli paziņos svinīgās ceremonijas laikā Kremlī piektdien, pavēstījis diktatora Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

“Rīt Lielās Kremļa pils Georga zālē pluksten 15 notiks parakstīšanas ceremonija par jauno teritoriju inkorporāciju Krievijā,” pavēstīja Peskovs, piebilstot, ka Putins uzstāšoties ar īpašu runu.

Kā ziņots, Krievija no 23. līdz 27.septembrim okupētajās Ukrainas teritorijās, pārkāpjot jebkādas starptautiskās tiesības, organizēja fiktīvas nobalsošanas par okupēto teritoriju aneksiju.

Visas rietumvalstis jau paziņojušas, ka negrasās jebkādā veidā atzīt šos pseidoreferendumus. Par to neatzīšanu paziņoju pat tāda Krievijai tradicionāli draudzīga valsts kā Serbija.

13:25 Četros Ukrainas apgabalos krievu okupantu izveidoto marionešu administrāciju nominālie vadītāji, kas nule mudinājuši Krieviju okupētos reģionus anektēt, ieradušies Maskavā.

“Es jau esmu Maskavā,” Krievijas propagandas medijam TASS apliecināja Leonīds Pasečņiks, ko Kremlis izraudzījies Luhanskas vietvalža lomai.

Ir paredzēta Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās ar okupēto apgabalu nominālajiem vietvalžiem, sacīja Hersonā okupantu ieceltā amatpersona Kirils Stremousovs.

“Tikšanās ar prezidentu, protams, ir plānota. Man šīs informācijas nav, es nevaru pateikt – kur, kas, kad,” Kremļa radio sacīja Hersonas kolaboracionists.

Trešdienas vakarā Stremousovs publicēja fotogrāfiju, kurā redzami Maskavas ieceltie Doneckas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu okupēto daļu nominālie vietvalži Deniss Pušiļins, Vladimirs Saldo un Jevgēņijs Beļickis. Kā norādīja Hersonas kolaboracionists, viņi ieradušies Maskavā.

13:25 Saskaņā ar Ukrainas izlūkdienesta ziņām Krievija plāno Baltkrievijā izvietot 20 000 mobilizēto, trešdien pavēstījusi Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.

Ar mobilizētajiem līdz septembra beigām paredzēts papildināt Baltkrievijā jau izvietotās krievu karaspēka vienības.

Krievu karavīru izvietošanai paredzēts izmantot gan Baltkrievijas armijas kazarmas, gan civilās būves.

Tiek ziņots, ka šim nolūkam armijai tiek nodotas noliktavas, angāri un pamestās lauksaimniecības uzņēmumu būves.

Maļara norāda, ka papildināto krievu vienību apbruņošanai paredzēts izmantot gan Baltkrievijas armijas noliktavās esošo kara tehniku, gan Krievijā iekonservēto tehniku.

Mobilizēto transportēšanai Krievija plāno rekvizēt privātā īpašumā esošās smagās un vieglās automašīnas, vēsta Maļara.

Saskaņā ar Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes rīcībā esošo informāciju baltkrievu drošības dienestiem uzdots sniegt atbalstu to krievu mobilizēšanā, kas nesen ieradušies Baltkrievijā.

10:52 Pēdējo dienu laikā Krievija okupētajā Ukrainas daļā no Krimas uz Hersonas apgabalu pārvietojusi 2000 mobilizēto, ceturtdien pavēstījis Ukrainas armijas ģenerālštābs

“Zināms par 2000 Krimā mobilizēto cilvēku nosūtīšanu 27.septembrī no Sevastopoles uz Hersonas apgabalu,” teikts sociālajā tīklā “Facebook” publicētajā paziņojumā.

Okupētajā Krimā kara komisāri saņēmuši rīkojumu krievu okupācijas armijā visupirms iesaukt Krimas tatārus un nosūtīt viņus uz armijas daļām, kas veic uzdevumus intensīvu kauju zonās.

“Tikai [Krimas] Sakas rajonā 26.septembrī mobilizēts 21 šīs tautības cilvēks,” teikts paziņojumā.

10:08 Krievijas sagrābtajā Zaporižjas apgabala Melitopolē uzsprādzis kolaboracionistes Jeļenas Šapurovas auto, ziņapmaiņas platformā “Telegram” ceturtdien pavēstījis pilsētas mērs Ivans Fedorovs.

Okupācijas administrācijā viņa bija atbildīga par “izglītības departamentu”

Saskaņā ar sākotnējo informāciju Šapurova izdzīvojusi.

Sprādziens noticis dzīvojamā zonā līdzās rūpniecības un ekonomikas koledžai.

“Precizēta informācija no pretošanās kustības – sadedzis vietējās augsta ranga kolaboracionistes Jeļenas Šapurovas auto,” pavēstīja mērs.

“Cilvēks, kas miera dzīvē bija slavens ar daudzām korupcijas shēmām, atradis savu “aicinājumu” – vadīt okupācijas “izglītības departamentu” un visādā veidā palīdzēja okupantiem ieviest Krievijas “izglītības” režīmu. Atbilstoši aculiecinieku teiktajam nodevēja ir dzīva, kaut arī pārbijusies teju līdz nāvei,” norādījis Fedorovs.

09:44 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 58 580 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Diennakts laikā iznīcināti 430 iebrucēji un 13 tanki, notriektas četras krievu spārnotās raķetes.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2325 tankus, 4909 bruņutransportierus, 1385 lielgabalu, 331 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 175 zenītartilērijas iekārtas, 262 lidmašīnas, 224 helikopterus, 995 bezpilota lidaparātus, 246 spārnotās raķetes, 3751 automobili un autocisternu, 15 kuģus un ātrlaivas, kā arī 131 specializētās tehnikas vienību.

Vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā krievi cietuši Kramatorskas un Doneckas virzienos.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

06:40 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien savā ikvakara uzrunā mudināja krievu okupantus, kas grib dzīvot, padoties gūstā ukraiņiem, bēgt vai cīnīties pret diktatūras režīmu savā valstī.

“Kas attiecas uz situāciju frontē, tad mums viss ir skaidrs. Tāpēc atkārtošu vēlreiz. Tiem, kas saprot tikai krieviski.”

“Gribat dzīvot – bēdziet. Gribat dzīvot – padodieties gūstā. Gribat dzīvot – cīnieties savās ielās par savu brīvību. Jums jau tāpat viss ir atņemts. Vai arī kādam no jums ir naftas torņi? Ir pilis? Ir vīna lauki? Varbūt ir jahtas? Vai kāda banka?”

“Par ko jūs vispār cīnāties? Jums ir tikai kredīti, kaut kas vakarā ko ierīt, un tagad – mobilizācija. Cīnieties par savējo! Nelieniet mūsu zemē, mūsu dvēselē un mūsu kultūrā,” mudināja Ukrainas prezidents.