LETA
Jaunākā informācija:
19:31 Lielbritānija piemērojusi jaunas sankcijas Krievijai par pseidoreferendumu organizēšanu okupētajās Ukrainas teritorijās, paziņojusi Lielbritānijas Ārlietu ministrija.
Rietumvalstis uzskata par nelegāliem balsojumus par pievienošanos Krievijai, ko Maskava sarīkojusi okupētajās teritorijās Ukrainas Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalos.
Rietumi šos pseidoreferendumus un daļējo mobilizāciju uzskata par Krievijas prezidenta Vladimira Putina izmisuma pazīmēm, kas atspoguļo Krievijas nesenās neveiksmes karā.
Lielbritānijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka aizliegusi iebraukt Lielbritānijā un iesaldējusi līdzekļus 33 amatpersonām un kolaboracionistiem, kas iesaistīti pseidoreferendumu organizēšanā.
Cita starpā sankcijas piemērotas Hersonas administrācijas vadītājam, kurš ir Krievijas karaflotes viceadmirālis, Krievijas ieceltās Zaporižjas administrācijas vadītājam un tā dēvētās Doneckas Tautas republikas priekšsēdētāja vietniekam.
Papildus tam sankcijas piemērotas arī sešiem Krievijas oligarhiem, kuru kopēja bagātība aplēsta uz 6,3 miljardiem eiro, un 55 Krievijas kara finansēšanā iesaistīto “Gazprombank”, “Sberbank” un citu ar Kremli saistītu organizāciju valžu locekļiem.
Sankcijas piemērotas arī uzņēmumam “IMA Consulting”, ko Lielbritānijas Ārlietu ministrija uzskata par Putinam labvēlīgu sabiedrisko attiecību aģentūru. Šis uzņēmums bieži iesaistīts publicitātes kampaņu organizēšanā referendumiem.
Sankcijas piemērotas arī uzņēmumam “Goznak”, kas sagatavojis Krievijas valsts dokumentus okupētajām teritorijām.
Paziņojot par sankcijām, Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs sacīja, ka pseidoreferendumi, kas organizēti ar ieroču palīdzību, nevar būt brīvi vai godīgi un Lielbritānija nekad neatzīs to rezultātus.
“Tie seko skaidram vardarbības, iebiedēšanas, spīdzināšanas un piespiedu deportāciju modelim Ukrainas apgabalos, ko Krievija ir sagrābusi,” sacīja ministrs.
“Šīs sankcijas būs vērstas pret tiem, kas stāv aiz šiem viltus balsojumiem, kā arī personām, kas turpina atbalstīt Krievijas režīma agresijas karu,” viņš piebilda.
“Mēs esam kopā ar Ukrainas tautu, un mūsu atbalsts turpināsies tik ilgi, cik nepieciešams, lai atjaunotu tās suverenitāti,” paziņoja Kleverlijs.
17:23 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā ASV telekanālam CBS pavēstījis, ka Izjumā atklāti vēl divi masu kapi ar simtiem līķu.
“Šodien es saņēmu vairāk informācijas. Atrasti vēl divi masu kapi, lieli kapi ar simtiem cilvēku. Mēs runājam par mazo pilsētu Izjumu,” sacīja Zelenskis.
23.septembrī tika pabeigta līķu izcelšana no cita masu kapa netālu no Izjumas. No tā tika izcelti 436 cilvēku līķi.
“Lielākajai daļai no tiem ir vardarbīgas nāves pazīmes, un 30 ir spīdzināšanas pazīmes. Ir līķi ar virvi ap kaklu, ar sasietām rokām, ar lauztām ekstremitātēm un šautām brūcēm,” paziņoja Harkivas apgabala militārās pārvaldes vadītājs Olehs Sinegubovs.
10:29 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 57 200 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 500 iebrucēji, 15 tanki, viena lidmašīna un četri helikopteri.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2290 tankus, 4857 bruņutransportierus, 1369 lielgabalus, 330 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 172 zenītartilērijas iekārtas, 260 lidmašīnas, 224 helikopterus, 970 bezpilota lidaparātus, 241 spārnoto raķeti, 3711 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 131 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
10:28 Irkutskas apgabala Ustjlimskā Krievijas dienvidaustrumos kāds vīrietis kara komisariātā atklājis uguni un sašāvis kara komisāru.
“Telegram” kanālos publicēts notikušā video. Tajā redzama neliela zāle, kurā uz skatuves stāv vīrietis, kas šauj uz cilvēku pie katedras. Sašautais nokrīt, bet zālē esošie bēg ārā no telpas.
Atšķirīgi avoti ziņo, ka pirms uguns atklāšanas šāvējs izsaucies “Neviens nekaros” vai “Tagad visi brauksim mājās”. Videoierakstā šie vārdi nav dzirdami.
Notikušo apstiprinājis Irkutskas apgabala gubernators Igors Kobzevs, kurš informējis, ka sašautais kara komisārs atrodas reanimācijas nodaļā smagā stāvoklī.
Ziņu par citiem cietušajiem nav.
Portāls “Baza” ziņo, ka šāvējs ir aizturēts. Pēc aizturēšanas filmētā video vīrietis stāsta, ka ir 1997.gadā dzimis vietējais iedzīvotājs. “Baza” rīcībā esošā informācija liecina, ka viņš bija pakļauts mobilizācijai.
Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien izsludināja rezervistu mobilizāciju. Daudzviet Krievijā cilvēki izgājuši ielās, lai protestētu pret plānoto mobilizāciju, turklāt daudzi mobilizācijai pakļautie cenšas doties uz ārvalstīm, lai izvairītos no iesaukšanas dienestā un nosūtīšanas karot Ukrainā.
09:08 Ukrainas armija karadarbības dienvidu zonā iznīcinājusi piecas krievu munīcijas noliktavas, pirmdien ziņo Ukrainas armijas operatīvais štābs “Dienvidi”.
Diennakts laikā likvidēti arī 43 iebrucēji, trīs krievu tanki, viens pašgājējs lielgabals, kā arī deviņas citas bruņutehnikas un autotehnikas vienības.
Mikolajivas apgabalā notriekts Irānā ražotais bezpilota lidaparāts “Shahed-136”. Arī Hersonas apgabalā notriekts krievu drons.
Hersonas apgabalā svētdien Ukrainas armija notriekusi arī krievu pikējošo bumbvedēju “Su-25”.
Notriektās lidmašīnas pilota glābšanai krievi nosūtīja helikopteru “Mi-8”, kas arī iznīcināts.
09:08 Vašingtona privātās sarunās brīdinājušas Krieviju par katastrofālām sekām, ja pret Ukrainu tiks pielietoti kodolieroči, atzinušas augsta ranga ASV amatpersonas.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien, kad paziņoja par rezervistu mobilizāciju, izteica vāji slēptus draudus izmantot kodolieročus.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens svētdien pārraidītā intervijā apstiprināja, ka ASV Krieviju brīdinājusi atturēties no kodolieroču izmantošanas.
“Publiski, kā arī privāti esam krieviem nepārprotami likuši saprast, ka ir jāizbeidz bezatbildīgi pļāpāt par kodolieročiem,” televīzijas kanāla “CBS News” programmā “60 Minutes” norādīja Blinkens.
“Ir ļoti svarīgi, lai Maskava no mūs sadzird, ka sekas būs šausmīgas. Un mēs to esam pateikuši ļoti nepārprotami,” piebilda valsts sekretārs.
“Jebkādai kodolieroču izmantošanai, protams, būtu katastrofālas sekas ne tikai valstij, kas tos pielietojusi, ber arī daudzām citām,” viņš atgādināja.
Arī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atsevišķā intervijā svētdien atzina, ka Savienotās Valstis brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām “katastrofālām sekām”.
CBS raidījumam “Face the Nation” Salivans apliecināja, ka ASV un to sabiedrotie uz kodoluzbrukumu reaģēs ļoti apņēmīgi.
“Esam nepārprotami un konkrēti informējuši, pie kā tas novedīs,” viņš teica.
Krievijas militārā doktrīna pieļauj taktisko kodolieroču izmantošanu kaujas laukā, lai piespiestu ienaidnieku atkāpties.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, sestdien preses konferencē Ņujorkā, kur viņš ieradies uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālo asambleju, uz lūgumu komentēt Putina izteikumus, norādīja, ka Maskavas doktrīna “ir atvērts dokuments”.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis “Face the Nation” atzina, ka Putina kodoldraudi “varētu būt reāli”, un ka Krievijas karaspēka darbības Ukrainas atomelektrostacijās ir “pirmais solis viņa kodolšantāžā”.
“Viņš vēlas nobiedēt visu pasauli,” uzsvēra Zelenskis.
“Nedomāju, ka viņš blefo. Manuprāt, pasaule viņu attur un iegrožo šos draudus. Mums ir jāpalielina spiediens uz viņu, mēs nedrīkstam ļaut viņam turpināt,” piebilda Ukrainas prezidents.