LETA
21:51 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apmeklējis Zaporižji, kur ticies ar evakuētajiem Mariupoles iedzīvotājiem, sociālajā tīklā “Instagram” svētdien paziņojis prezidenta biroja vadītāja vietnieks Kirils Timošenko.
Tā ir otrā reize kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma valstī, kad prezidents devies publiskā darba vizītē ārpus Kijivas apgabala robežām.
Kā ziņots, maija beigās viņš apmeklēja Harkivas apgabalu, kur runāja par dzīvojamā fonda atjaunošanu un tikās ar ukraiņu karavīriem.
Aprīļa sākumā Zelenskis bija devies uz Kijivas apgabala Buču, lai savām acīm skatītu Krievijas karaspēka pastrādātās zvērības.
17:59 Ukrainas valsts dzelzceļa uzņēmums “Ukrzaliznicja” apstiprinājis, ka četras Krievijas spēku raidītas raķetes svētdienas rītā trāpījušas Darnicas vagonu remonta rūpnīcas teritorijai Kijivā, bet vienlaikus noraidījis Maskavas apgalvojumus, ka šajos triecienos iznīcināti tanki “T-72” un cita bruņutehnika, kas it kā esot bijusi novietota šā uzņēmuma korpusos.
“Oficiāli paziņoju, ka rūpnīcas teritorijā neatrodas militārā tehnika,” vietnē “Telegram” rakstījis dzelzceļa uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Oleksandrs Kamišins, norādot, ka šai rūpnīcā tiek remontēti labības eksportam paredzētie vagoni.
“Mums tāds dienas sākums jau ir ierasts. Triecienus dzelzceļa infrastruktūrai viņi dod katru dienu, mēs operatīvi remontējam un braucam tālāk,” viņš paziņojis.
Kamišins aicinājis gan Ukrainas, gan ārvalstu žurnālistus svētdien apmeklēt rūpnīcu Kijivas Darnicas rajonā.
Jau ziņots, ka Krievijas spēki svētdienas rītā apšaudīja ar raķetēm Kijivu, tēmējot pa dzelzceļa infrastruktūras objektiem. Kijivas mērs Vitālijs Kličko pavēstīja, ka šajos triecienos cietis viens cilvēks, kas nogādāts slimnīcā.
Šādas apšaudes Kijiva nebija pieredzējusi kopš 28. aprīļa, kad Ukrainas galvaspilsētu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.
Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konašenkovs vēlāk apliecināja, ka raķešu triecieni Kijivai doti, turklāt paziņoja, ka tajos esot iznīcināti tanki “T-72”, ko Ukrainai piegādājušas Austrumeiropas valstis. Šādus savulaik Padomju Savienībā ražotus tankus Ukrainai piegādājušas Polija un Čehija.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins svētdien pavēstījis, ka gadījumā, ja Rietumi piegādās Ukrainai tāla darbības rādiusa raķetes, Krievija dos triecienus objektiem, kuriem tā vēl nav uzbrukusi. Viņš gan sīkāk nav norādījis, par kādiem mērķiem un kādām raķetēm ir runa.
ASV prezidents Džo Baidens šonedēļ paziņoja, ka Ukrainai tiks nosūtītas modernas raķešu sistēmas, bet neminēja konkrētas raķetes, taču kāda ASV administrācijas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, žurnālistiem atklāja, ka Ukrainai tiks nosūtītas augstas mobilitātes raķešu sistēmas HIMARS, kuru darbības rādiuss var sasniegt 80 kilometru. Paredzēts, ka Ukraina tās izmantotu pret uzbrūkošo Krievijas karaspēku, bet ne triecieniem Krievijas teritorijā.
Kā svētdien izteicies Putins, HIMARS būtiski nemainīšot spēku samēru.
“Tas nav nekas jauns,” viņš paziņojis, piebilzdams, ka Ukrainas armijas rīcībā jau esot līdzīgas Padomju Savienībā ražotas raķetes, bet amerikāņu piegādes tikai aizstāšot bruņojumu, ko Ukraina jau zaudējusi.
12:40 Ukrainas armijai Luhanskas apgabala Severodoneckā izdevies atspiest Krievijas spēkus un šobrīd pilsēta sadalīta apmēram uz pusēm, svētdien paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.
“Krievijas spēki kontrolēja 70% Severodoneckas, bet divās dienās atspiesti atpakaļ, un tagad pilsēta ir sadalīta uz pusēm. Okupanti cietuši būtiskus dzīvā spēka zaudējumus, astoņi krievu karavīri saņemti gūstā,” viņš rakstījis vietnē “Telegram”.
Pēc Haidaja vārdiem, visas pretinieka armijas rezerves novirzītas Severodoneckas un autoceļa Lisičanska-Bahmuta sagrābšanai.
Viņš arī norādījis, ka naktī uz svētdienu aptuveni 30 šāviņi trāpījuši Lisičanskas humāno operāciju štāba ēkā.
12:14 Spānija ir gatava piegādāt Ukrainai zenītraķešu kompleksus un Vācijā ražotos tankus “Leopard”, kuru izmantošanai ukraiņu karavīri sākotnēji tiktu apmācīti Latvijā, svētdien vēsta laikraksts “El Pais”, atsaucoties uz avotiem Spānijas valdībā.
Madride, kas līdz šim palīdzējusi Ukrainai ar munīciju, individuālās aizsardzības līdzekļiem un vieglo bruņojumu, ir gatava “kvalitatīvam lēcienam” attiecībā uz turpmāko palīdzību, proti, smagā bruņojuma piegādēm, norāda laikraksts.
Pašlaik tiek gatavota tuva darbības rādiusa zenītraķešu kompleksu “Shorad Aspide” baterijas piegāde, bet tiek spriests arī par iespēju piegādāt Ukrainai tankus “Leopard 2A4”, kas tiek turēti rezervē Spānijas armijas bāzē Saragosā. Tie ir diezgan veca modeļa tanki, ko Vācija pārdevusi Spānijai 1995. gadā.
Izdevums lēš, ka Ukrainai pēc remonta varētu tikt nodoti aptuveni 40 šādu tanku, un Spānija ir gatava arī palīdzēt sagatavot ukraiņu karavīrus izmantot šo kaujas tehniku.
Mācības sākotnēji notiktu Latvijā, kur Spānija NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā iesaistījusies ar 500 karavīru kontingentu un sešiem tankiem “Leopard 2E”, bet pēc tam turpinātos Spānijā.
Vienlaikus avīze atzīst, ka par piegādes termiņiem spriest vēl pāragri, jo šiem tankiem nepieciešams remonts un modernizācija.
Iepriekš ziņots, ka Ukraina varētu saņemt tankus “Leopard” no pašas Vācijas, taču Berlīne joprojām vilcinās nodot Kijivas rīcībā smago bruņojumu. No Polijas un Čehijas Ukraina saņēmusi savulaik Padomju Savienībā ražotos tankus.
09:59 Krievijas spēki svētdienas rītā apšaudījuši ar raķetēm Kijivu, tēmējot pa dzelzceļa infrastruktūras objektiem, paziņojis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītāja padomnieks Serhijs Ļeščenko.
Pēc provizoriskas informācijas, raķetes raidītas no lidmašīnām Tu-95 virs Kaspijas jūras.
Iepriekš Kijivas mērs Vitālijs Kličko pavēstīja, ka raķešu triecienos cietis viens cilvēks, kas nogādāts slimnīcā. Pēc viņā teiktā, sprādzieni nogranduši galvaspilsētas Darnicas un Dnipras rajonos.
Arī Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs apliecinājis, ka doti triecieni civilās infrastruktūras objektiem Kijivā.
Šādas apšaudes Kijiva nav pieredzējusi kopš 28. aprīļa, kad Ukrainas galvaspilsētu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.
Viena raķete “Kalibr” lidojusi bīstami zemu pār Dienvidukrainas atomelektrostaciju Mikolajivas apgabalā.
Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija “Enerhoatom” to nosaukusi par kārtējo kodolterorisma aktu.
“Rašisti nesaprot, ka pat neliela raķetes atlūza, trāpot energoblokam, kas darbojas, varētu izraisīt kodolkatastrofu un radiācijas noplūdi,” teikts atomenerģētiķu izplatītajā paziņojumā.
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs apsūdzējis Krievijas spēkus fosfora munīcijas izmantošanā Harkivas apgabalā.
Ziņots arī par raķešu triecieniem, iznīcinātāju un helikopteru uzlidojumiem Luhanskas apgabalā. Kā pastāstījis apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs, Hirskē ienaidnieks postījumus nodarījis 13 mājām, Lisičanskā – piecām.
Tikmēr Kramatorskas mērs Oleksandrs Hončarenko ziņojis, ka Krievijas aviācijas triecienā nopietni cietuši divi uzņēmumi.
