LETA
Jaunākā informācija:
19:32 Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ierosinājis organizēt Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira tikšanos, un Erdogana padomnieks uzstāj, ka, ignorējot Krieviju, pasaule nevar panākt mieru Ukrainā.
Erdogana pirmais palīgs Fahretins Altuns pēc Turcijas prezidenta un Putina piektdienas tikšanās Sočos ziņu aģentūrai “Reuters” sacījis, ka “diplomātijai un mieram” ir jāuzvar.
Kā diplomātijas uzvaru viņš minēja vienošanos par Ukrainas graudu izvešanu no Melnās jūras ostām, kas, kā uzsvēra Altuns, liecina par Turcijas centienu panākumiem un tiešo diplomātiju starp Turcijas un Krievijas līderiem.
“Taisnība, ka daži mūsu draugi nevēlas kara beigšanos. Viņi lej krokodila asaras,” paziņoja Turcijas prezidenta palīgs, tomēr detalizētāk nekomentēja.
Altuns piebilda, ka dažas valstis “mēģina iedragāt Turcijas centienus veidot dialogu starp Ukrainu un Krieviju”. Vienlaikus, kā viņš apgalvoja, Turcija cenšas izmantot savas attiecības ar Krieviju un Ukrainu, lai “panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu”.
Tikšanās laikā Sočos Erdogans atkal piedāvājis Putinam sarīkot Kremļa saimnieka tikšanos ar Zelenski. Erdogans paudis pārliecību, ka pašlaik ir svarīgi īstenot plānus un atgriezties pie sarunu galda Stambulā.
17:08 Daļa Ukrainas Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) ir “nopietni bojāta” militārajos triecienos, kuru dēļ slēgts viens no reaktoriem, sestdien paziņoja AES operatorkompānija “Enerhoatom”.
Kompānija vietnē “Telegram” informēja, ka “nopietni bojāta” slāpekļa un skābekļa stacija, kā arī “papildēka”.
Kijiva un Maskava vainoja viena otru par triecieniem AES.
Triecienu rezultātā sabojāta elektrības kabeļa dēļ atslēgts viens no reaktoriem un “joprojām pastāv ūdeņraža un radioaktīvu vielu noplūšanas risks, un ugunsgrēka risks arī ir liels”, paskaidroja operatorkompānija.
Apšaudes “ir nopietni apdraudējušas stacijas drošu darbību”.
Krievijas karaspēks kopš marta sākuma kontrolē Zaporižjas AES, bet tur turpina strādāt ukraiņu personāls. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) šonedēļ atzina situāciju Zaporižjas AES par “nestabilu”.
Kijiva apsūdz Krievijas karaspēku par smagā bruņojuma glabāšanu AES.
“Eiropas Savienība (ES) nosoda Krievijas militārās darbības Zaporižjas kodolstacijas apkaimē,” sestdien tviterī rakstīja ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels.
“Tas ir nopietns un bezatbildīgs kodoldrošības noteikumu pārkāpums un vēl viens piemērs, kā Krievija ignorē starptautiskās normas,” viņš turpināja, aicinot ļaut IAEA nodrošināt piekļuvi AES.
IAEA ir mēģinājusi nosūtīt savus ekspertus uz AES, bet Ukraina ir noraidījusi tādu iespēju, sakot, ka tas starptautiskās sabiedrības acīs padarīs likumīgu Krievijas okupāciju.
Kā apgalvo Ukrainas puse, Krievijas kodolenerģētikas kompānijas “Rosatom” darbinieki Zaporižjas AES atstājuši neilgi pirms uzbrukumiem, bet Ukrainas darbinieki turpinājuši nodrošināt elektrības ražošanu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Zaporižjas apšaudīšanu nosauca par noziegumu un teroraktu, kā arī pieprasot noteikt stingras sankcijas pret Krievijas atomenerģētikas nozari.
Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka saistībā ar Zaporižjas AES apšaudīšanu ir sākta pirmstiesas izmeklēšana par kara likumu un paražu pārkāpšanu.
Enerhodaras, kur atrodas AES, mērs Dmitro Orlovs paziņojis, ka Krievijas karaspēks ieročus slēpj starp Zaporižjas AES energoblokiem, kā arī pieļāvis, ka Krievijas spēki ir mīnējuši AES teritoriju.
Ukraiņu darbiniekiem, kas atrodas AES teritorijā, nav iespējams uzbrukumu laikā patverties pagrabos, jo tur slēpjas okupanti.
14:32 Krievijas sāktais karš Ukrainā drīzumā ieies jaunā posmā, kad vissīvākās kaujas notiks apmēram 350 kilometrus garā frontes līnijā gar Dņepras upi no Zaporižjas līdz Hersonai, liecina Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas sestdien publicētais ziņojums par stāvokli Ukrainas frontē.
“Ir liela pārliecība, ka Krievijas spēki tiek koncentrēti dienvidos, gaidot Ukrainas pretuzbrukumu vai gatavojoties iespējamam uzbrukumam,” secinājuši britu eksperti, viedokli pamatojot ar to, ka no Donbasa reģiona uz Ukrainas dienvidaustrumiem masveidā tiek pārvietotas Krievijas militārās kravas mašīnas, tanki, artilērijas sistēmas un citi ieroči.
Tāpat, kā novērojuši britu izlūki, Krievijas militārais aprīkojums pār Kerčas tiltu no okupētās Melitopoles, Berdjanskas, Mariupoles un Krievijas kontinentālās daļas tiek vests uz Krimu.
“Bataljona taktiskās grupas, kuras veido 800-1000 karavīru, ir izvietotas Krimā un gandrīz noteikti tiks izmantotas Krievijas karaspēka atbalstam Hersonas apgabalā,” lasāms Lielbritānijas aizsardzības ministrijas tviterī publiskotajā ziņojumā, kurā prognozēts, ka drūzmā šīs grupas tiks nosūtītas uz Hersonas apgabalu.
Vienlaikus Ukrainas spēki valsts dienvidos arvien vairāk mērķē pa tiltiem, munīcijas noliktavām un dzelzceļa savienojumiem, lai traucētu Krievijas apgādes iespējas.
“Krievijas karš ieies jaunā posmā, sīvākajām kaujām notiekot apmēram 350 kilometru garā frontes līnijā dienvidrietumu virzienā no Zaporižjas uz Hersonu paralēli Dņipras upei,” raksta britu eksperti.
Savukārt britu laikraksts “The Times”, atsaucoties uz ukraiņu izlūkiem, ziņo, ka Krievija pārsviež vairāk nekā 25 000 karavīru uz Ukrainas dienvidiem, 10 000 karavīru izvietojot Dņepras rietumu krastā, kas varētu liecināt par plāniem ielenkt Mikolajivu.
“The Times” norāda, ka Krievijai tas nepieciešams, lai ukraiņi ar raķešu artilērijas sistēmu “HIMARS” nevarētu trāpīt tiltam caur Mikolajivu, kas ir nepieciešams, lai izpildītu Krievijas prezidenta Vladimira Putina plānu ieņemt Odesu.
10:53 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši aptuveni 41 900 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24. februārī Krievija zaudējusi 1802 tankus, 4051 bruņutransportieri, 955 lielgabalus, 260 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 127 zenītartilērijas iekārtas, 223 lidmašīnas, 191 helikopteru, 744 bezpilota lidaparātus, 182 spārnotās raķetes, 2970 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 85 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
08:32 Bulgārija slepeni caur Poliju ir nosūtījusi Ukrainai 4200 tonnas ieroču, paziņoja Bulgārijas ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Aleksandrs Mihailovs.
“Pirmajos četros mēnešos kopš kara sākuma – līdz 30. jūnijam tika parakstītas atļaujas Bulgārijas ieroču eksportam viena miljarda 16 miljonu eiro vērtībā. Šajā četru mēnešu periodā 4200 tonnas Bulgārijas ieroču tika nogādātas Polijas lidostā pie robežas ar Ukrainu,” paziņoja Mihailovs.
Bulgārijas parlaments jūnijā izteica neuzticību premjerministra Kirila Petkova valdībai, kas bija nostrādājusi tikai pusgadu. Pēc tam Bulgārijas premjers atteicās no ieroču piegādāšanas Ukrainai.
Izdevums “Bloomberg” aprīlī ziņoja, ka Bulgārija ir ierobežojusi savu ieguldījumu Ukrainas aizsardzībā ar humāno palīdzību, piegādājot tikai ķiveres un bruņuvestes.
Bulgārijas premjerministrs pēc tam paziņoja, ka Bulgārijā tiks remontēta Ukrainas militārā tehnika.
08:30 Krievijas armija piektdien apšaudīja Zaporižjas AES, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, nosaucot šādu rīcību par noziegumu un teroraktu, kā arī pieprasot noteikt stingras sankcijas pret Krievijas atomenerģētikas nozari.
”Šodien okupanti radīja kārtējo ārkārtīgi riskanto situāciju visiem Eiropā – viņi apšaudīja Zaporižjas AES, turklāt divreiz dienā. Tā ir vislielākā atomstacija mūsu kontinentā. Un jebkādas šī objekta apšaudes ir atklāts, pārdrošs noziegums, terorakts,” Zelenskis sacīja savā videouzrunā piektdienas vakarā.
“Krievijai vajag atbildēt jau par pašu draudu AES radīšanas faktu. Un tas ir ne tikai vēl viens arguments par labu Krievijas atzīšanai par valsti – terorisma sponsoru. Tas ir arguments arī par labu tam, lai piemērotu stingras sankcijas pret visu Krievijas atomnozari – no “Rosatom” līdz visām ar to saistītajām kompānijām un personām. Tas ir tīri drošības jautājums. Tas, kurš rada kodoldraudus citām tautām, pats noteikti nav spējīgs droši izmantot atomtehnoloģijas,” paziņoja Ukrainas prezidents.
Ukrainas uzņēmums “Enerhoatom” piektdien pavēstīja, ka Krievijas karaspēks šajā dienā divreiz apšaudījis Zaporižjas AES teritoriju. Vispirms tika fiksēti trīs šāviņi pie rūpniecības kompleksa, kur ienaidnieks trāpīja augstsprieguma sakaru līnijā. Pēc tam AES tika apšaudīta ar reaktīvajām zalvju uguns sistēmām, šāviņiem trāpot netālu no viena energobloka, kurā atrodas atomreaktors.
Krievija apgalvoja, ka Ukrainas spēki esot devuši triecienus Zaporižjas AES, un apsūdzēja Zelenska valdību “kodolterorisma” aktu īstenošanā.
Krievijas karaspēks kopš marta kontrolē Zaporižjas AES, bet tur turpina strādāt ukraiņu personāls. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) šonedēļ atzina situāciju Zaporižjas AES par “nestabilu”.
