Mācībās “simulēti precīzi triecieni svarīgiem mērķiem Taivānas salā un apkārtējos ūdeņos”, vēstīja televīzija.

Tā piebilda, ka mācību gaitā Ķīnas bruņotie spēki veido aplenkumu ap Taivānu.

Taivāna paziņoja, ka svētdien gaisa telpā ap salu novērotas vairāk nekā 50 Ķīnas militārās lidmašīnas.

Jau ziņots, ka Ķīna sestdien Taivānas tuvumā sāka trīs dienu militārās mācības, kurās piedalās lidmašīnas un kuģi, un tā ir Pekinas reakcija uz ceturtdien Kalifornijā notikušo Taivānas prezidentes Cai Inveņas un ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkera Kevina Makartija tikšanos.

Pēc republikāņa Makartija priekšgājējas Pārstāvju palātas spīkera amatā demokrātes Nensijas Pelosi vizītes Taivānā augustā Ķīna ap salu sarīkoja līdz šim lielākos gaisa un jūras spēku manevrus.

Cai Kaliforniju apmeklēja atceļā no Latīņamerikas, kur prezidente bija vizītē Gvatemalā un Belizā. Tās ir divas no tikai 13 valstīm, kas diplomātiski atzīst Ķīnas Republiku Taivānā, un no tām lielākā daļa ir Karību jūras un Klusā okeāna valstis.

ASV diplomātiski atzīst Ķīnas Tautas Republiku, tomēr sniedz lielu atbalstu Taivānai.

Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949. gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.

Taivāna pastāvīgi dzīvo Ķīnas iebrukuma draudu ēnā.