Aptuveni 2,1 miljonam reģistrēto vēlētāju jāizraugās 38 municipalitāšu mēri un apmēram 1000 vietējo padomju deputāti.

Balsu skaitīšanas rezultāti gaidāmi ap pusnakti, tomēr daudzās municipalitātēs, domājams, pēc mēneša nāksies rīkot vēlēšanu otro kārtu.

Vislielākā vērība pievērsta vēlēšanām Prištinā, kur esošajam mēram Perparimam Rama, kas pārstāv konservatīvo Kosovas Demokrātisko līgu, izaicinājumu metis LVV kandidāts – bijušais kultūras ministrs Hairulla Čeku.

Februārī notikušajās parlamenta vēlēšanās LVV ieguva 48 no 120 deputātu vietām, taču nespēja nodrošināt absolūto vairākumu.

Īpaša vērība pievērsta arī balsošanai pamatā serbu apdzīvotajās municipalitātēs valsts ziemeļos, kur, visticamāk, dominējošās pozīcijas saglabās Serbu saraksts, kas cieši saistīts ar kaimiņos esošās Serbijas varasiestādēm.

Tikmēr ar Eiropas Savienības (ES) starpniecību vestās sarunas par Prištinas un Belgradas attiecību normalizāciju joprojām atrodas strupceļā.

Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.

Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu un kūda 120 000 lielo serbu minoritāti, kas pamatā kompakti mīt Kosovas ziemeļdaļā, nepakļauties Prištinas varasiestādēm.

Tikai divas dienas pirms vēlēšanām parlamentam izdevās pārvarēt astoņus mēnešus ilgušo politisko strupceļu un ievēlēt savu vadību, kuras sastāvā ir arī serbu minoritātes pārstāvis.

Sestdien premjera pienākumu pildītājam LVV līderim Albinam Kurti tika uzticēta valdības veidošana, kam atvēlētas 15 dienas. Taču līdz šim pārējās lielākās partijas atteikušas iesaistīties koalīcijas sarunās ar LVV.