Kā aģentūrai LETA norādīja Latvijas vēstniece ANO Ņujorkā Sanita Pavļuta-Deslandes, pirmā darba diena ANO DP būs 2. janvāris, kad notiks svinīgā jauno dalībvalstu karogu pacelšanas ceremonija.

Viņa skaidroja, ka 1. janvāris ANO ir brīvdiena un sanāksmes šajā dienā parasti nenotiek. Savukārt 2. janvārī paredzētā ceremonija tiks translēta tiešraidē un būs pieejama arī videoierakstā, un no šīs dienas Latvijas karogs atradīsies pie ANO DP zāles kopā ar pārējo 14 dalībvalstu karogiem.

Pēc svinīgajiem pasākumiem sāksies ikdienas darbs, jo ANO DP aktīvajā darba kārtībā ir aptuveni 60 jautājumi. Daļa no tiem tiek skatīti regulāri saskaņā ar iepriekš noteiktiem mandātu cikliem, tostarp jautājumi par situāciju Tuvajos Austrumos, Sīrijā, Jemenā, Kolumbijā un Haiti. Papildus regulārajām sanāksmēm tās var sasaukt gan prezidentūra, gan jebkura ANO DP dalībvalsts.

Vēstniece norādīja, ka Latvija cieši strādās ar saviem partneriem, tostarp Eiropas valstīm – Dāniju un Grieķiju kā ievēlētajām dalībvalstīm, kā arī Franciju un Lielbritāniju un galveno sabiedroto ASV. Viņa uzsvēra, ka viena no galvenajām Latvijas prioritātēm ANO DP būs atbalsts Ukrainai, un Latvija kopā ar līdzīgi domājošajām valstīm prasīs sanāksmes par Ukrainu, kā tas bijis arī kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma.

Par Ukrainu Latvija plāno runāt ne tikai īpaši šai tēmai veltītajās sanāksmēs, bet arī tematiskajās sanāksmēs, piemēram, par starptautiskajām tiesībām, bērniem bruņotajos konfliktos, sieviešu jautājumiem un civiliedzīvotāju aizsardzību. Pavļuta-Deslandes akcentēja, ka februārī īpaša uzmanība tiks pievērsta Ukrainai, jo 24. februārī apritēs Krievijas pilna mēroga agresijas gadadiena, kad tradicionāli notiek vairākas īpašas ANO DP sanāksmes.

Vēstniece klāstīja, ka nozīmīga daļa darba notiek arī aiz slēgtām durvīm – konsultāciju formātā un ekspertu līmenī, kur tiek sagatavoti lēmumi, rezolūciju un mandātu projekti. Viņasprāt, dalība ANO DP Latvijai sniedz plašāku platformu un lielāku redzamību, ļaujot aktīvāk skaidrot savu nostāju gan ANO DP, gan ārpus padomes, tostarp neformālās sanāksmēs un brīfingos.

Pavļuta-Deslandes uzsvēra, ka Latvijas darbs ANO DP būs cieši saskaņots ar Ukrainas pārstāvjiem un sabiedrotajiem, ņemot vērā arī to, kā attīstīsies starptautiskās sarunas par kara izbeigšanu. Viņa atzina, ka darbs būs sarežģīts un intensīvs, taču Latvija tam ir labi sagatavojusies.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Latvijas dalība ANO DP ir vistiešākais ieguldījums valsts drošības un suverenitātes stiprināšanā, jo DP pieņem visām ANO dalībvalstīm juridiski saistošus lēmumus.

Iecerēts, ka Latvija darbu ANO DP izmantos, lai veicinātu taisnīgu un ilgtspējīgu mieru Ukrainā, Tuvajos Austrumos un citos konfliktu reģionos, stiprinātu globālo drošību, aizsargātu starptautiskos noteikumos balstītu kārtību atbilstoši ANO Statūtiem un pilnveidotu DP darbu.

Kā prioritātes darbam ANO DP Latvija izvirzījusi noteikumos balstītas starptautiskās kārtības aizsardzību, tostarp taisnīga un ilgstoša miera panākšanu Ukrainā, Krievijas noziegumu izgaismošanu un atbildības panākšanu, dzimumu līdztiesības veicināšanu un seksuālas vardarbības novēršanu bruņotos konfliktos, kā arī risinājumus aktuāliem drošības izaicinājumiem, tostarp hibrīddraudiem, kiberuzbrukumiem un ar mākslīgo intelektu saistītiem riskiem.

Šogad Latvija ANO DP strādās kopā ar piecām pastāvīgajām dalībvalstīm – ASV, Lielbritāniju, Ķīnu, Franciju un Krieviju – un deviņām vēlētajām dalībvalstīm. Novembrī Latvija būs ANO DP prezidējošā valsts, bet darbu DP noslēgs 2027. gada 31. decembrī.

Jau rakstīts, ka Latvija pagājušā gada 3. jūnijā ar 178 balsīm uz diviem gadiem – 2026. un 2027. gadu – ievēlēta ANO DP. Lai Latvija kļūtu par padomes nepastāvīgo locekli, bija jāiegūst divu trešdaļu ANO dalībvalstu atbalsts.

Latvija kandidēja uz ievēlētā locekļa vietu ANO DP un palika vienīgā kandidāte no Austrumeiropas grupas. Līdz 2025. gada 31. janvārim Latvija bija sāncensībā ar Melnkalni, taču Melnkalne nolēma atsaukt savu kandidatūru.