Degvielas nodokļa paaugstināšana likusi plūst pāri malām ilgi briedušajai lauksaimnieku neapmierinātībai, kļūstot par pirmo krīzi, ar kuru jāsaskaras jaunajam premjerministram Gabrielam Atālam.

Sagaidāms, ka viņš piedāvās lauksaimniekiem kompromisu, cenšoties nepieļautu neapmierinātības izplatīšanos pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.

Lauksaimnieki jau vairākas dienas bloķē ceļus visā Francijā un rīko protesta akcijas pie sabiedriskajām ēkām. Saskaņā ar FNSEA publicēto informāciju protestos un ceļu blokādēs piedalās aptuveni 55 000 cilvēku.

Šorīt uz ziemeļiem no Parīzes ar traktoriem un siena ķīpām tika nobloķēta A1 automaģistrāle, radot lielus sastrēgumus. Savukārt dienvidos starp Lionas reģionu un Spānijas robežu tika slēgts aptuveni 400 kilometru garš autoceļš.

“Mēs šodien gaidām atbildes no premjerministra, un, ja mēs tās nesaņemsim, kustība turpināsies,” sacīja Francijas ziemeļu daļas lauksaimnieku arodbiedrības biedrs Džeremijs Allārs. “Varbūt mēs saņemsim atbildes, šādā veidā apturot Franciju,” piekrita cits protestētājs.

Premjerministrs ceturtdien izsauca ekonomikas, vides un lauksaimniecības ministrus, lai spriestu par atbalsta pasākumiem un iespējamās Parīzes blokādes novēršanu.

Lauksaimniecības ministrs Marks Feno ceturtdien paziņoja, ka premjerministrs izteiks “konkrētus priekšlikumus” zemnieku atbalstam, piebilstot, ka ministri apsprieduši lauksaimnieku problēmas, īpaši zemkopībā izmantojamo dīzeļdegvielu, lopkopību un samaksas jautājumus.

Šodien ministriem tiks sniegta arī jaunākā informācija par pārtikas iepirkuma sarunām starp lielveikaliem un to piegādātājiem. Lauksaimnieki ir sašutuši par, viņuprāt, lielveikalu un rūpniecisko uzpircēju spiedienu uz produktu iepirkuma cenām, kā arī par sarežģītajiem vides aizsardzības noteikumiem.

Taču pēdējais piliens daudziem bija pakāpeniska nodokļu atvieglojumu atcelšana dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecības tehnikai.

Taču dažas no 140 FNSEA prasībām var tikt izpildītas tikai pieņemot jaunus likumus vai vedot sarežģītas sarunas ES līmenī.

Demonstranti arī pauduši neapmierinātību ar brīvās tirdzniecības līgumiem starp ES un pārtikas eksportētājiem, jo īpaši topošo darījumu ar Dienvidameriku.

Lauksaimnieki apgalvo, ka viņu konkurentiem ārvalstīs, kas nav ES dalībvalstis, nav jāievēro tik stingri standarti pesticīdu lietošanā un citās jomās kā tas ir Eiropā.

Francijas varasiestādes līdz šim ir atturējušās pielietot spēku, lai izjauktu ceļu blokādes un citus protesta veidus, tai skaitā valdības ēku vai lielveikalu bojāšanu vai ielaušanos tajos.