“Tas ir karš pret Eiropu, nevis tikai karš pret Ukrainas teritoriālo nedalāmību,” Mercs teica Vācijas parlamentam pirms balsojuma par plāniem, kas paredz ievērojamu finansējumu infrastruktūrai.

Mercs sacīja, ka Krievijas agresija izpaužas kiberuzbrukumos un spiegošanā, ļaunprātīgās dedzināšanās un pasūtījuma slepkavībās, kā arī dezinformācijas kampaņās, “mēģinot šķelt un marginalizēt Eiropas Savienību”.

Eiropai pašlaik ir jāstājas pretī “agresīvai Krievijai”, kā arī “neparedzamām Amerikas Savienotajām valstīm”, atzina Mercs, kura kristīgie demokrāti un to Bavārijas māsaspartija Kristīgi sociālā savienība (CDU/CSU) februārī uzvarēja parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās.

Merca plāni paredz uz aizsardzības izdevumiem neattiecināt valsts stingros parāda noteikumus, ja tie pārsniedz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta (IKP), un izveidot 500 miljardu eiro fondu ieguldījumiem infrastruktūrā 12 gadu laikā.

Viņa vadītais konservatīvo bloks cer šo pasākumu virzīt Bundestāgā laikā, kad ASV prezidenta Donalda Trampa tuvināšanās Krievijai un naidīgums pret Ukrainu ir satricinājis Eiropu un radījis šaubas par transatlantisko saišu stiprumu nākotnē.

“Es gribu skaidri pateikt: es esmu par to, lai mēs darītu visu iespējamo transatlantiskās sadarbības uzturēšanai,” sacīja Mercs. “Es uzskatu, ka tā ir neaizstājama, bet tagad mums Eiropā ir jāizpilda savi mājasdarbi,” viņš piebilda.

“Mums ir jākļūst stiprākiem. Mums ir jāgarantē mūsu pašu drošība. Tā ir mūsu atbildība. Vācijai šajā ziņā ir vadošā loma, un es uzskatu, ka mums jābūt gataviem uzņemties šo vadošo atbildību,” teica topošais kanclers.

Mercs sacīja, ka bruņotajiem spēkiem plānotais izdevumu palielinājums, kas turpmākajos gados sasniegs simtiem miljardu eiro, ir “ne mazāk kā pirmais nozīmīgais solis ceļā uz jaunu Eiropas aizsardzības kopienu”.

Viņš sacīja, ka šajā grupā tiks iekļautas “valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, bet ir ļoti ieinteresētas kopā ar mums veidot šo kopējo Eiropas aizsardzību”. Kā piemēru viņš minēja Lielbritāniju un Norvēģiju.

Mercs norādīja, ka jauni aizsardzības līgumi būtu jāpiešķir Eiropas ražotājiem, “kad vien tas ir iespējams”.

“Mums ir jāatjauno mūsu aizsardzības spējas,” viņš pauda runā parlamenta deputātiem, piebilstot, ka tas būtu jādara ar “automatizētām sistēmām, ar neatkarīgu Eiropas satelītu novērošanu, ar bruņotiem bezpilota lidaparātiem un ar daudzām modernām aizsardzības sistēmām”, kas pasūtītas no uzņēmumiem kontinentā.