liepajniekiem.lv
Nav jāglorificē ukraiņu panākumi, taču ieguvumi gan militārā, gan politiskā, gan psiholoģiskā plāksnē jau iezīmējas.
Ukraiņu karaspēks pagājušajā nedēļā Kurskas apgabalā ieņēma vairāk nekā tūkstoti kvadrātkilometru lielu teritoriju un sāka tur organizēt komandantūru.
Tālāka virzība Krievijas iekšienē kļūst problemātiska, jo
Putina armija, kaut arī negribīgi, bet lēnām pievelk karaspēku.
Putinam gan principā nospļauties uz Kurskas un Belgorodas pierobežas apgabaliem un tur mītošajiem ļaudīm ar Krievijas pasi, viņam svarīgāka ir Donbasa fronte, kur fašistu armija diemžēl spiežas aizvien dziļāk Ukrainā.
Analītiķi runā, ka dažās frontes līnijās Ukrainā krievi atvelk spēkus, lai tos izvietotu Kurskā, tomēr militārais ieguvums no ukraiņu pretuzbrukuma tur pagaidām vēl nav jūtams Ukrainas teritorijā. Tiesa, ir signāli, ka Kremlis daļu armijas ir atvilcis arī no Donbasa frontes.
Ja nerunājam par ieguvumiem frontē, ir arī citi labumi.
Tie ļoti sāpīgi sit pa Krievijas elites un iedzīvotāju pašapziņu, būtībā izsmej Kremļa propagandu – visabsurdāko melu mašīnu pasaulē.
Ja ukraiņiem izdosies ieņemto teritoriju noturēt, viņu rokās būs labs trumpis potenciālajās sarunās.
Starptautiskā sabiedrība Ukrainas rīcību galvenokārt klusējoši atbalsta. Bet ir arī atzinības un pat sajūsmas uzplaiksnījumi.
Gājiens ar zirdziņu – šo terminu izmanto, lai raksturotu nestandarta darbību veikšanu, jaunu, negaidītu paņēmienu izmantošanu. Un tieši šāds gājiens ukraiņiem izdevās – ienaidnieks tādai nekaunībai nebija gatavs, un notikušais agresorus dezorganizēja.
Kas zina, kurš šādu gājienu rosināja un izplānoja, varbūt Ukrainas galvenās izlūkošanas pārvaldes šefs Kirilo Budanovs, bet ir acīmredzami, ka krievu pretizlūkošana izgāzās pilnībā, uzķeroties arī uz izliktajām ēsmām informatīvajā laukā.
Kā rakstīja mūsu redakcijas draugs, Ukraiņu žurnālists Oleksandrs Grinka, kas neilgi pirms ukraiņu Kurskas operācijas pabija savā dzimtajā Sumu pilsētā, nekas neliecināja, ka viņa dzimtenes militārie spēki gatavotos iebrukumam Krievijā. Tieši pretēji – šī apgabala iedzīvotājus informatīvi gatavoja agresorvalsts iebrukumam un evakuācijai.
Šķiet, Krievijas amatpersonas tam noticēja un izdarīja “loģisku” secinājumu, ka nav vērts te turēt spēkus, ja jau tie “muļķi” ukraiņi paši baidās, ka mēs iebruksim…
Hopsī, te tev nu bija! Ukraiņi nievīgi Kurskas apgabalu nu sauc par Kurskas tautas republiku… Ko var likt pretī Kremļa propaganda? Neko! Viņi taču paši “organizē” tautas republikas okupētajās Ukrainas teritorijās.
Vēl ukraiņi varētu ātri sarīkot “referendumu”, kurā apgabals – jā, arī vēl neieņemtā teritorijas daļa – “vēlas” pievienoties Ukrainai. Pēc analoģijas ar Putina rīcību, Krievijai “uz papīra” pievācot vēl neieņemtās Zaporižjas un Hersonas apgabalus Ukrainā.
Protams, ka viss būtu farss, taču sekmētu krievu pārceļošanu no paralēlās pasaules uz reālo.
To palīdz arī fakts, ka karš aizvien vairāk ienāk pašu krievu mājās. Apšaudes, dzimto māju atstāšana, evakuācija – nu Putina pavalstnieki to visu izjūt uz savas ādas.
Varbūt viņi beidzot sāk nojaust, ja ne līdz galam saprast, kā jūtas ukraiņi.
Gan pats Krievijas diktators, gan Krievijas propagandas kanāli ilgi nespēja formulēt, kas notiek Kurskas apgabalā.
Putins tur notiekošo nosauca par “izveidojušos situāciju”, Kremļa rupori bija apjukuši, jo neviens no augšas līdz viņiem nenodeva “metodiskos materiālus”.
Un tiešām ironiski, sarkastiski, nožēlojami, ka ik pa laikam no Krievijas par notikumiem Kurskā izskan “neģēlīgs iebrukums mūsu zemē”… Apgrieztā realitāte sāk sist pa krievu tautas smadzenēm…
Te jau jāmeklē glābiņš trakomājā – kas un kam galu galā uzbrūk, kas un ko atbrīvo, kurš cīnās par savu zemi?
Vēl viens no Ukrainas iebrukuma Kurskas apgabalā ieguvumiem neapšaubāmi ir ukraiņu pašapziņas celšanās.
Tas ir psiholoģisks labums ļaudīm, kurus terorizējošās apšaudes un kara šausmas, radinieku bojāeja ir nogurdinājusi un novājinājusi viņu psihi.
Tas ir cerību stars, kas kaut uz brīdi ļauj izrauties no sliktajām ziņām un ticēt, ka ne viss ir tik ļauni un ka nākotnē iespējama uzvara.
Ukraiņi pret agresorvalsti cenšas veikt apgriezti proporcionālas darbības. Jo tikai tādu valodu Putins saprot. Citāda rīcība viņa ieskatā ir vājums.
Atbildot uz Maskavas apšaudēm, Kijiva sūta uz Krieviju trieciendronus, arī uz militārām bāzēm, arī uz enerģētikas objektiem. Tagad atbild arī ar teritoriju militāru sagrābšanu.
Vienīgi ukraiņi nešauj pa bērnu slimnīcām un civiliedzīvotājiem.
Kara apstākļos nevar visu pārbaudīt un gadās, ka Ukraiņu militārpersonas pieļauj kara noziegumus, taču to nekādi nevar salīdzināt ar milzum daudzajiem pierādījumiem par Putina armijas pastrādātajām zvērībām un noziegumiem pret cilvēci.
Vēl viens Kurskas iebrukuma aspekts. Ukraiņu gūstā nonākuši simtiem Krievijas obligātā dienesta karavīru. Tie ir bērni no skolas sola, kas tikko sasnieguši pilngadību un kas bija nolikti pie robežas.
“Lūdzu, apmainiet mūs pret azoviešiem!” – šādi vēstījumi izskan no Krievijas gūstekņu un nu jau arī no karavīru māšu mutes daudzos videovēstījumos, kas tiek izplatīti “Telegram” kanālos.
Skaidrs, ka ukraiņi šos vārdus viņiem ielikuši mutē, un tā ir saprotama vēlme atgūt Ukrainas varoņus, kurus joprojām krievi tur gūstā.
Šī ir liela Ukrainas iespēja. Iespēja ne tikai atgūt savus cilvēkus, bet iespaidot Krievijas iekšpolitiku.
Pēc Ukrainas armijas iesoļošanas Kurskas apgabalā pirmo reizi šī kara vēsturē gūstekņu apmaiņas iniciatīva nākusi no agresorvalsts puses.
Skaidrs, ka nostrādāja obligātā dienesta karavīru aspekts. Mātes, kas pieprasa atdot viņu bērnus, Putina sistēmai ir bīstamas. Tās ir niknas, nežēlīgas un gatavas uz visu.
Skan ciniski, taču Ukrainai šo trumpi vajadzētu izspēlēt pilnvērtīgi.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Aglonā notiek Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki.
IKP pieaugums šogad 2. ceturksnī pret analoģiju pērn negaidīti vājš – 0,1%.
Kompānija “airBaltic” paziņo par 89 miljonu eiro zaudējumiem pirmajā pusgadā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, tiekoties ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu, paziņo, ka vēlas ātrākus lēmumus par nodokļu reformu.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Ukrainas armija saimnieko daļā Krievijas Kurskas apgabala.
Zviedrijā pirmais pērtiķu baku bīstamākā varianta gadījums ārpus Āfrikas.
Nopietnas svārstības pasaules akciju tirgos.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Džo Baidens tiekas ar nesen atbrīvoto Kremļa kritiķi Vladimiru Kara-Murzu un viņa ģimeni.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
