liepajniekiem.lv
Uz lietām jāskatās ar vēsu prātu. Jūsma par ukraiņu panākumiem Kurskā ir pāri. Bet Krievijas armija uzbrukumus stratēģiski svarīgajai Pokrovskai vēl vairāk intensificējusi.
Jā, citviet no saskarsmes līnijas ir noņemti okupantu spēki, lai pārdislocētu uz Kursku, bet ne virzienā, kurā Kremlis gūst panākumus.
Var jau būt, ka Ukrainas armijas pavēlniecība un izlūkošanas dienests uztausta vēl kādu vājo punktu ģenerāļa Gerasimova komandētajās priekšējās līnijās, bet ir jautājums,
vai tam pietiek spēka – cilvēku resursu un kara tehnikas.
Daļa ekspertu norāda uz Ukrainas armijas virspavēlniecības kļūdām, kas ļāva Krievijas karaspēkam pārāk viegli uzlauzt aizsardzības nocietinājumus.
Viens no neveiksmes iemesliem esot tāds, ka šajā virzienā nosūtīti jauni, nesen mobilizēti spēki bez kaujas pieredzes.
Diemžēl bijuši arī gadījumi, kad puiši nav izturējuši spriedzi, nobijušies un bēguši no aizsardzības līnijām. Ja frontē kas tāds notiek, nekādi nocietinājumi nepalīdzēs apturēt ienaidnieku.
Tagad pašā Ukrainas sabiedrībā ir dažādi noskaņojumi –
daļa nesaprot, kādēļ armijai jāiet iekšā Krievijas teritorijā, ja trūkst aizstāvju, kas aizsargātu pašu zemi.
Nē, vēl nevar apgalvot, ka uzbrukums Kurskai bija kļūda. Pārāk maz laika pagājis, lai izdarītu secinājumus.
Tiesa, kaujas garu un ticību uzvarai tas ukraiņiem deva. Bet Krievijas sabiedrībā, kā rāda nule publiskotas aptaujas rezultāti, diemžēl nebūt nav samazinājies atbalsts “speciālajai kara operācijai”.
Te, protams, ir liela Kremļa propagandas smadzeņu skalošanas ietekme.
Dažbrīd grūti saprast, kādi apsvērumi vada pasaules lielvaru ASV, ar vienu roku dodot Ukrainai ieročus un sludinot pilnu atbalstu, ar otru – liedzot tos izmantot triecieniem pa militāriem mērķiem dziļāk Krievijā. Tā ir liela kļūda.
Pagājušajā nedēļā Krievija veica pašu masveidīgāko raķešu un trieciendronu uzbrukumu Ukrainai, apšaudot 15 apgabalus. Ukraina liesmo, enerģētikas infrastruktūra tiek postīta.
Bail iedomāties, kā ukraiņi pārlaidīs nākamo ziemu.
Krievi nebaidās nodarboties ar terorismu visas pasaules acu priekšā: šauj pa bērnu slimnīcu, svētdien ar raķeti trāpīja bērnu rehabilitācijas centram Sumos un apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu… Kādi argumenti vēl nepieciešami amerikāņiem?
Varbūt ukraiņi tad spētu iznīcināt kādu Krievijas kara lidlauku, lai no tā gaisā nevarētu pacelties Maskavas nāves mašīnas, kas met vadāmās aviobumbas un palaiž raķetes. Mazāk ciestu civilā infrastruktūra un mierīgie iedzīvotāji.
Pentagons sestdien paziņoja, ka ASV saglabā ierobežojumus amerikāņu ieroču izmantošanai uzbrukumiem Krievijas teritorijā.
Bēdīgi ir klausīties tādus citātus no ASV amatpersonu mutes kā, piemēram: “Mēs nekarojam ar Krieviju. Mēs nemeklējam konfliktu ar Krieviju.”
Tas nozīmē, ka Putins var turpināt brīvi slepkavot un terorizēt.
Protams, Amerikai pienākas liela pateicība par atbalstu Ukrainai, taču tā varētu būt vēl nelokāmāka un stingrāka šajā atbalstā.
Traucēklis tam ir ASV iekšpolitikas īpatnības un cīniņš starp abām lielākajām partijām – demokrātiem un republikāņiem, kam asumu piešķiļ priekšvēlēšanu gaisotne.
Visi atceras, kā Kongress mēnešiem ilgi kavējās ar daudzu miljardu ASV dolāru palīdzības apstiprināšanu Ukrainai un Krievijas karaspēks varēja virzīties uz priekšu, gāja bojā daudz ukraiņu, jo trūka bruņojuma.
Lieki piebilst, ka palīdzības bloķētāji bija ASV prezidenta kandidāta no republikāņu vidus Donalda Trampa atbalstītāji.
Atcerējos Trampa izraudzītā viceprezidenta kandidāta, senatora Džeimsa Deivida Vensa teikto pirms mēneša.
Konteksts bija tāds, ka ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins anulēja pirmstiesas vienošanos ar 2001. gada 11. septembra teroraktu organizētāju Halidu Šeihu Mohammedu par viņa vainas atzīšanu, kas ļautu viņam izvairīties no nāvessoda piespriešanas.
Vienošanās šokēja sabiedrību un terora aktos nogalināto radiniekus, kas alkst vainīgo nāvi. Venss šajā sakarā kādā no pirmsvēlēšanu mītiņiem pateica zīmīgu frāzi:
“Mums vajadzīgs prezidents, kurš nogalina teroristus, nevis risina sarunas ar viņiem…”
Opā, kā tad tā, Vensa kungs! Tātad tie, kas uzbrūk un nogalina ASV, ir teroristi un ar viņiem nevar sarunāties, bet tie, kas uzbrūk un nogalina Ukrainā, nav, un ar viņiem ir jāsēžas pie sarunu galda un jābrāļojas?!
Kāpēc trampisti grib sarunāties ar Krievijas galveno fašistu Putinu? Varbūt baidās no viņa? Nē, tādi nav visi republikāņi, taču pietiekami ietekmīga daļa gan.
Priekšvēlēšanu kampaņa tikai pasvītro Trampa aprindu dubultmorāli un populistisko ievirzi.
Te vietā minēt, ka pats Tramps vairākkārt ir izteicies, ka tad, ja viņu ievēlēs augstajā amatā, viņš izbeigs karu Ukrainā 24 stundu laikā, taču nav īsti komentējis, kā to panāks.
Vēlāk parādījās ziņas, ka plāns paredz sarunu uzsākšanu starp Ukrainu un Krieviju.
Nosēdināšana pie sarunu galda paredzēta ar spiedienu uz abām valstīm. Bet ja nu ne viens, ne otrs, negrasās sarunāties?
Līdz novembrim, kad aiz okeāna notiks ASV prezidenta vēlēšanas, vēl pieredzēsim visdažādākos pavērsienus. Un arī tādus paziņojumus, no kuriem mati ceļas stāvus.
Kampaņās iesaistītajiem kļūdas maksās dārgi. Mums atliek cerēt, ka vairāk kļūdīsies tas, kuru Eiropa, Latvija un Ukraina pasaules lielvaras prezidenta krēslā grib redzēt vismazāk.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
IKP nedaudz pieaug, nodokļu ieņēmumi krietni atpaliek.
Hokeja izlase izcīna ceļazīmi uz 2026. gada olimpiskajām spēlēm.
Darbu uzsākusī “Indexo” banka sola maksāt par konta atlikumu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Bijušais premjers Krišjānis Kariņš noliek Saeimas deputāta mandātu un pamet politiku.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Krievija veikusi masīvāko gaisa uzbrukumu Ukrainai ar 127 raķetēm un 109 droniem.
Vācijas galēji labējā partija AfD uzvar viena langtāga vēlēšanās.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc iznīcinātāja F-16 avārijas atbrīvojis Gaisa spēku komandieri.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Parīzē ziņojumapmaiņas lietotnes “Telegram” dibinātājam Pāvelam Durovam izvirzītas apsūdzības, platformai nesadarbojoties noziegumu novēršanā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.