liepajniekiem.lv
Šobrīd, vairākas nedēļas pēc grupējuma līdera Jevgēņija Prigožina bojāejas, draudi un iespēja, ka vagnerieši varētu kaut ko pasākt Lietuvā, Polijā vai Latvijā, kā arī bažas par Suvalku koridora drošību, pamazām atvirzās otrā plānā.
Vēl pavisam nesen Lietuva slēdza divus robežpunktus ar Baltkrieviju, līdzīgus soļus bija gatava spert arī Polija, tomēr pagājušajā nedēļā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda atzina, ka jautājums par robežas pilnīgu slēgšanu zaudē aktualitāti, jo situācija ar grupējuma “Vagner” algotņiem kaimiņvalstī stabilizējas.
Bet līdz ar zīmīgo lidmašīnas katastrofu, kurā gāja bojā Prigožins un kuras īstie cēloņi, visticamāk, vēl ļoti ilgi nekļūs zināmi, nekas nebeidzas.
Laikraksts “Wall Street Journal” jau raksta, ka Krievijas militārās kompānijas, kas saņem finansējumu no prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātajiem oligarhiem,
piesaista algotņu grupējuma “Vagner” kaujiniekus uzdevumiem Ukrainā un Āfrikā.
Viens no šādiem grupējumiem ir privātā militārā kompānija “Redut”, kas nodarbojas ar Ukrainā karojušo vagneriešu vervēšanu.
Pēc Prigožina dumpja “Redut” rindās pārgājuši vairāki augsti “Vagner” komandieri, turklāt daļa vagneriešu pārgājusi uz privāto militāro kompāniju “Konvoj”, kaut arī tā nav izvērsusi aktīvu vervēšanu.
No vienas puses, varētu likties, ka algotņu priekšnieka Prigožina nāve varētu pielikt punktu bīstamās privātās armijas eksistencei. Bet var būt arī pavisam citādi.
Pēc neveiksmīgā dumpja Putins centies panākt, lai algotņi nodotu ieročus Krievijas armijai. Bet labākie “Vagner” cīnītāji atrodas Āfrikā. Tiek ziņots, ka Krievijas valdība tagad cenšas pārņemt kontroli pār tur bāzētā algotņu uzņēmuma darbību.
Biznesa modelis, ko Prigožins radīja ar saviem algotņiem, ir bijis tik veiksmīgs, ka tas ir kļuvis par paraugu, kam seko citi algotņu vadoņi.
Tas iedrošina paramilitāros spēkus iesaistīties konfliktos, uzspiest savu klātbūtni un sagrābt resursus.
Pēdējo desmit gadu laikā algotņu grupējumu visā pasaulē ir kļuvis vairāk un tie kļuvuši nekaunīgāki un aktīvāki. To sekmēja situācija Irākā un Afganistānā, augošais tirgus pieprasījums, pieejamo algotņu skaits un mīkstinātās normas, kas agrāk ierobežoja privāto armiju izmantošanu.
Tiek uzskatīts, ka algotņi spēlējuši galveno lomu Haiti prezidenta Žovenela Moiza slepkavībā 2021. gadā, atklāti cīnījušies ar amerikāņu karaspēku Sīrijā un lielā mērā nosaka dienaskārtību Lībijā.
Āfrikā jau vairākus gadu desmitus algotņu tirgus plaukst un zeļ, turklāt ne viss šajā jomā vienmēr notiek pēc starptautiskiem noteikumiem.
Āfrikā ir visas nepieciešamās sastāvdaļas, lai šis tīkls varētu augt un apmierināt pieprasījumu. Ideāla augsne, kur plaukt un zelt tādu vīru kā Prigožins biznesam, – jāatrod tikai vieta, kas bagāta ar dabas resursiem, politisko sāncensību, postkoloniālām problēmām un likuma varas trūkumu.
Shēma, iespējams, bija apmēram šāda: pamanot izdevību, viņš par to informēja Kremļa caru, un, ja tas bija iespējams, Putins neoficiāli sankcionēja “Vagner” operācijas, dažreiz nodrošinot viņus ar militāro aprīkojumu un izlūkošanas informāciju.
Ar Putina svētību Prigožins vērsās pie potenciālā klienta, parasti valsts vadītāja vai pučistu grupas, un ierosināja vienošanos. “Vagner” solīja palīdzēt realizēt ieceres, lai kādas tās būtu, un izveidot īpašu elites militāro vienību.
Ar vēl vienas savas biznesa impērijas atzara – troļļu rūpnīcas – palīdzību, tika nomelnota vietējā opozīcija, popularizēts klients un diskreditēti Rietumi.
Apmaiņā viņš, ļoti iespējams, pieprasīja tikai divas lietas. Pirmkārt, režīmam bija jānovēršas no Rietumiem un jāatbalsta Krievijas intereses. Otrkārt, jāpiešķir Krievijai piekļuve dabas resursiem, piemēram, naftai, dabasgāzei un zeltam.
Šī sistēma acīmredzot palīdzēja kļūt Prigožinam par ļoti bagātu cilvēku – tiek lēsts, ka kopš 2018. gada no dabas resursu ieguves viņš varētu būt nopelnījis aptuveni 250 miljonus ASV dolāru.
Tikmēr Krievija centās nostiprināt ietekmi resursiem bagātās valstīs, iegūstot papildu finansējumu karam Ukrainā. Apmēram 50 000 “Vagner” algotņu nosūtīšana uz Ukrainu bija tikai viena daļa no lielā biznesa.
Putins ilgi noliedza saistību ar Prigožina aktivitātēm, taču nesen atzina, ka “Vagner” grupu finansē Krievijas valsts.
Prigožina izveidotā modeļa panākumi rada bažas – šodien retzemju minerāli un metāli ir kļuvuši par kritiskiem patēriņa elektronikas, atjaunojamās enerģijas preču un aparatūras valsts aizsardzības tehnoloģijām ražošanā. Arī kvantu skaitļošanā.
Dažas no pasaules lielākajām neskartajām rezervēm atrodas bīstamās konfliktu zonās Centrālāfrikā un Dienvidāzijā.
Tradicionālie kalnrūpniecības uzņēmumi tur īsti nevar darboties, taču mazāk šķēršļu ir algotņiem, kuri var ar spēku ieņemt teritoriju, aizstāvēt to pret kaujiniekiem, valsti vai konkurentiem un gādāt par drošību izrakteņu kontrabandai.
Ja jaunajiem kara uzņēmējiem izdotos tikt pie retzemju derīgo izrakteņu atradnēm Kongo reģionā vai Afganistānā, kur, iespējams, ir pasaulē lielākās litija atradnes, viņi varētu kontrolēt stratēģisku posmu globālajā piegādes ķēdē.
Viņiem būtu tiesības ietekmēt tirgus, šantažēt valstis un veidot ģeopolitiku.
Afganistānā amerikāņu privātās militārās kompānijas “Blackwater” dibinātājs Ēriks Prinss savulaik ierosināja visas kara plosītās valsts drošību nodot algotņiem, bet samaksa par pakalpojumu būtu minerālu iegulas šajā reģionā.
Šie uzņēmumi var nebūt tikai algotņu grupējumi, taču, tā kā nepieciešamība pēc šiem derīgajiem izrakteņiem turpina pieaugt un to ieguves izredzes kļūst arvien sarežģītākas, noteikti var sagaidīt lielāku aktivitāti no privātiem bruņotajiem spēkiem, kurus vada kara biznesmenis, gatavs ierasties un ieviest kārtību jūsu mājās.
Putina pārraudzītā shēma līdz šim darbojās nevainojami, un Prigožinam tajā bija atvēlēta vien izpildītāja loma. Putins mierīgi varētu nomainīt savu konfliktzonu ģenerāluzņēmēju un turpināt biznesu.
Bet vēl satraucošāk ir tas, ka šim modelim var uzrasties atdarinātāji. Pasaulē, kurā noteikumus diktē privātās armijas, kari un cilvēku ciešanas vēršas plašumā.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Saeima konceptuāli atbalsta likuma izmaiņas valodas pārbaužu pagarināšanai Krievijas pilsoņiem.
Topošās koalīcijas partneri strādā pie valdības deklarācijas.
Latvijas basketbola izlase iegūst 5. vietu Pasaules kausa izcīņā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Latvijas basketbola izlases galvenais treneris Luka Banki izveidojis saliedētu un uzvarēt spējīgu komandu.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
ASV paziņo par konfiscēto Krievijas oligarhu aktīvu nodošanu Ukrainai.
G20 valstu līderi tiekas Indijā.
Maroku satricina postoša zemestrīce.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Miljardieris Īlons Masks spiests taisnoties par savulaik izgāzto ukraiņu uzbrukumu Krimai.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
