liepajniekiem.lv
Šādi ārprātīgi, traģiski notikumi diemžēl tiek izmantoti, lai ar nepatiesu faktu miksli uzkurinātu pūļa asinskāri un kūdītu cilvēkus.
Visu aizsāka maldīga informācija par Sautportas uzbrucēju, un bēdīgākais ir tas, ka to izplatījuši un uz naidu internetā kurinājuši dažādi sabiedrībā pazīstami un gana pretrunīgi vērtēti cilvēki, tostarp ASV miljardieris Īlons Masks un amerikāņu sociālo mediju personība Endrū Teits.
Britu kārtībsargi nekārtību organizēšanā galvenokārt vainoja cilvēkus, kas saistīti ar nu jau likvidēto, pirms 15 gadiem dibināto Angļu aizsardzības līgu, kas ir galēji labēja islamofobiska organizācija un kuras atbalstītāji saistīti ar futbola huligānismu.
Nemiernieki plosījušies vairāk nekā 15 pilsētās, izlaupot uzņēmumus, ievainojot policistus, uzbrūkot mošejām un vēršoties pret viesnīcām, kurās mitinās patvēruma meklētāji.
Lielbritānijā šādiem masu incidentiem ir pagara vēsture – sākot jau ar pagājušā gadsimta 80. un 90. gadiem, kad ielās plosījās bēdīgi slavenie futbola huligāni, 2001. gadā Anglijas ziemeļos uzliesmoja rasu nemieri, bet 2011. gadā tā dēvētie Londonas nemieri sākās pēc tam, kad policija nošāva vietējo melnādaino vīrieti.
Pēc Sautportas traģēdijas ieganstu nemieriem tālu nebija jāmeklē. Galēji labējā dezinformācija sociālajos medijos auditoriju sasniedza mērķtiecīgi, un nepatiesie apgalvojumi, ka Sautportas traģēdijas vaininieks ir patvēruma meklētājs, pielēja eļļu ugunī.
Britu sabiedrības reakcija uz nesenajiem nemieriem gan bija nepārprotami negatīva, liekot domāt, ka nemieru izmantošana, lai virzītu pret imigrantiem vērstu politiku, vismaz īstermiņā nenesīs taustāmus rezultātus.
Lielākā daļa britu un vairums ievēlēto amatpersonu ir izturējušies noraidoši pret vardarbību, norādot, ka pagaidām nacionālistiem tā ir vairāk nodarījusi ļauna nekā laba.
Taču sociologi uzskata, ka ilgtermiņā notikušā sekas ir daudz grūtāk paredzēt.
Vairāki politiķi, nosodot vardarbību, tomēr ir apgalvojuši, ka nemieri ir pierādījums tam, ka imigrācija ir jāierobežo, lai gan šoreiz ar notikušo migrācijai nebija tieša sakara.
Jaunievēlētais parlamenta deputāts Naidžels Farāžs, kurš ir nelielas galēji labējās partijas “Reform UK” redzamākā seja, nāca klajā ar paziņojumu, nosodot vardarbību, bet pēc tam sacīja, ka “nekontrolēta masu imigrācija” ir “izpostījusi kopienas”, un aicināja mudināt Lielbritānijas parlamentu meklēt “politiskus risinājumus”.
Citi labējie atkārtoja šīs sentences, apgalvojot, ka vardarbību izraisīja nespēja ierobežot imigrāciju.
Patiesībā Lielbritāniju, lai arī šad un tad tā piedzīvo ar imigrāciju saistītu jautājumu saasināšanos, var uzskatīt par “veiksmes stāstu” ar imigrantu integrāciju saistītajos jautājumos.
Lielbritānijas imigrantu bērniem pārsvarā finansiāli klājas labāk nekā viņu vecākiem, ko, piemēram, nevar attiecināt uz daudzām imigrantu kopienām Francijā un Vācijā.
Pētījumi arī liecina, ka imigranti Lielbritānijas ekonomikai sniedz pozitīvu piešprici.
Skolēni no Āzijas un Āfrikas izcelsmes ģimenēm uzrāda vidēji labākas sekmes nekā baltādainie britu studenti. Bet Lielbritānijas pilsētās samazinās segregācijas līmenis.
Turklāt lielākā daļa ārvalstu pilsoņu, kuri vēlas apmesties uz dzīvi Lielbritānijā, ieceļo valstī legāli, ar vīzām.
Lai gan liela uzmanība tiek pievērsta patvēruma meklētājiem, kas mazās laiviņās šķērso Lamanša jūras šaurumu, tie tomēr veido tikai nelielu daļu no kopējā skaita.
Un tomēr. Ja par sekām galēji labējo grautiņiem, tad daži pētījumi liecina, ka šāda veida vardarbības vidēja vai ilgtermiņa sekas varētu nākt par labu tādiem stingriem pret imigrāciju noskaņotiem politiķiem kā Farāžs.
Vēl pirms diviem gadiem akadēmiskā pētījumā atklājās, ka pret imigrantiem vērstā vardarbība Vācijā faktiski paaugstināja atbalstu galēji labējām partijām to vēlētāju vidū, kuriem jau bija pret imigrantiem vērsti uzskati.
Mazāks skaits vēlētāju ar neitrāliem uzskatiem par imigrāciju arī novirzīja savu atbalstu galēji labējiem.
Šādas ietekmes nebija uz vēlētājiem, kuri pirms uzbrukumiem bija imigrācijas atbalstītāji. Un rezultāts bija polarizētāks elektorāts, vēl sašķeltāka sabiedrība, nevis vispārēja nobīde politiskajā spektrā pa labi.
Pret imigrantiem vērstie uzbrukumi padarīja imigrāciju par svarīgāku jautājumu vēlētājiem visā politiskajā spektrā.
Politikas zinātnē svarīgākie jautājumi ir tie, kas ietekmē cilvēku lēmumus. Iepriekš minētais Vācijā veiktais pētījums izgaismo interesantu ideju – problēmai kļūstot aktuālākai, tā var radikāli ietekmēt uzvedību, rīcību un izvēles pat tad, ja cilvēku viedokļi par pamatā esošajām problēmām nemainās.
Klasisks piemērs ir amerikāņu vēlētāju viedoklis par abortiem: gadiem ilgi tas bijis diezgan stabils, taču tagad šī tēma ieguvusi jaunu aktualitāti, pēc tam kad Augstākā tiesa atcēla 50 gadus seno, tā dēvēto “Roe v. Wade” spriedumu, un to noteikti izmanto un izmantos ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā. Izmantos abas puses, kas cīnās par Baltā nama krēsliem.
Pētnieki atklājuši, ka tad, kad imigrācija kļūst pamanāmāka, tas palielina atbalstu galēji labējiem.
Tas var būt viens no iemesliem, kāpēc, piemēram, tradicionālajiem konservatīvajiem bieži vien neizdodas atgūt savus vēlētājus, cenšoties ielēkt vilcienā un pielīdzinot savas politiskās platformas galēji labējo lozungiem.
Pateicoties šiem manevriem, jautājums tiek aktualizēts sabiedrības apziņā un debatēs, padarot to svarīgu, bet tas pēc tam bieži liek vēlētājiem atbalstīt daudz radikālākas partijas.
Viena no jaunākajām Lielbritānijas tirgus izpētes un datu analīzes uzņēmuma “YouGov” aptaujām liek noprast, ka nemieri Lielbritānijā ir vairojuši pretimigrācijas uzskatu atbalstītājus.
Divas trešdaļas respondentu teica, ka “imigrācijas politika pēdējos gados” daļēji ir vainojama nemieros.
Lai gan šo formulējumu var interpretēt dažādi, tomēr tendence ļauj noprast, ka kaut kādas svārstības notikušais ir iekustinājis.
Pagaidām gan sabiedrības noskaņojuma pētnieki ir vienisprātis, ka Lielbritānijas nemieru cēlēji nepauda klusā vairākuma uzskatus.
Pat daudzi Farāža partijas “Reform UK” vēlētāji sacīja, ka neuzskata, ka nemieri ir pamatoti, neatbalsta ne tos, ne to rīkotāju uzskatus.
Var apgalvot, ka īstermiņā liela daļa britu uzskata, ka grautiņu organizētāji uzurpējuši tiesības izteikties vairākuma vārdā.
Bet ilgtermiņā šī jautājuma saasināšana un izvirzīšana priekšplānā tādam politiķim kā Farāžam nekaitēs. Drīzāk palīdzēs nodrošināt to, ka diskusijas par imigrāciju un pats Farāžs vēl kādu laiku šķitīs politiski nozīmīgs.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Valsts kontrole kritizē autobusu maršrutu tīklu.
Jūlijā inflācija bijusi minimāla.
Mūsu olimpieši Parīzē paliek bez medaļām.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Tiesībsargs Juris Jansons neapmierināts ar palīdzību atkarīgajiem bērniem.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Ukraina uzbrūk Krievijas teritorijā.
Lielbritānijā notiek galēji labējo rīkoti grautiņi.
Noslēdzas Parīzes olimpiskās spēles.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Par ASV Demokrātu partijas viceprezidenta kandidātu izvēlēts Tims Volzs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
