liepajniekiem.lv
ASV ietekme uz pasaules norisēm ir milzīga, tāpēc planētas valdību un vienkāršo pavalstnieku gaidas pirms prezidenta vēlēšanām ir eskalētas.
Mans kolēģis pirms nedēļas tematiski jau pievērsās gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām īsi pēc Baidena ārkārtas paziņojuma. Notikumi attīstās, un es paturpināšu.
Šobrīd par 99 procentiem ir skaidrs, ka par demokrātu kandidāti ASV prezidenta vēlēšanām kļūs pašreizējā viceprezidente Kamala Herisa. Jau tagad viņai ir pietiekams partijas biedru atbalsts.
Herisa ir pirmā viceprezidente sieviete ASV vēsturē. Kāpēc gan viņa nevarētu kļūt par pirmo prezidenti sievieti ASV vēsturē? Zināmi priekšnoteikumi tam ir.
Republikāņi savu kandidātu Donaldu Trampu oficiāli ir izvirzījuši. Un tieši pats Tramps ir viens no Herisas potenciālās uzvaras galvenajiem priekšnoteikumiem.
Trampa populisms, meli, faktu sagrozīšana, kas savulaik tika pasniegta kā “alternatīvie fakti”, daudzus biedē.
Šāda pieeja ir drauds demokrātijai un politiskajai kultūrai. Man kā žurnālistam tas liekas totāls absurds.
Minēšu vēl vairākus aspektus, kas nerunā par labu Trampam. Vienu pirms kāda laika izcēla populārais Krievijas jūtūberis, kvēls Ukrainas aizstāvis Maikls Naiki.
Tramps būtībā tagad pats ir iekritis tajā slazdā, par kuru viņš visu laiku runāja attiecībā uz savu sīvāko ienaidnieku Baidenu.
Viņš postulēja, ka Baidens ir vecs. Tramps ir izteicies, ka Baidens nedraudzējas ar galvu, ka viņam ir traucēta atmiņa, nesaprot īsti, kur atrodas… Kaut kādā mērā tas varbūt arī atbilst patiesībai. Vecums nenāk viens.
Bet… Opā! Tramps tagad ir pats vecākais ASV prezidenta amata kandidāts šīs valsts vēsturē! Jo Baidens, kuram ir 81 gads, oficiāli par ASV prezidenta amata kandidātu atkārtoti netika nominēts.
Trampam ir 78 gadi un pusotrs mēnesis! Ja viņš tiks ievēlēts, būs pats vecākais prezidents ASV vēsturē ievēlēšanas brīdī, esot nedaudz vecākam nekā savulaik amatā stājoties Baidenam.
Tas nozīmē, ka Trampa kampaņa, kas bija vērsta uz Baidena vecuma izcelšanu, ir sabrukusi.
Starp citu, arī Tramps dažkārt jauc uzvārdus, piemēram, reiz izteicās, ka viņš izsvēpēs no Baltā nama tur aizsēdējušos Obamu…
Kampaņa, kas balstīta uz to, lai šādā veidā gūtu panākumus, ir pilnībā izgāzusies. Nepieciešama jauna stratēģija. Vai tāda Trampa komandai ir?
Tramps ir vairāk nekā 18 gadus vecāks par Herisu. Viņai šogad pirms ASV prezidenta vēlēšanām paliks 60.
Un Kamalā ir vairāk dzirksts, kas var nospēlēt lomu gaidāmajās priekšvēlēšanu debatēs, kad abiem sāncenšiem būs jātiekas aci pret aci.
Ko Tramps ir izvēlējies par savu viceprezidenta amata kandidātu? Senatoru Džeimsu Deividu Vensu. Arī balto vīrieti, kas ar savu muti runā tieši kā Tramps.
Kā reiz atskaņoja kādā reklāmā: divi vienā.
Tādējādi Venss nekādi nepalielina Trampa elektorātu. Jo tie, kam nepatīk sievietes un cilvēki ar tumšāku ādas krāsu, arī migranti, jau tāpat balsos par Trampu.
Herisa ir jamaikieša Donalda Herisa un indietes Šjamalas Gopalanas atvase. Viņa ir pazīstama prokurore.
Prokurori bauda lielas daļas amerikāņu sabiedrības cieņu. Un ko par savu viceprezidentu izvēlēsies Kamala Herisa? Visticamāk, balto vīrieti, tādējādi uzsverot gan dzimumu, gan rasu vienlīdzību kā vienu no demokrātu partijas lielajām vērtībām.
Tas nozīmē, ka tiks “pārklāta” atlikušā daļa elektorāta. Oi, kā Tramps baidīsies!
Tiesa, runa jau, protams, ir par atsevišķām pavalstīm, svārstīgajiem štatiem, jo ir reģioni, kas tradicionāli balso konkrēti par republikāņiem vai konkrēti par demokrātiem.
Šis aspekts gan nerunā par labu ASV kā demokrātijas citadeli. Eiropa sen to ir pārspējusi.
Negribu liet veltu cerību sulu visu to krūkās, kuri negrib, lai pie varas nāktu Tramps. Piedodiet par to! Bet es vismaz pats sevi uz kādu brīdi esmu nomierinājis.
Bet nevar nepriecēt svētdien pienākusī ziņa, ka nedēļas laikā ievērojami pieaudzis Kamalas Herisas reitings.
Un pretēji – kritušās Donalda Trampa akcijas. Uz to norāda iedzīvotāju aptauja ASV.
Tramps ir indikators Krievijas agresijā pret Ukrainu, kas zaudēs karu, ja zaudēs ASV atbalstu. Tāpēc lielā mērā visas pasaules, jo īpaši Austrumeiropas, ja neskaita Putina pakalpiņus Ungārijā un Slovākijā, bažas ir saistītas tieši ar to.
Un, “pateicoties” republikāņu uz pusgadu bloķētajai palīdzībai Ukrainai, šobrīd Putina nāves armija soļo tālāk Ukrainas teritorijā. Aizvadītajā nedēļā tas notika īpaši intensīvi.
Karš nogurdina ukraiņus, par to runā gan tuvu, gan tālu, arī stāsta mūsu ukraiņu draugs, žurnālists Oleksandrs Grinka, kas nesen atkal viesojās dzimtenē un izzināja savu tautiešu noskaņojumu.
Tāpēc ukraiņiem jāsniedz visu veidu atbalsts. Ar morālu līdzi jušanu jau sen ir par maz.
Putina armiju var apturēt tikai ar ieročiem un varonību.
Un atkal jau galvas paceļ Ungārijas un Slovākijas premjeri Orbāns un Fico. Viņi draud bloķēt 6,5 miljardu eiro militāro palīdzību Ukrainai, ja tā neatcels aizliegumu “Lukoil” naftas tranzītam.
Jā, Eiropas kopienā ir šādas nejaukas nezāles, kas atklāti pauž atbalstu Krievijas naratīviem. Un Eiropas Savienības vadītājiem būtu jānāk klajā ar priekšlikumiem, kā tās izravēt, koriģējot normatīvos aktus un citādos veidos.
Krievija reanimē fašismu, izplata saltus melus, rīkojas klaji nekaunīgi, slepkavo civiliedzīvotājus, lielās par pastrādātajiem noziegumiem, uzspļauj starptautiskajai sabiedrībai.
Putina garās ķetnas stiepjas tālu Eiropā. Arī līdz Parīzes olimpiskajām spēlēm, izvēršot diversijas un cenšoties izjaukt sporta svētkus.
Krievijas propagandas kanālos savukārt ziņo, cik neizdevušās ir šīs olimpiskās spēles, jo tajās nepiedalās Krievijas sportisti. Bet tas nav nekas jauns. Pie tā esam pieraduši.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Par aviokompānijas “airBaltic” akcijām interesi izrādījis stratēģiskais investors.
Palielinās migrantu plūsma no Baltkrievijas uz Latviju.
Valdība atbalsta trīs izglītības nozares iestāžu apvienošanu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Eiropas Cilvēktiesību tiesa par samērīgu atzinusi normu, kura liedza bijušajai Eiropas Parlamenta deputātei Tatjanai Ždanokai piedalīties 2018. gada Saeimas vēlēšanās.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Okupācijas karaspēks Ukrainā gūst panākumus austrumu frontē.
Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu vizīte ASV.
Parīzē atklāj vasaras olimpiskās spēles.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Kamalai Herisai, kas, visticamāk, kļūs par demokrātu ASV prezidenta kandidāti, pirmo 24 stundu laikā saziedots 81 miljons dolāru.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
