liepajniekiem.lv
Jā, Amerika nobijās no potenciāli pirmās prezidentes sievietes, bet nenobijās no grūti prognozējamā republikāņu kandidāta, kas Baltā nama Ovālajā kabinetā janvārī atgriezīsies pēc triumfāla panākuma vēlēšanās pirms nedēļas.
Nē, varbūt ne no prezidentes sievietes, bet gan no viņas mazpazīstamības, no drosmes trūkuma paziņot par jaunām vēsmām demokrātu politikā un pārlieku izdabājot Džo Baidena apātiski tēvišķajam veidolam, no ideju trūkuma.
Eiropieši diezgan maz saprot no tā, kas notiek tālajā Amerikā. Eiropas mediji vairāk izcēluši Kamalas Herisas labās īpašības un priekšrocības, bet Trampa trumpjus ne sevišķi afišējuši. Varbūt arī es savos politikas apskatos.
Tas varēja radīt zināmu priekšstatu, ka amerikāņi taču galu galā izdarīs pareizo izvēli, dodot priekšroku demokrātu kandidātei.
Taču – nē. Četru gadu laikā Baidens un viņa partijas kongresmeņi nespēja aizklaudzināties līdz vienkāršajai Amerikas tautai, varbūt iezagās kaut kāda pašpārliecinātība un augstprātība.
Pretēji mūsu prizmai, amerikāņu redzeslokam karš Ukrainā ne tuvu nav prioritāte.
Ļaudīm aiz okeāna karadarbība Eiropā nešķiet svarīga.
Tur lielāku lomu spēlē iekšpolitiskie notikumi, piemēram, ekonomika, jo pastāv vērā ņemama plaisa starp tautas bagāto un nabadzīgo daļu, cenu nenoteiktība, cilvēki raizējas par savu nākotni.
Bet mūs, latviešus, protams, bažīgus dara ASV potenciālā kursa maiņa attiecībā uz notikumiem Ukrainā.
Pilnīgi saprotami, jo mums kaimiņos dzīvo agresorvalsts, kas pēdējos gados testē arī mūsu spējas reaģēt uz hibrīdapdraudējumiem, mēra reakciju uz Krievijas medijos propagandēto Baltijas valstu “vēsturisko nevalstiskumu”.
Tiesa,
priekšvēlēšanu runas un sekojošie reālie darbi mēdz atšķirties.
Tramps nekādi nevar nostāties agresorvalsts pusē, jo tā būtu ASV pretdabiska reakcija uz svēto kārtā ieceltajām demokrātiskajām vērtībām, tautu un valstu pašnoteikšanās tiesībām, suverenitātes un robežu neaizskaramību.
Taču Tramps var izdarīt spiedienu uz Ukrainu, Tramps var samazināt militāro atbalstu.
Jautājums: cik daudz viņam šajā ziņā var palīdzēt vai iebilst Kongress. Reizē ar prezidenta vēlēšanām tika pārvēlēta arī trešdaļa senatoru un visi Pārstāvju palātas locekļi.
Spēkošanās bija par 34 vietām Senātā un par 435 vietām Kongresa apakšpalātā. Un arī šajā ziņā demokrāti piedzīvojuši vilšanos – republikāņi kontrolēs gan Senātu, gan apakšpalātu.
Cita lieta, ja mēs runājam par kopējo republikāņu noskaņojumu palīdzības sniegšanai Ukrainai – tas nav viengabalains. Ir kongresmeņi, kas stingri atbalsta Ukrainas taisnīgo cīņu par savu valsti un gatavi atbalstīt visu ar to saistīto.
Domāju, ka par vienu varam būt puslīdz pārliecināti: tie, kas ar Trampa nākšanu pie varas no laimes, piedodiet, apčurājās, kā, piemēram, Ungārijas premjers Orbāns, daudz ko no cerētā neiegūs, bet tie savukārt, kas zīmēja apokaliptiskas ainas, sapratīs, ka pasaules kārtība varbūt nedaudz pamainīsies, bet nesagrūs.
Šajā kārtībā Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība un loma, pietiek slēpties aiz Amerikas muguras un cerēt, ka tā mūs izvilks, ja nu kas.
Šajā ziņā es diezgan skumstu par Eiropas ekonomikas hegemona Vācijas kuslajām spējām darboties efektīvāk un kanclera Šolca netalantīgo aktierspēli un šļauganumu rīcībā, kas attiecas uz lēmumiem par tālas darbības ieroču izmantošanas atļaujas došanu Ukrainai.
Turklāt
Vācijā pašā nule sācies kas līdzīgs politiskajai krīzei.
ASV tagad vairāk pievērsīsies savām problēmām, līdz apjēgs, ka Eiropa patiesībā arī ir daļa no tās problēmām, turklāt lielām.
Un tādēļ spēlēties ar agresoriem un valstu līderiem, kas tagad ar interesi vēro, kā veicas Putinam, iedrošinoties kļūt par tādiem pašiem spēka diktatoriem, ir ļoti bīstami.
Tāpēc tagad Tramps savos izteikumos un darbos būs piezemētāks, jo apzinās, ka arī viņam skatās mutē.
Analītiķi gan norāda, ka otrajā četru gadu ciklā Trampa administrācijā sabiedroto un lojālistu būs vairāk. Atcerēsimies, cik grūti viņam klājās pirmajā valdīšanas periodā.
Tas nozīmē, ka augšāmcelšanās laiks patmīlīgajam Trampam var rezultēties ar lielāku ietekmi. Viņa spēkos būs vēl vairāk skaldīt un valdīt.
Un Trampa ievēlēšanas efekts jau atbalsojas pasaulē.
Akciju cenas pakāpās pašā ASV un arī Krievijā fondu tirgi piepacēla galvu. Ja nesekos kas īpašs, gan jau atkal atkāpsies.
Ekonomikas un finanšu ietekme uz Krievijas spēju turpināt karu ir milzīga. Ja cilvēku, kurus sūtīt nāvē, Putinam vēl ir diezgan daudz, tad nauda, ja nelabvēlīgu apstākļu kopums turpinās krāties, var beigties ātrāk.
Šobrīd Putina diktatūras spēja karu pavilkt finansiāli sliecas tikai vienā virzienā – uz galu.
Skaidrs, ka tas notiks ne jau šodien un rīt, bet, teiksim, pēc gada vai diviem. Un te svarīga būs Trampa attieksme pret sankcijām, kas piemērotas Krievijai.
Ir eksperti, kas uzskata, ka sankciju kursa maiņa var izglābt Putinu no Kremļa ekonomikas sabrukuma, jo tas pavērs cerību staru.
Nevajadzētu pat atcelt sankcijas, pietiktu ar to kontroles mīkstināšanu, jo Krievija jau tagad visādos ceļos apiet noteiktos ierobežojumus un lielā mērā ASV stingrā kontrole un nepakļāvīgo uzņēmumu un nelegālo grupu bargā sodīšana ir iedarbīga atšķirībā no Eiropas nespējas īsti cīnīties ar piemēroto sankciju neievērošanu.
Jautājums arī, ko Tramps iesāks ar kareivīgi paustajiem izteikumiem par ievedmuitas tarifu piemērošanu precēm, kuras ieplūst ASV no Eiropas un citām pasaules malām.
Tarifu kari laikam nebūs izdevīgi nevienam, galu galā arī pašai Amerikai ne.
Tas šobrīd rada lielu neskaidrību pasaules ekonomikā, arī energoresursu cenu, piemēram, naftas cenu prognozēšanā. Tieši šis resurss ir Kremļa zelta ādere.
Tādēļ nebūtu slikti, ja Tramps vismaz šajā ziņā īstenotu savu vēstījumu par naftas cenu krišanos. Tiesa, ne jau viņa viena spēkos ir to paveikt.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Sarunas par telekomunikāciju uzņēmumu “Tet” un LMT apvienošanu.
“Latvijas gāzes” valdes locekļu sabiedrība atpirkusi akcijas no “Gazprom”.
Gada inflācija oktobrī sasniegusi divus procentus, visvairāk sadārdzinājusies pārtika.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Eiropas Parlamenta deputāti iztaujā ekonomikas un produktivitātes komisāra amata kandidātu Valdi Dombrovski.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Krīze Vācijas valdībā, krīt Brīvo demokrātu partijas ministri.
Eiropa gatavojas dzīvei pēc ASV prezidenta vēlēšanām un kursa maiņas.
Budapeštā notiek Eiropas Politiskās kopienas samits.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanās pārliecinoši uzvar Donalds Tramps, kas janvārī kļūs par 47. lielvaras vadītāju.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
