liepajniekiem.lv
Irānas valdniekiem karš nav svešs. Daudzi no valsts līderiem, tostarp prezidents, ārlietu ministrs un galvenās militārās amatpersonas, ir veterāni no Irānas ilgā kara ar Irāku 20. gadsimta 80. gados – tās bija smagas cīņas, kas Irānai izmaksāja dārgi gan finansiāli, gan cilvēkresursu ziņā.
Ajatolla Hamenei bija Irānas prezidents no 1981. līdz 1988. gadam, bet kopš 1989. gada ir valsts augstais līderis, un
viņa ēras laikā šī brutālā kara mācības kļuvušas par Irānas režīma pasaules uzskata un drošības politikas pamatu.
Hamenei skatījumā Irāna vada nepārtrauktu izdzīvošanas cīņu ar ASV un tās sabiedrotajiem, tostarp Izraēlu.
Politika, ko viņš īstenojis kopš nākšanas pie varas, – iekšējās opozīcijas apspiešana, kodolprogrammas paplašināšana un atbalsts sabiedrotajiem ārpus Irānas, piemēram, grupējumiem “Hamās” un “Hizbollah” – vienmēr ir bijusi saistīta ar mērķi uzvarēt šajā cīņā.
Viņa neuzticēšanās Vašingtonai tikai padziļinājās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps 2018. gadā izstājās no 2015. gada kodolvienošanās, kuru Teherāna bija panākusi sarunās ar Baraka Obamas administrāciju.
Gan jau Islāma Republika apzinās savas spējas šajā nevienlīdzīgajā cīņā.
Tās militārie spēki ievērojami atpaliek no ASV ar tās modernajiem ieročiem. Tās ekonomika ir būtiski ierobežota starptautisko sankciju dēļ. Un pēdējos gados irāņi paši sākuši sacelties pret režīma pastāvīgās pretestības kursu pret Rietumiem, kā arī pret represīvo iekšpolitiku.
ASV joprojām uztur spēcīgu klātbūtni reģionā – ar desmitiem tūkstošu karavīru bāzēs visā reģionā.
Tomēr diezgan droši var prognozēt, ka Hamenei tagad neatkāpsies, nemaz nerunājot par kapitulāciju. Viņš, vismaz pagaidām, ir piekritis pamieram ar Izraēlu – taču tikai tāpēc, ka uzskata, ka Irāna ir noturējusi pozīcijas pret ASV un Izraēlas triecieniem.
Arī iepriekš viņš ir piekāpies, kad tas bijis nepieciešams.
Teherāna piekrita noslēgt 2015. gada kodolvienošanos un arī vēlāk turpināja sarunas ar ASV, lai iegūtu laiku un mazinātu ekonomisko spiedienu.
Taču Hamenei noteikti nav ieinteresēts kompromisos, kas varētu fundamentāli mainīt Irānas kursu, jo uzskata, ka ASV to uztvertu kā vājuma pazīmi.
“Amerika ir kā suns,” viņš pirms vairāk nekā desmit gadiem teicis saviem padomniekiem.
“Ja tu atkāpies, tā tev uzbruks, bet, ja tu uzbruksi tai, tā atkāpsies.”
Tā vietā Irānas augstais līderis ir centies panākt stāvokli, ko varētu raksturot kā “ne karš, ne miers”.
Viņš nevēlas ne tiešu konfrontāciju, ne attiecību normalizāciju ar ASV vai Izraēlu. Viņa mērķis ir panākt, lai Vašingtona pārtrauc Irānas ierobežošanu, ļauj elpot tās ekonomikai un Teherāna varētu kļūt par reģionālu lielvaru.
Hamenei uzskata, ka Irāna to ar laiku var sasniegt. Gadu desmitiem Irānas militārā stratēģija balstās uz pacietību un izturību, atspoguļojot mācības no Irānas un Irākas kara.
1980. gadā Irāka sāka pēkšņu uzbrukumu kaimiņvalstij, ieņemot tūkstošiem kvadrātkilometru Irānas dienvidrietumos.
Pēc diviem gadiem Irāna, izmantojot partizānu vienības un tā sauktos cilvēku viļņu uzbrukumus, spēja atgūt lielāko daļu zaudētās teritorijas.
Mācība, ko guva Hamenei un viņa līdzgaitnieki: Irāna spēj tikt galā ar ienaidniekiem, pat ja tie ir labāk bruņoti.
Šī mācība vadīja Irānas reakciju arī pēc ASV iebrukuma Irākā 2003. gadā.
Būdams pārliecināts, ka Irāna būs nākamā Vašingtonas mērķu sarakstā, Hamenei uzdeva ģenerālim Kasemam Soleimani – kuru 2020. gadā ASV nogalināja drona triecienā – izmantot haosu Irākā, lai ievilktu ASV ilgstošā kara purvā.
Soleimani izveidoja plašu Irānas ietekmes tīklu Irākā, piesaistot politiķus un mobilizējot šiītu militārās vienības.
Šī stratēģija nostrādāja – ASV izveda lielāko daļu karaspēka.
Pēdējos gados Irāna ir paspējusi sagatavoties iespējamam ASV vai Izraēlas uzbrukumam. Piemēram, Fordo urāna bagātināšanas rūpnīcas atrašanās vieta dziļi pazemē, iespējams, to pasargāja no pilnīgas iznīcināšanas ASV triecienos.
Lielāks konflikts būtu nopietnāks drauds, īpaši laikā, kad Irānas ekonomika ir vāja. Taču šobrīd Teherāna, visticamāk, uzskata, ka spēs izturēt kara laikmeta ekonomiskās grūtības un ka iedzīvotāji saliedēsies, novirzot dusmas pret ārējiem ienaidniekiem.
Paturot šo prātā, Hamenei acīmredzami jutās spiests atbildēt, lai parādītu, ka nav sakauts. Viņš arī vēlas pierādīt, ka Vašingtona nevar sasniegt savus mērķus ar spēku – ne režīma maiņu, ne Irānas kodolprogrammas iznīcināšanu.
Irāna vēlas panākt atturēšanu, nevis eskalāciju.
Ja pamiers sabruks un karš atsāksies, Irāna, iespējams, izvēlēsies uzbrukt ASV kuģiem vai bāzēm Persijas līcī vai pat slēgt Hormuza jūras šaurumu.
Bet būtiskākais ir Irānas spēja turēt pasauli neziņā un bažās, izmantojot nenoteiktību, lai ietekmētu enerģijas cenas un globālo ekonomiku.
Vai Hamenei režīmam ir militārās spējas, iekšējais spēks un politiskā izturība, lai ilgstoši uzturētu kara norisi? Šī neskaidrība ir daļa no augstā līdera stratēģijas.
Varbūt vēl svarīgāk nekā jautājums, vai Irāna var karot bezgalīgi, ir tas, vai tā varētu karot ilgāk nekā Vašingtona vai Izraēla būtu gatavas paciest – īpaši, ja pa šo laiku Irāna spēj atjaunot savu kodolinfrastruktūru vai pat izveidot kodolarsenālu.
Irānas rīcība lielā mērā būs atkarīga no tā, kas palicis pāri no kodolprogrammas pēc ASV bombardēšanas
un vai tā spēj no esošā bagātinātā urāna krājuma izgatavot kodolieročus.
ASV varētu mēģināt bloķēt Irānas progresu, taču, ja netiek ievesti sauszemes spēki, to rīcības iespējas var būt ierobežotas.
Un tieši uz to Hamenei, iespējams, arī cer: ka vēl viena “mūžīgā kara” perspektīva Tuvajos Austrumos būs pietiekami biedējoša, lai ASV tomēr paliktu malā.
Līdz šim Irāna cerēja, ka tās kodolambīcijas būs pietiekamas, lai izbeigtu ASV īstenoto ierobežošanu un panāktu sankciju atvieglojumus sarunu ceļā.
Taču tagad ajatolla Hamenei var secināt, ka vienīgais ceļš uz mērķa sasniegšanu ir vienreiz un uz visiem laikiem šķērsot Rubikonu, proti, kļūt par kodolvalsti.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Pašvaldībās ievēlē jaunus vadītājus.
Samazina atalgojuma slieksni valsts kapitālsabiedrību valdēs un padomēs.
Rīgā bez būtiskiem starpgadījumiem notika praida gājiens.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Par Rīgas mēru kļuvis Viesturs Kleinbergs.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Izraēla un Irāna uztur trauslu pamieru.
NATO palielinās aizsardzības tēriņus.
Vienojas par īpašo tribunālu Krievijas noziegumu izmeklēšanai.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Irānas augstais līderis ajatolla Ali Hamenei pasludina uzvaru un draud ar jauniem triecieniem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
