liepajniekiem.lv
Jā, cik ilgi var turpināties nogalināšana un ciešanas? Nu, tik ilgi, kamēr cilvēks to var paciest. Un vēl ar piebildi: tie, kas palikuši dzīvi, jo mirušajiem vairs nav jācieš… Pie šīs tēmas atgriezīšos beigu daļā.
Visu nedēļu pasaules uzmanības lokā bija versijas par teroraktu Maskavas nomalē, kurā kādas Vidusāzijas tautas pārstāvji koncertzālē aukstasinīgi nošāva ap 140 cilvēku.
Atbildību par teroraktu uzņēmās “Islāma valsts” jeb ISIL vai Dāiš kāds no atzariem. Neesmu šo jautājumu eksperts.
Taču gadiem esmu sekojis Krievijas propagandai un tās ražotajiem meliem. Tie jau sen pārsnieguši nacistu propagandista Jozefa Gēbelsa ideju – ja melo, tad kārtīgi. Lai pat vislielākajiem skeptiķiem galvā nosēstos doma, ka “tik traki taču nevar samelot – tai jābūt patiesībai!”.
Vārdu sakot,
jo lielāki meli, jo vieglāk tiem notic.
Vairums starptautisko ekspertu sliecas, ka šausmas Piemaskavā pastrādājuši “Islāma valsts” teroristi. Tā esot atriebība par Krievijas darbībām Sīrijā. Un uz Ukrainas iesaisti nekas nenorāda.
Protams, ir arī dažādas sazvērestības teorijas. Arī par Krievijas dienestu iesaisti terorakta rīkošanā, lai pēc tam apsūdzētu Ukrainu un mobilizētu tautu cīņai pret “ļaunumu”.
Tomēr sākotnējais klusējošais šoks un apjukums, kas bija jaušams Kremlī, norāda, ka, visticamāk, šis nebūs tas gadījums.
Televīzijas kameru priekšā Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs sacīja, ka teroraktā var saskatīt ukraiņu pēdas, bet nespēja neko pateikt, par kādām “pēdām” viņš runā.
Citam drošībniekam – Federālā drošības dienesta priekšniekam Aleksandram Bortņikovam – savukārt laikam misējās, viņš nesaprata, ka nav darba sanāksmē, ka viņa mutei priekšā ir mikrofons, un izteicās, ka mēs “pie tā strādājam”, proti, neviļus atzīstot, ka ir uzdevums…
Arī diktatora Putina uzruna terorakta sakarā bija novēlota un haotiska.
Viņš vienā katlā sameta “Islāma valsts” teroristus, karu Ukrainā, Rietumu sazvērestības, ukraiņu “nacistus” un viņu iesaisti teroraktā koncertzālē, sarunāja vēl citus kalambūrus, pat vairs nevaru atminēties.
Ziņu aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz četriem cilvēkiem, kuriem ir cieši sakari ar Kremli, vēsta, ka pat Krievijas līdera tuvākā loka cilvēki nepiekrīt, ka Ukraina varēja spēlēt zināmu lomu Piemaskavas teroraktā. Taču jauno laiku nacists ir apņēmības pilns izmantot traģēdiju, lai saliedētu krievus ap karu pret Ukrainu.
Avoti norāda, ka Kremļa amatpersonas bijušas šokētas par drošības dienestu nespēju novērst uzbrukumu ar šaujamieročiem masu pulcēšanās vietā.
Vēl var piebilst Putina augstprātīgo un pat nosodošo attieksmi pret ASV brīdinājumiem, ka tiek gatavots šāds terorakts.
To viņš uzsvēra, pirms traģēdija bija notikusi.
Amerikāņi pa saviem kanāliem tiešām krievus esot par to informējuši.
Komentējot Kremļa un tā propagandistu pausto, ka Ukraina it kā esot sagatavojusi bēgšanas koridoru, lai teroristi varētu iekļūt šajā valstī, apskatnieki smejas.
Kā var izvirzīt tēzi, ka teroristi brīvi šķērsos mīnu laukus, frontes līniju ar tūkstošiem bruņotu vīru pa kaut kādu mistisku “logu”!?
Pat Baltkrievijas diktators “piesmēja” Maskavas versiju, izvirzot savu, ka vidusāzieši bēguši uz viņa valsti, bet “mēs bijām gatavi un to novērsām”. Nu, vai kaut kā tamlīdzīgi. Kāda atšķirība! Manuprāt, drīkst precīzi necitēt dažādus diktatoru murgus.
Var jau būt, ja spīdzinātāji teroristiem sāks griezt nost ne tikai ausis, bet arī citus locekļus, tie pateiks it visu, ko vien Kremlim vajag.
Visi, kas seko līdzi Kremļa naratīviem, sen uzķēruši, ka to, ko Krievijas propaganda saka par Ukrainu un “ļaunajiem” Rietumiem, tieši praktizē pati Krievija. Apgriezti proporcionāli – tik vienkārši.
Tāpēc apgalvojumi, ka “Ukraina nogalina civiliedzīvotājus”, “mēs pirmie neuzbrukām”, “Ukrainā valda nacistu režīms”, “Rietumi neievēro starptautiskos nolīgumus”, “Mūs apmānīja” utt. ir Kremļa stratēģija.
Kas uz citiem saka, tas pats tāds ir.
Jā, un vēl uz mēles kaka, izsakoties pa bērnu modei. Jo patiesi, tas, ko gvelž propagandisti, bezdievīgi smird.
Tagad par ļaunumu. Nu ko, tas sāk atgriezties mājās – Krievijā. Vai Putina režīms, kļūstot par slepkavām, spīdzinātājiem, “krievu pasaules” uzspiedējiem, cer, ka pašu mājām ļaunums ies secen?
Pēdējā laikā notiek bieži uzbrukumi Krievijas Belgorodai un citiem Ukrainas pierobežas apgabaliem. Cilvēki mīļie, jūs domājat, ka vienkārši tāpat pakarosit, paslepkavosit un jūsu māja būs drošībā?
Belgorodas iedzīvotāji ir šausmās, jo droni, raķetes uz viņiem lido no abām pusēm – gan Ukrainas, gan Krievijas, kas nevar savaldīt savas (ne)vadāmās aviācijas bumbas.
Un propagandista Solovjova histēriskā bļaustīšanās, lai belgorodieši aizver mutes, jo viņiem “vispār viss labi”…
Sabiedrība ko tādu diezin vai spēj ilgi paciest.
Atkal un atkal no Krievijas pienāk ziņas par izvarošanām, slepkavībām, sadzīves konfliktiem ar letālām sekām. Bijušie cietumnieki, kas atbrīvoti no ieslodzījuma un pēc karošanas frontē atlaisti mājās, iziet ielās un slepkavo. Jūs domājāt, ka reabilitēsit recidīvistus un tad Krievijā jutīsities droši?
Režīms pēc terorakta Krievijā sabiedrībā uzkurina atriebības ideoloģiju. Krievijas sabiedrība kļūst agresīva, jo propagandisti to postulē: nogalināt, iznīcināt, uzspridzināt visu Eiropu, apspiest un ietupināt tos sabiedrības locekļus, kas iepīkstas pret režīmu…
Represijas, ieroču arsenāls, kas Krievijā civiliedzīvotājiem pieejams aizvien vieglāk, tikai vairos ļaunumu un neapmierinātību.
Beigās ļaunums aprīs pats sevi.
Man ļoti patīk vārdkoptermina “atgriezeniskā saite” skaidrojums elektronikas jomā. Tā ir iekārtas izejas signāla pievadīšana atpakaļ ieejai, lai mainītu iekārtas parametrus. Lūk, tad arī karš beigsies.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Piemin 1949. gada deportāciju 75. gadadienu.
Ar svinīgiem pasākumiem atzīmē 20 gadus, kopš esam NATO.
Baltijas ārlietu ministri tiekas ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Dārgo lidojumu skandāla dēļ no amata atkāpjas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Pēc terorakta Krievijā režīma propagandistus pārņem histērija.
Erdogana partija Turcijas pašvaldību vēlēšanās cieš sakāvi.
Baltimorā kuģis ietriecas Frānsisa Skota Kī tiltā, to sagraujot.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atlaiž pirmo palīgu Serhiju Šefiru un vairākus padomniekus.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.