liepajniekiem.lv
Attiecību saasināšanās nav laba ziņa, taču, ja paraugāmies no cita skatpunkta, Kremļa iespējas sasniegt savus mērķus ir noplicinātas, agresors ir spiests pastiprināt verbālos draudus un hibrīdās metodes pret valstīm, kas ir Ukrainas sabiedrotās.
Aizvadītā svētdiena Krievijai atnesa sliktu ziņu:
Moldovu vismaz pagaidām un, cerams, arī turpmāk neizdosies pakļaut Kremļa kontrolei.
Absolūto balsu vairākumu ieguvusi valdošā prorietumnieciskā Rīcības un solidaritātes partija.
Tas nozīmē, ka Moldovas kursu neizdodas novirzīt uz prokrieviskām sliedēm kā Gruziju, kur viss notiek pēc labākajām opozīcijas apspiešanas tradīcijām, sekojot Krievijas piemēram.
Sliktā ziņa ir jo sliktāka Kremļa režīmam tādēļ, ka Krievija ļoti daudz ieguldījusi, lai mainītu iekārtu: diversiju un nekārtību gatavošana, kiberuzbrukumi, spridzināšanas draudi un galu galā finanšu iepludināšana, atbalstot prokremliskos spēkus.
Eiropas virziena uzvara gan nenozīmē to, ka Moldova ir izrāvusies no Krievijas lāča ķetnām. Šeit joprojām ir daudz iedzīvotāju, kas dzīvo aizgājušo gadu nostalģijā.
Šo valsti mēdz uzskatīt par nabadzīgāko Eiropā, tādēļ proeiropeiskajam kursam labo darbu sarakstā pietrūkst spilgtu ierakstu.
Nezinu, vai moldāvi staigā pastalās, bet princips “Kaut pastalās, bet brīvībā” ar laiku var sevi izsmelt. Tādēļ Eiropai Moldova būtu jāatbalsta vēl vairāk.
Vēlēšanu rezultāti ir laba ziņa arī visiem tiem latviešiem, kas nav bijuši Moldovā vai viesojušies tur stipri sen un domā par ceļošanu uz šo zemi.
Nebūs jābaidās, ka jūs kā “Rietumu aģentu” nedraudzīgs režīms sašņorēs.
Iesaku aizbraukt. Būs iespēja klātienē novērtēt, kā Moldova no Maskavas ietekmes laužas uz Eiropu, kā pussabrukušas ielas un ēkas sadzīvo ar sakoptību un greznumu, kaut kādā mērā ar vienu kāju stāvēt padomju laikos, ar otru modernā Eiropā ar perfektiem mobilajiem sakariem un karšu norēķinu sistēmu, iepazīt Kišiņevas skaistos parkus un izbraukt uz laukiem, lai baudītu lieliskus skatus.
Krievija nespēja aizstāvēt Asada režīmu Sīrijā, nespēja palīdzēt Armēnijai, kad Azerbaidžāna (kurai aiz muguras stāv Turcija) tai diktēja savus miera nosacījumus, tagad neveiksme Moldovā.
Kremļa spējas ir ierobežotas, tādēļ propagandisti sāk blefot, draudot ar savu spēku valstīm, lai tās nobaidītos un atteiktos no atbalsta Ukrainai.
ASV prezidents Donalds Tramps Krieviju nosauca par “papīra tīģeri”. Tā varbūt nav gluži taisnība, taču puspatiesība tā ir noteikti.
Jā, Krievijai kara laukā Ukrainā ir pārspēks, jā, tās armija lēnām lien uz priekšu, taču ar tādu ātrumu nevar panākt stratēģisku uzvaru – karadarbība ir nonākusi strupceļā, jo ukraiņu spēki un sabiedrība zem krievu raķetēm un droniem nesalūst un dod pretsparu, ik pa laikam armija kādā sektorā atsit agresora vienības un nodara tām lielus zaudējumus.
Jo vairāk un ilgāk Ukraina saņems finanses un ieročus, jo grūtāk Krievijai būs turēt pašreizējo tempu, kas jau tā ir ļoti lēns.
Nožēlojami, ka daža Rietumvalsts to nesaprot un ļaujas, lai Krievijas propaganda kompostrē smadzenes.
Te nedomāju Ungāriju un Slovākiju, kas jau kādu laiku skaidri ieņem prokremlisku nostāju. Bet ir jautājums, vai šim politiskajam kursam būs atbalsts nākamajās vēlēšanās.
Piemēram, parlamenta vēlēšanas Ungārijā ir paredzētas 2026. gada pavasarī. Samērā drīz. Un premjerministram Viktoram Orbānam opozīcijā esošie spēki ir visai populāri.
Es gan vairāk liktu uz kursa maiņu Slovākijā. Šajā valstī nākamās vēlēšanas paredzētas vēlāk – 2027. gada rudenī, ja vien netiks izsludinātas ārkārtas vēlēšanas. Kādās pozīcijās tad būs premjers Roberts Fico?
Šogad Slovākijā jau ir notikušas vairākas lielas demonstrācijas, protestējot pret Fico prokrievisko politiku.
Taču tā ir nākotne, līdz kurai daudz kas vēl var mainīties.
Īpaši, ka Rietumu mugurkauls nebūs pietiekami stingrs gan Ukrainas atbalstā principā, gan atbalsta kvantitātē un kvalitātē.
Tas ir svarīgi grūtā laikā, kad joprojām mentāli svārstās Donalds Tramps. Viņa laba vēlējumus Ukrainai un savukārt draudus Krievijai aizvadītajā nedēļā Eiropas politiķi vērtē dažādi.
Vieni uzskata, ka Tramps tiešām savā retorikā beidzot stabili ieņēmis proukrainisku pozīciju, citi, ka viņš lēnām cenšas atbildību par karu no sevis (un ASV) noņemt, to pilnībā uzveļot Eiropai.
Šādi uzskata, piemēram, Polijas premjerministrs Donalds Tusks. “Patiesība ir labāka par ilūzijām,” viņš sacīja. Tam nevar nepiekrist.
Tikmēr Eiropa, nevar saprast, ir modusies pa īstam vai žāvājas gultā? Beidziet ticēt Krievijas propagandai un baidīties no Kremļa suņiem.
Atrodiet taču iespēju, kā atņemt Krievijas iesaldētos līdzekļus un likt lietā pret pašu agresoru. Pārstājiet pirkt Krievijas gāzi un naftu pilnībā, nevis tā – gandrīz…
Nupat Krievija ir pilnībā noslepenojusi savus kara izdevumus. Naudas nepieciešams aizvien vairāk, bet tā izsīkst.
Putina režīms plāno paaugstināt nodokļus, “nožmiegt” Krievijā pārpalikušo mazo un vidējo biznesu, bet tas nekompensēs nepieciešamos kara tēriņus.
Tātad Kremlim nemaz nav nopietna plāna, kur ņemt naudu. Pat eksperti uz šo jautājumu nespēj rast atbildi.
Saprotot, ka nepatikšanas aug augumā, Kremlis liek lietā visu, ko vien var ārpus praktiskās karadarbības. Tiek izvērsts kibernētiskais karš, rupji pārkāpta citu valstu gaisa telpa, ar droniem paralizēta lidostu darbība utt.
Šīm izpausmēm ir maksimāli jārod pretlīdzekļi, citādi aizvien vairāk eiropiešu sajutīs diskomfortu un sāks čīkstēt par to, ka “varbūt ukraiņi paši tiks galā…”
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Rīgā notiek NATO Militārās komitejas konference.
Valdošās koalīcijas starpā dzirksteļo nesaskaņas.
Par partijas “Vienotība” priekšsēdētāju ievēlēts Edmunds Jurēvics.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ANO Ģenerālajā asamblejā pauda, ka dažām valstīm ir vēlme mainīt pasaules kārtību, kurā netiks ievērotas tiesības, bet gan izmantots spēks un vara, un šī nepieņemamā vēlme ir jāaptur.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
NATO brīdina, ka var notriekt gaisa telpu pārkāpušās Krievijas lidmašīnas.
EDSO palielina pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam līdz 3,2%.
Vēlēšanās Moldovā uzvarējusi prorietumnieciskā partija.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu ANO Ģenerālajā asamblejā uzrunā apsolīja bloķēt Palestīnas valsts izveidi, apsūdzot Eiropas līderus, ka tie spiež viņa valsti uz nacionālu pašnāvību un atalgo teroristu grupējumu “Hamās”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
