liepajniekiem.lv
Tāpēc adekvātas reakcijas un viedokļu saskaņošana eiropiešiem sagādā milzu grūtības.
ASV rīcība ir neprognozējama, Trampa administrācijas pārstāvju retorika dažkārt izkāpj ārā no tiem rāmjiem, kādi tomēr būtu jāievēro sabiedroto starpā.
Kā NATO izgrozījās no incidenta ar Polijā ielidojušajiem droniem?
Sākumā alianses ģenerālsekretārs Marks Rite nosodīja “Maskavas bezatbildīgo rīcību” un atzinīgi novērtēja ļoti veiksmīgo alianses atbildi.
“Ļoti veiksmīgā darbība”, viņaprāt, ir dārgu kaujas iznīcinātāju “F-16” un “F-35” pacelšana gaisā un dažu finiera lidrobotu notriekšana ar tiem.
Pēc divām dienām sekoja puslīdz adekvāta atbilde. Alianse vienojusies par iniciatīvu austrumu flangā esošo dalībvalstu aizsardzības stiprināšanā, izvēršot misiju “Austrumu sardze”.
Vai šāds paziņojums ir novēlots? Jā. Vai tas kaut kā atturēs Krieviju no līdzīgām provokācijām? Nē.
Bet šāds solis ir puslīdz laba atbilde, tālākais gan būs atkarīgs no tā, kā šī misija izpaudīsies praktiski, jo
Maskava turpinās testēt NATO rīcību un spējas.
Trampa reakcija uz notikušo bija ļoti mīksta. Un Ritem kā pieredzējušam diplomātam nācās atzīt, ka viņš ir apmierināts ar lielvaras prezidenta reakciju.
Hronoloģiski sākumā Tramps izteicās, ka krievu lidrobotu ielaušanās Polijas gaisa telpā varētu būt kļūda, taču, neraugoties uz to, viņš neesot apmierināts ar “šo situāciju”, un ka “attiecībās ar Krievijas diktatoru Putinu viņam strauji izsīkst pacietība”.
Tāpat viņš kārtējo reizi lika noprast, ka pret Kremli var vērst bargas sankcijas.
Ierastā retorika, ierastā bezdarbība.
Tad ASV prezidents diennakti domāja, kā lai izskaidro to, ka viņš joprojām nav gatavs vērsties pret Krieviju ar bargām sankcijām. Un izdomāja.
Lūk, vispirms NATO dalībvalstīm esot jāpārtrauc pirkt Krievijas nafta, pirms ASV nosaka sankcijas.
Vēl viņš pamācīja, ka NATO grupai ir jānosaka 50 līdz 100 procentu tarifi Ķīnai (nav gan saprotams, par kādiem tarifiem viņš runā), tad “karš ātri beigsies”.
Runājot par naftas pirkšanu, sen zināms, ka Eiropā galvenā problēma ir divas valstis – Slovākija un Ungārija. Turklāt abu valstu līderi, tāpat kā Tramps, ir labvēlīgi noskaņoti pret agresorvalsti.
ASV prezidents savu ietekmi varētu izmantot, lai iespaidotu Fico un Orbānu.
Kāds var saukt NATO reakciju par nepietiekamu vai mīkstčaulīgu, taču jāsaprot, ka nav gluži tā, ka Rietumi var atļauties attiecības padarīt vēl saspīlētākas un riskēt ar kara izvēršanos ārpus Ukrainas, piemēram, sūtot dronus pāri Krievijas robežām no savas puses vai ar lidmašīnām pārkāpjot robežas, kur nu vēl lietot ieročus.
Ja katrs, kurš nosoda NATO reakciju, nāktu klajā ar vismaz vienu jēgpilnu ierosinājumu, kādai tad galu galā tai vajadzētu būt, nebūtu slikti. Tomēr priekšlikumu lielākoties nav.
NATO militāri var iesaistīties, palīdzot Ukrainai aizstāvēties praktiski ar saviem dzīvajiem un tehniskajiem spēkiem. Jo saprotams, ka Krievijas provokācijas ir saistītas ar karu Ukrainā.
Agresors visu laiku cenšas iebiedēt un draudēt, baidoties, ka NATO iesaistīsies tiešā palīdzībā karalaukā.
Un Kremlis var skaitīt propagandas pantiņus, cik uziet, ka tādā gadījumā tas būtu Rietumu uzbrukums Krievijai.
Nē, tas nebūtu uzbrukums Krievijai, tā būtu palīdzība daudzcietušajai valstij atsist agresora centienus. Un diplomātiski spēcīgi tas ir Krievijai jānorāda, ņemot talkā starptautisko nolīgumu argumentus un citus potenciālos trumpjus.
Taču NATO to neplāno darīt, turklāt, piemēram, Polija ir paziņojusi, ka tā negrasās izvietot pat savus miera spēkus, ja tiks panākts pamiers un izveidota buferzona. Tāpēc spiediens uz Krieviju ir jāizdara citādi.
Diemžēl tieši šis citādais spiediens – Krievijas ekonomikas vājināšana un Ukrainas militāro spēju vairošana – ir nepietiekams.
ES lēmumi, par kuriem dalībvalstīm ir solidāri jāvienojas, nāk smagi, bet par ASV vispār nav ko runāt, jo līdz ar Trampa nākšanu pie varas sankciju ieviešana pret Krieviju ir tikai mutvārdu daiļrade.
ASV samazinājusi finansējumu dažādām organizācijām, kas palīdz Kremļa opozīcijai, kā arī medijiem, kas cīnās ar Krievijas propagandu.
Fakts, ka aizvadītajā nedēļā Baltkrievijas režīms atbrīvoja 52 politieslodzītos, protams, ir priecīga vēsts.
Taču ASV ir atcēlusi sankcijas pret Baltkrievijas nacionālo lidsabiedrību “Belavia”. Un daudzi jau pasteigušies to komentēt kā Krievijas aviokompāniju iespēju tagad tikt pie tik akūti nepieciešamajām rezerves daļām savai gaisa flotei caur Baltkrieviju.
Tikmēr sankciju un kara dēļ Krievijas ekonomika lēni slīd dziļā bedrē, no kuras izrāpties tā nevarēs gadu gadiem.
Vienīgais un nepatīkamākais – pārāk lēni slīd. Jā, gan es, gan daudzi citi domāja un cerēja, ka tas notiks ātrāk.
Krievija ir ļoti liela, ļaužu prasības pret dzīvi – ļoti pieticīgas pretstatā lielkrievu šovinismam.
Krievijas Federācijas ekonomikas un finanšu stāvoklis ļoti līdzinās situācijai PSRS 90. gados. Proti, zemās naftas cenas un budžeta deficīts bija galvenie impērijas sabrukuma iemesli.
Krievijas ekonomikā šobrīd nav labu ziņu. Kremlis gada nogalē saskarsies ar milzu problēmām visos līmeņos. Kas cietīs? Protams, ka vispirms iedzīvotāji. Cerams, arī Putina režīms.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Drošības nolūkos lidojumiem slēdz Latvijas gaisa telpu.
Viesojas NATO virspavēlnieks Eiropā Aleksus Grinkevičs.
Bezdarba līmenis augusta beigās samazinājies līdz 4,9%.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Zemkopības ministrs Armands Krauze kaļ sabiedrībā pretrunīgi vērtētus plānus par koku ciršanas iespēju paplašināšanu.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Krievijas lidroboti iekļūst Polijā, NATO sāk misiju “Austrumu sardze”.
Izraēla veic triecienus “Hamās” pārstāvjiem Katarā.
Eiropas Centrālā banka nemaina galvenās procentu likmes.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Francijas prezidents Emanuels Makrons premjerministra amatā iecēlis līdzšinējo aizsardzības ministru Sebastjēnu Lekornī.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
