liepajniekiem.lv
Politiķi pamazām saprot un noslīpē taktiku, kura varētu sekmēt centienus izpelnīties Donalda Trampa atzinību un nodrošināt to, ka ASV arī turpmāk būs uzskatāmas par sabiedroto.
Pagājušajā mēnesī visi, kam nebija slinkums, slavēja Trampu par viņa centieniem ātri panākt miera līgumu Ukrainā.
Taču vienlaikus tika pausta arī piesardzīga skepse, ka varētu neizdoties to īstenot paātrinātajā grafikā, kā Tramps bija iecerējis pēc tikšanās ar Putinu Aļaskā.
Tagad, kad tūlītēju, tiešu sarunu iespēja starp Ukrainu un Krieviju ir stipri mazinājusies,
Eiropa novirzījusi savu enerģiju un pūliņus tam, lai pamatu pamatos noturētu Trampu savā pusē.
Stratēģija, kas pausta gan publiskos izteikumos, gan daudzos amatpersonu paziņojumos pēdējās nedēļās, ir pietiekami vienkārša: mēģināt parādīt Trampam, ka Eiropa ir gatava paveikt melno darbu, gatavojoties pēckara nākotnei Ukrainā, kamēr Kremlis nedara neko.
Tas bija galvenais vēstījums, ko Eiropas līderi aizveda uz Balto namu augustā, kad viņi kopā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski tikās ar Trampu.
Un pēc tam, kad Putins atteicās plānot tikšanos ar Zelenski (atgādināšu, ka sākotnēji Tramps to cerēja sarīkot triecientempā – divu nākamo nedēļu laikā), šo tēzi varēja turpināt apspēlēt vēl un vēl.
Šie centieni turpinājās arī pagājušajā nedēļā, kad Eiropas līderi – gan klātienē, gan attālināti – piedalījās sanāksmē Parīzē, lai sāktu jaunu sarunu kārtu par plānu, kā pēc kara beigām pasargāt Ukrainu no jauna iebrukuma.
Parīzes samitā, kuru apmeklēja arī Zelenskis, Savienotās Valstis pārstāvēja īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, bet Tramps ar Veco pasauli konsultējās telefoniski.
Kopumā Parīzes samita pēcgarša vērtējama pozitīvi –
Eiropa sola, ka palīdzēs gādāt par drošības garantijām Ukrainai, tiklīdz būs panākta vienošanās par miera līgumu.
Kad Francijas prezidents Emanuels Makrons un citi politiķi uzsvēra Eiropas progresu un ieguldījumu miera procesa veicināšanā, atkārtoti tika norādīts – nav nekādu pazīmju, ka Putins būtu mīkstinājis savas prasības un uzstādījumus.
Krievijas spēki joprojām apšauda Ukrainu, tostarp mērķējot uz Eiropas un ASV objektiem Kijivā un nogalinot civiliedzīvotājus.
Un nu jau arī Tramps atzinis, ka konflikta atrisināšana izrādījusies grūtāka nekā citas miera vienošanās, ar kurām viņš tā lepojas:
“Atklāti sakot, par Krieviju es domāju, ka tas būs vienkāršākais no konfliktiem, ko esmu apturējis, bet izrādās, ka tas ir nedaudz grūtāk nekā citi.”
Jā, nu reizēm tā mēdz gadīties.
Eiropas līderi tikmēr arvien skarbākus vārdus velta Putinam. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs viņu nosauca par “kara noziedznieku”. Makrons viņu raksturoja kā “plēsoņu un cilvēkēdāju”.
Merca un Makrona, kā arī Lielbritānijas premjerministra Kīra Stārmera un citu Parīzes sanāksmes dalībnieku centieni konkretizēt drošības garantijas bija vēl viens izaicinājums Krievijai.
Bet būtiski ir arī tas, ka Eiropas līderi sūta skaidru un nepārprotamu signālu Baltajam namam, ka
neskaidru, pompozu, bet neīstenojamu paziņojumu sērijai beidzot jāliek punkts.
Tiesa, Parīzes tikšanās ir tikai viens posms, un tas, visticamāk, atrodas gara ceļa pašā sākumā – drošības garantiju detaļas joprojām paliek neatrisinātas.
To vidū ir būtisks jautājums – vai Vācija tiešām būs gatava nosūtīt savu karaspēku, lai palīdzētu uzturēt mieru Ukrainā, vai arī tikai nodrošinās apmācību, ieročus, kā arī atbalstu Ukrainas armijai no gaisa un jūrā.
Tomēr tās visas ir detaļas un nianses, kuras ir risināmas.
Bet lielais darbs, par kuru tieši neviens nerunā, pašlaik ir izdabāšana Trampa kaprīzēm, gādāšana par viņa labo omu un par to, lai viņš arī turpmāk būtu gatavs sēsties pie sarunu galda.
Lai vai kurš un kāds būtu ASV prezidents, tas tomēr viens no pasaules politikas smagsvariem.
Lielākā daļa eiropiešu uzskata, ka Amerikas atbalsts ir būtisks, lai izdarītu pietiekamu spiedienu uz Krieviju, piespiežot to vispirms piekrist miera sarunām, bet pēc tam – jebkādam efektīvam plānam, kas nodrošinātu, ka Krievija vairs neuzbrūk.
Tādēļ arī nemitīgi tiek atgādināts par sadarbību ar Savienotajām Valstīm. Tādēļ arī Trampa miera sūtņa Vitkofa klātbūtne Parīzē tika tulkota kā pozitīvs signāls.
Šo mantru iemācījies arī Zelenskis, kurš nebeidz atkārtot: “Svarīgi, lai ASV būtu mūsu pusē.”
Taču Tramps ir pierādījis, ka ir neprognozējams un neuzticams sabiedrotais – atceramies kaut vai Ukrainas vainošanu kara izraisīšanā un izteikumus pēc tikšanās ar Putinu Aļaskā pagājušajā mēnesī, kad Tramps atkārtoja Krievijas plānu plašam miera līgumam, kas paredzētu, ka Kijivai jāatdod Maskavai tās kontrolētās teritorijas.
Pēc Eiropas vienotības demonstrējuma Parīzē Baltais nams nesniedza nekādus papildu komentārus par Amerikas lomu turpmākajās drošības garantijās Ukrainai.
Toties interesants pavērsiens ir tas, ka Tramps aicinājis Eiropas valstu līderus pārtraukt iegādāties Krievijas naftu, kas Maskavai palīdz finansēt karu Ukrainā, un mudinājis viņus palielināt ekonomisko spiedienu uz Ķīnu par tās iesaisti Krievijas kara finansēšanā.
Interesanti tas ir tādēļ, ka Eiropā stabilas un uzticīgas Krievijas derīgo izrakteņu patērētājas ir Ungārija un Slovākija – divas valstis, kuras vada labējie populisti, kuri bieži vien ieņēmuši vairāk prokremlisku, nevis proukrainisku pozīciju un kuri Trampu ar visu viņa pseidokonservatīvo politiku uzskatījuši par apbrīnas vērtu ideālu.
Politika ar tās spēlītēm mēdz sarūpēt arī pa kādam paradoksam.
Tramps vairākkārt draudējis noteikt sankcijas Krievijai, taču līdz šim to vēl nav izdarījis, izvēloties tā vietā piemērot sekundārās sankcijas valstīm, kas sadarbojas ar Krieviju, īpaši tām, kas pērk tās naftu.
Indija jau dabūja pa spārniem. Vai tāds liktenis sagaida arī Trampa pielūdzējus Bratislavā un Budapeštā?
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Sākas jaunais mācību gads.
Atbalsta izdienas pensiju saņēmēju loka samazināšanu.
Latvijas basketbolisti Eiropas čempionātā izstājas jau astotdaļfinālā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzdod bruņotajiem spēkiem pastiprināt gatavību.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Sabiedrotie vienojušies par drošības garantijām Ukrainai.
Izraēla gatavojas plašākai ofensīvai Gazas joslā.
Krievija un Ķīna paplašina sadarbību.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Francijas prezidents Emanuels Makrons Parīzē uzņem “labas gribas koalīcijas” tikšanos.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
