liepajniekiem.lv
Kaut arī Latvijas pilsoņiem bija no kā izvēlēties – kopumā varēja balsot par 16 sarakstiem, nedomāju, ka tas radīja papildu grūtības lēmuma pieņemšanai.
Puse šajā nosacītajā astotdaļfinālā bija toksiskas partijas vai apvienības, kuras varēja uzreiz atmest.
Ceturtdaļfinālā varēja prognozēt, kuras četras no atlasītajām astoņām saņems mazāk balsu. Tad jau katra paša ziņā bija izspēlēt individuālo pusfinālu un finālu.
Prokremliskais virziens Latvijā acīmredzami piedzīvojis sakāvi.
Jā, kādam varbūt ir jautājumi par “Saskaņu”, taču no šī saraksta deputātos tikušais Nils Ušakovs vismaz ir publiski paudis Krievijas agresijas nosodījumu.
Piemēram, aiz borta palikušās partijas “Suverēnā vara” pirmais numurs Jūlija Stepaņenko nespēja pat atbildēt uz elementāru jautājumu – vai Krievija Ukrainas karā ir agresorvalsts? Viņa maisīja verbālus aplinkus.
Tādām apvienībām nav vietas Eiropā,
tādām ir jāsēž mājās – virtuvē, jādzer krievu nacionālais spirtotais dzēriens, jāpiekož skābēti kāposti, klusi ilgojoties pēc Putina.
Stepaņenko tēzes pirms vēlēšanām par karu bija nesakarīgs vervelējums, kurā dominēja vārds “miers”, taču tā arī nekas konkrēti netika pateikts, kā šo mieru panākt.
Arī vārds “sarunas” ir tukšs, jo, lai tās varētu notikt, nepieciešama griba sēsties pie sarunu galda. Putins nav gatavs atkāpties no iekarotajām zemēm, ukraiņi nav gatavi tās uzdāvināt agresoram.
Iespējams, kādas jaunas vēsmas parādīsies pēc miera samita Šveicē. Bet es uz šo samitu neko daudz necerētu.
Tā vien šķiet, ka skandāli ap Kariņa dārgajiem lidojumiem un partijas “Jaunā vienotība” iekšējiem nesmukumiem nospēlējuši pretēju efektu.
Bija pietiekami daudz vēlētāju, kas vēlējās izsvītrot Kariņu. Bet – lai viņu izsvītrotu, jāpaņem rokās “Jaunās vienotības” saraksts.
Un tas nozīmē par šo partiju atdotu balsi.
Pats bijušais premjers un pieredzējušais EP eksdeputāts gan saņēma sodu – no otrās pozīcijas sarakstā nokrītot uz sesto.
Tātad, Valdim Dombrovskim atkal tēmējot uz augstu amatu Eiropas Komisijā, nākamais aiz viņa, kas iegūs mandātu, nebūs Kariņš.
Labā ziņa Eiropai ir tā, ka Eiropas Parlamenta spēka samērus un noskaņojumu aizvadītās vēlēšanas nopietni nespēs mainīt.
Uzvarējusi dominējošā Eiropas Tautas partija (EPP), kurai piederīgi ir mūsu “Jaunās vienotības” pārstāvji, EPP piesliesies arī no Apvienotā saraksta ievēlētais Reinis Pozņaks.
Kaut arī vēlētāji Eiropā sākuši balsot “labējāk”, EPP kopā ar sadarbības grupām prognozējams vairākums.
Tas arī nozīmē līdzšinējo kursu Krievijas agresijas sakarā. Vismaz Kremlim kaut kādu iecerētu labumu būs grūti gūt.
Tiesa, ir arī šādi tādi satricinājumi, piemēram, sakāvi vēlēšanās piedzīvojusi Francijas prezidenta Emanuela Makrona partija, un viņš uzreiz paziņoja par parlamenta atlaišanu un pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu.
Kaut kādas šķelšanās jaunajā sasaukumā gan ir iespējamas, viss būs atkarīgs no tā, kā savā starpā spēs vienoties valdošā koalīcija un kā tā spēs tikt galā ar radikālākajām grupām no sevis “pa kresi” un “pa labi”.
Katrā ziņā EPP politiķei Urzulai fon der Leienai ir labas izredzes saglabāt Eiropas Komisijas prezidentes amatu. Tādējādi tas pats sakāms arī par Valda Dombrovska iespējām pagarināt savas pilnvaras Eiropas augstajos amatos.
Kā zināms, viņš šobrīd ir Eiropas Komisijas izpildviceprezidents un Eiropas Savienības komisārs.
Pasaules varenie laikam bija izlasījuši manis sacīto pirms divām nedēļām (😊) un cits pēc cita atļāva ukraiņiem dot triecienus pa militārajiem objektiem Krievijas pierobežā ar Rietumu ieročiem.
Es negribu izplūst garos lamuvārdos, bet tā tuvredzība, kas joprojām vējo Eiropas politiķu kabinetos, ir neaprakstāma.
Piešķirt Ukrainai ieročus un skatīties, kā tos kopā ar ukraiņu karavīriem iznīcina Krievijas karaspēks, jo ar tiem nevar dot triecienus pa punktiem, no kuriem nāk nāve…
Krievija nesaprot nekādu citu valodu, izņemot spēka valodu un pretspēka demonstrēšanu. Visas atrunas, ka mēs it kā atbalstām Ukrainu, bet nedarīsim ne šo, ne to, ne vēl kaut ko, ir vājuma demonstrēšana.
Ar katru tādu reizi Putina spēks pieaug.
Aprit 80 gadi kopš sabiedroto spēku izsēšanās Normandijā 1944. gadā. Francijā pagājušajā nedēļā par godu šim vēsturiskajam notikumam bija ieradušies valstu līderi. Putina nebija.
Ko gan lai tur meklē mūsdienu fašists, kas pašrocīgi izdomā pārzīmēt robežas, pakļaut citu tautu, iekarot zemes, nogalināt?
ASV prezidenta Džo Baidena tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski šajā pasākumā arī ir zīmīga.
Tā parāda, ka Putins vareno saietā nav aicināts, ka viņa ceļš ir netaisns un nosodāms.
Pat vairāk – viņa vietā uzvarētājus no austrumu puses pārstāv Zelenskis.
Atgriežoties pie Rietumu ieročiem, ar kuriem Ukraina tagad drīkst triekt pa agresorvalsts pozīcijām viņu zemē, Krievija, protams, paturpināja draudu retoriku. Tā allaž cenšas vismaz verbāli ar kaut ko atbildēt un piedraudēt.
Atkal jau pažvadzināja kodolieročus, bet bija arī Putina dīvaina tēze. Viņš izteicās apmēram tā: ja jau Rietumi atļauj Ukrainai šaut pa Krieviju, tad kāpēc Krievija nevarētu piegādāt tālas darbības raķetes Rietumiem nedraudzīgām valstīm, kas tad varētu šaut…
Hmm… Diez kādas valstis domā Putins. Teroristus – husītus, “Hamās”…? Vai kādu Latīņamerikas valsti? Diez kurš gribēs uzbrukt ASV?!
Ja kāda no ASV kaimiņvalstīm grib parakstīt sev nāves spriedumu, tad – lūdzu…
Krievija turpina savu melu propagandu. Un kara laukā tai neiet nemaz tik spīdoši. Ir lieli zaudējumi, nepieciešami karapūļi, lai attīstītu uzbrukumu.
Putins var paziņot, ka frontes līnijā stāv simt tūkstoši vīru, bet kailā patiesība Krievijai var būt pagalam skarba.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Eiropas Parlamenta vēlēšanās nobalsojuši 38 procenti no balsstiesīgajiem.
Notiek stratēģiskās komunikācijas konference “Riga StratCom Dialogue 2024”.
Iedzīvotāju skaits sarūk, dzimstība – zemākā pēdējo simt gadu laikā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Par Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu ievēlē pretrunīgi vērtēto Raimondu Lazdiņu.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
27 suverēnās valstīs notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
Eiropas Centrālā banka pazemina trīs galvenās procentlikmes.
Ukrainai ļauj dot triecienus pa agresorvalsts teritoriju ar Rietumu ieročiem.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Francijas prezidents Emanuels Makrons atlaiž parlamentu un izsludina pirmstermiņa vēlēšanas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.