liepajniekiem.lv
Zemā aktivitāte iepriekšējās EP vēlēšanās panākusi aktīvu kampaņošanu gan no vēlēšanu rīkotājiem, gan no dažādiem politiskiem spēkiem, kuri cer savus pārstāvjus redzēt Briseles un Strasbūras sēžu zālēs.
Vai šogad šī rosība vainagosies arī ar aktīvāku iedzīvotāju līdzdalību vēlēšanās, mēs uzzināsim pavisam drīz, tomēr lielai daļai Latvijas elektorāta joprojām ir visai miglains priekšstats par to, kas tad īsti tajā Eiropas Parlamentā notiek.
Un tāpat daļai vēlētāju šķiet, ka ievēlētie deputāti tur tikai kuļ salmus un saņem milzu algas.
Bet der atcerēties, ka EP pieņem tiesību aktus, kas ietekmē ikviena dzīvi, neatkarīgi no tā, vai runa ir par Eiropas lielvarām vai mazām kopienām kaut kur Austrumeiropā vai Balkānos.
Var spriedelēt par to, ka eiroparlamenta relatīvais lēnīgums un sarežģītais ceļš no idejas līdz reālam likumprojektam šo institūciju padara mazefektīvu (kam es nepiekrītu, lai gan operatīvāku reakciju uz dažādu notikumu attīstības gaitu dažbrīd gribas redzēt arī man), tomēr tāda nu reiz ir demokrātijas “blakne”.
Un eiroparlamenta pieņemtie ES tiesību akti skar vairuma cilvēku visdažādākās prioritātes: vidi, drošību, migrāciju, sociālo politiku un daudzus citus jautājumus.
Eiroskeptiķi šajā brīdī droši vien kaut ko nomurminās par to, ka “pārāk daudz esam atdevuši lemšanai tai Briselē”,
tomēr 20 gadi ES (šo gadadienu svinējām un atcerējāmies pavisam nesen) pierāda, ka mūsu izvēle par labu šai kopienai bijusi pareiza – arvien sarežģītākā, nestabilākā pasaulē, kur vieni notikumi ietekmē un izraisa citas norises, tieši ES risina tādas globāla mēroga problēmas, ar kurām neviena ES dalībvalsts viena pati nevarētu veiksmīgi tikt galā.
Un šodien katram tematam, kas svarīgs valsts mērogā, ir arī Eiropas dimensija.
Demokrātiju, lai arī dažbrīd to varētu gribēties nedaudz sapurināt, nekad nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamu, un šajā kolektīvajā atbildībā arī
katrai vēlētāja balsij ir sava loma, kas pēc tam ietekmē mūsu visu dzīves.
Šonedēļ mēs pieņemsim lēmumu, kādi deputāti mūs pārstāvēs EP, tātad – kādi cilvēki piedalīsies jaunu tiesību aktu sagatavošanā un balsos Eiropas Komisijas vēlēšanās.
Kaut arī EP vēlēšanas vēl lielākā mērā nekā pašvaldību vai Saeimas sastāva noteikšana, vismaz Latvijā noteikti, ir balsojums par konkrētiem cilvēkiem, tomēr pirms došanās pie urnām derētu apzināt arī izvēlētā kandidāta pārstāvētā politiskā spēka prioritātes un nākotnes vīzijas.
ASV prezidenta vēlēšanas notiks novembrī, bet Trampa notiesāšana ir būtisks pavērsiens kampaņā.
Ar šādu apgalvojumu es nevēlos apstrīdēt Ņujorkas zvērināto tiesas objektivitāti, tomēr šī tiesas prāva (un arī pārējās, kurās Trampu vēl gaida citas apsūdzības un spriedumi) kļuvusi par daļu no kampaņas, un to savā labā centīsies izmantot gan demokrāti, gan republikāņi.
Šobrīd var pat apgalvot, ka Trampa nometnes apņēmības stiprināšanai notiesājošais spriedums noteikti nācis par labu. No paša Trampa, protams, citu attieksmi un retoriku arī nebija vērts gaidīt.
Kāds cits viņa vietā varbūt būtu kaut vai paudis tēlotu nožēlu par spriedumu vai arī izrādījis cieņu zvērinātajiem, kuri spriedumu pieņēma. Kāds cits varbūt atzītu, ka tiesas zālē viņš piedzīvojis sakāvi, un mudinātu savus atbalstītājus palīdzēt viņam pacelties pāri notikušajam. Tramps nedarīja pat to.
Laikam jau atzīt, ka šis brīdis kaut kādā veidā atšķiras no citām lietām, kurās eksprezidenta ceļi krustojušies ar likumu, nozīmētu piešķirt spriedumam reālu spēku.
Šķiet, Tramps ir apņēmies atņemt ASV tiesu sistēmai jebkādas iespējas stāties viņam ceļā.
Liekas – kā gan tas iespējams? Bet ASV iekšpolitika pēdējā desmitgadē kļuvusi par tik sadrumstalotu un toksisku vidi, ka jābrīnās vairs nav ne par ko.
Tramps lieliski apzinās, ka viņa ierastās dusmu un melu lauskas, kuras viņš neskatoties svaida ikreiz, kad uzstājas publiski, trāpa īstajai auditorijai.
Tai, kura ar sajūsmu sagaida viņa izteikumus par “dzīvi fašistiskā valstī”, par politizēto tiesu sistēmu, par to, kā viņa sāncensis vēlēšanās, ASV pašreizējais prezidents Džo Baidens ļaus valstī netraucēti ielauzties milzīgiem “teroristu pūļiem”.
Tai, kura priecīgi uzgavilē prāvas tiesneša Huana Merčana salīdzinājumam ar velnu. Un, protams, tai, kura viņu redz kā taisnās cīņas mocekli.
Tramps reiz jau atteicās pieņemt prezidenta vēlēšanu rezultātus, bez pierādījumiem izvirzot apgalvojumus par krāpšanu.
Pēdējo pāris gadu laikā dažādas aptaujas liecina, ka aptuveni divas trešdaļas Republikāņu partijas biedru ir parakstījušās zem viņa vēlēšanu nolieguma. Un vairāki vadošie partijas biedri ir atteikušies pateikt, ka pieņems šī gada vēlēšanu rezultātus.
Trampa uzvara varētu pielikt punktu tai politikai, kāda mums zināma –
viņš jau ir izteicis domu par trešo termiņu, ko, protams, liedz pašreizējā lietu kārtība ASV.
Bet jebkurā gadījumā savu sekotāju vidū viņš ir iedvesis ideju, ka jebkura demokrātu uzvara prezidenta vēlēšanās ir neleģitīma.
Uz šī fona gaidāmās eiroparlamenta vēlēšanas rādās kā bērnu rotaļas pagalma smilškastē.
Bet likmes aug arī Vecajā pasaulē, un notikumi nākamajos piecos gados, kad strādās jaunā Eiropas Komisija un pārējās institūcijas, var būt neprognozējami.
Galu galā, karš notiek Eiropā, nevis Savienotajās Valstīs.
Pat Izraēlas un palestīniešu konflikts tīri ģeogrāfiski mums ir daudz tuvāks nekā Vašingtonai, kas līdz šim bijusi būtiskākais politiskais spēlētājs Tuvo Austrumu frontē.
Ja amerikāņiem neizdosies savu demokrātiju nosargāt, vēl vairāk būs atkarīgs no tā, kas notiek mūsu pašu mājās.
Eiropas Savienība ir viens no ambiciozākajiem un vērienīgākajiem politiskajiem eksperimentiem visā pasaulē, taču tās sarežģītās pārvaldības struktūras dēļ tā saņem pelnītu un mazāk pelnītu kritiku.
Bet šīs nedēļas vēlēšanas ir vienīgais veids, kā ES pilsoņiem var būt tieša teikšana bloka politikas veidošanā.
Ja nebalsojam, tad nepiedalāmies nākotnes veidošanā, un arī Eiropas parlamentārā demokrātija zaudē savu spēku.
Nebalsojot atdodam savu iespēju izvēlēties. Atdodam citu rokās, par kurām neesam un nevaram būt droši.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Turpina vērtēt priekšlikumus administratīvi teritoriālās reformas pārskatīšanai.
“S&P” samazinājusi Latvijas kredītreitingu.
Pērkona negaisi nodara postījumus.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Valsts kontrolieris Edgars Korčagins ziņojumā Saeimā kritizē valsts pārvaldi.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Daļēji atceļ aizliegumu Ukrainai izmantot ASV ieročus triecieniem Krievijā.
Izraēla piedāvā “ceļa karti” miera sasniegšanai Gazas joslā.
Gruzijas parlaments atceļ prezidentes veto ārvalstu ietekmes likumam.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
ASV eksprezidents Donalds Tramps atzīts par vainīgu visās apsūdzībās “klusēšanas naudas” lietā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
