Nīderlandē sākusies balsošana parlamenta vēlēšanās
Nīderlandē sākusies balsošana vēlēšanās, kurās par 150 vietām parlamenta apakšpalātā sacenšas 27 partijas un 1166 kandidāti.
LETA
Vēlēšanu iznākumu ir grūti prognozēt, taču aptaujas liecina, ka tajās atkal varētu uzvarēt Gērta Vildersa vadītā labēji populistiskā Brīvības partija (PVV).
Taču neatkarīgi no rezultātiem Vilderss, visticamāk, nekļūs par nākamo Nīderlandes premjerministru, jo visas citas partijas noraidījušas sadarbību ar viņu.
Vēlēšanu iecirkņi durvis vēra pulksten 7.30 (pulksten 8.30 pēc Latvijas laika), un balsošana ilgs līdz pulksten 21.
Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas tiks publicēti pirmie nobalsojušo aptauju rezultāti.
Ņemot vērā lielo partiju un kandidātu skaitu, nīderlandiešus vēlēšanu iecirkņos gaida biezs žūksnis ar biļeteniem, kas apgrūtina balsošanas procesu.
Cenšoties atvieglot dzīvi vēlētājiem, piecas pašvaldības šogad eksperimentē ar vienkāršotiem, mazākiem vēlēšanu biļeteniem.
Tajos norādīts partiju saraksts un numuri, bet kandidātu vārdi un to numuri ir redzami uz atsevišķa plakāta balsošanas kabīnēs.
Nīderlandes politikā izsenis bijis daudz partiju, taču agrāk lauvas tiesu balsu ieguva pāris lielās partijas, kas atviegloja koalīciju veidošanu.
Piemēram, 1986. gadā vēlēšanās piedalījās 27 partijas, un deviņas no tām ieguva vismaz vienu mandātu, bet trīs partijas – Kristīgie demokrāti, Darba partija un centriski labējā Tautas partija brīvībai un demokrātijai – ieguva attiecīgi 54, 52 un 27 mandātus.
Lai Nīderlandē partija varētu kandidēt vēlēšanās, tai jāsamaksā 11 250 eiro depozīts un jāsavāc 580 atbalsta deklarācijas.
Lai noteiktu, kurš saņems mandātus, vēlēšanu komisija saskaita visas derīgās balsis un sadala tās uz 150 mandātiem.
Piemēram, 2023. gadā bija 10 432 726 derīgas balsis, un tas nozīmē, ka mandātu ieguva jebkura partija, kas izcīnīja 69 551 vai vairāk balsu.
Šī sistēma parasti noved pie sašķelta parlamenta, kas apgrūtina koalīcijas veidošanu. Sagaidāms, ka tā būs arī šoreiz.
Priekšvēlēšanu kampaņā dominēja divi jautājumi – nelegālo imigrantu skaita samazināšana un mājokļu krīzes risināšana, bet tādiem jautājumiem kā klimata izmaiņu ierobežošana vai aizsardzības izdevumi šoreiz tika pievērsta mazāka vērība.