Norvēģija pievienosies Francijas kodolatturēšanas programmai
Norvēģija pievienosies Francijas vadītajai kodolatturēšanas programmai, lai stiprinātu drošību kontinentā, trešdien paziņoja abu valstu līderi.
LETA
“Mēs saskaramies ar visnopietnāko drošības situāciju kopš Otrā pasaules kara,” norādīja Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre.
Viņš un Francijas prezidents Emanuels Makrons Parīzē paziņoja, ka abas valstis parakstījušas aizsardzības paktu.
“Pēdējo sešu mēnešu laikā mēs esam noslēguši aizsardzības līgumus gan ar Vāciju, gan ar Lielbritāniju, un es priecājos, ka šodien esam parakstījuši visaptverošu aizsardzības vienošanos ar Franciju,” paziņoja Norvēģijas premjerministrs.
Makrons martā paziņoja par programmu, saskaņā ar kuru Francija izmantos savu kodolarsenālu Eiropas drošības stiprināšanai.
Francija ir vienīgā kodolvalsts Eiropas Savienībā (ES).
Saskaņā ar šo programmu tās valstis, kas pievienosies, varēs uz laiku uzņemt Francijas “stratēģiskos gaisa spēkus”, kas varēs “izkliedēties pa Eiropas kontinentu”, lai “sarežģītu mūsu pretinieku aprēķinus”, toreiz sacīja Makrons.
“Norvēģija, svarīga ģeogrāfiskā un stratēģiskā partnere, ar kuru mums jau bijusi nozīmīga sadarbība, nodrošinot sabiedroto teritorijas aizsardzību pret ārējiem draudiem, būs spēcīga pievienotā vērtība šai pastiprinātai atturēšanai,” paziņoja Makrons.
Pirms Norvēģijas programmai bija pievienojušās astoņas valstis – Beļģija, Dānija, Vācija, Grieķija, Nīderlande, Polija, Zviedrija un kodolvalsts Lielbritānija.
“Vienošanās stiprina mūsu sadarbību, izmantojot konkrētas struktūras, plānus, mācības un aprīkojuma iepriekšēju izvietošanu, un ļaus mums ātri un koordinēti reaģēt, kad tas patiešām būs nepieciešams,” skaidroja Stēre.
“Vienošanās arī nodrošina pamatu ciešākai sadarbībai hibrīdās karadarbības, jūras drošības, kosmosa sadarbības, kiberdrošības, atbalsta Ukrainai un aizsardzības rūpniecības sadarbības jomās,” viņš piebilda.