Britu laikraksts “The Sunday Times” vēsta, ka runa ir par bijušo policistu Marku Bullenu, kas vairāk nekā desmit gadus strādājis Hārtfordšīras grāfistes policijā.

Bullenam atņemta Lielbritānijas pase, pamatojoties uz iekšlietu ministres Šabanas Mahmudas lēmumu. Oficiālajā paziņojumā teikts, ka šis solis veikts “sabiedriskā labuma interesēs”, taču valsts drošības apsvērumu dēļ lietas detaļas netiek atklātas.

Kā raksta “The Sunday Times”, Bullens nonāca varasiestāžu uzmanības lokā pēc tam, kad Lūtonas lidostā viņu aizturēja pretterorisma dienesta darbinieki. Viņu aptuveni četras stundas pratināja aizdomās par darbībām kādas ārvalsts interesēs.

45 gadus vecajam Bullenam konfiscēja elektroniskās ierīces un pratināšanas laikā uzdeva jautājumus par krievu dubultaģenta Sergeja Skripaļa noindēšanas mēģinājumu Solsberijā 2018. gadā.

Zināms, ka, strādājot Lielbritānijas policijā, Bullens sadarbojies ar krievu kolēģiem, piedalījies profesionālajā apmaiņā Sanktpēterburgā un uzturējis sakarus ar Krievijas tiesībsargāšanas iestādēm.

Laikraksts norāda, ka viņa ieraksti sociālās saziņas vietnēs satur prokrieviskus un pret Ukrainu vērstus izteikumus.

Kopš 2014. gada Bullens dzīvo Krievijā, kur strādā Sanktpēterburgas futbola kluba “Zenit” preses dienestā.

2022. gadā viņš ieguva Krievijas pilsonību, paziņojot, ka tas bijis “viņa dzīves sapņa piepildījums”.

Pats Bullens noliedz jebkādus likumpārkāpumus un apgalvo, ka nesaprotot Lielbritānijas varasiestāžu lēmuma iemeslus.

Pilsonības atņemšana Lielbritānijā joprojām ir reta prakse. Iepriekš tā tika piemērota, piemēram, Annai Čepmenai, kas 2010. gadā tika atmaskota kā Krievijas spiegu tīkla dalībniece ASV un zaudēja britu pasi, ko bija ieguvusi, stājoties laulībā. 2019. gadā pilsonību atņēma arī kādam afgāņu izcelsmes vīrietim, pazīstamam kā C2, ko Lielbritānijas iestādes uzskatīja par iespējamo Krievijas militārā izlūkdienesta aģentu.

Kā uzsver “The Sunday Times”, iepriekš pilsonība tikusi atņemta vienīgi naturalizētiem pilsoņiem, bet ne dzimušiem britiem.