Ceturtdiena, 11. jūnijs Mairis, Ingus, Vidvuds
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Polija noliedz iesaisti “Nord Stream” spridzināšanā

Polijas vicepremjers Kšistofs Gavkovskis piektdien kategoriski noliedzis Varšavas iesaisti gāzesvadu “Nord Stream” spridzināšanā.

Polija noliedz iesaisti “Nord Stream” spridzināšanā
Foto: AFP/SCANPIX
16.08.2024 16:48

LETA

Atslēgvārdi

“Polija nekur nav piedalījusies. Ir skaidri jāpasaka, ka tie ir meli,” sarunā ar televīzijas kanālu “Polsat News” uzsvēra Gavkovskis.

Iepriekš bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta BND vadītājs Augusts Hannings, kas šo amatu ieņēma no 1998. līdz 2005.gadam, apsūdzēja Poliju, ka tā esot sadarbojusies ar Ukrainu “Nord Stream” cauruļvadu spridzināšanā.

Arī Kijiva kategoriski noliegusi savu iesaisti šajā sabotāžas aktā.

“Izskatās, ka saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem tā bijusi ukraiņu komanda, kas darbojusies,” intervijā laikrakstam “Die Welt” izteicies Hannings.

“Ir visai acīmredzami, ka bijušas iesaistītas Polijas varasiestādes,” piebildis bijušais BND šefs, kurš aicinājis Vācijas valdību pieprasīt no Varšavas un Kijivas kompensāciju.

Gavkovskis kategoriski noraidījis šīs apsūdzības.

“Manuprāt, caur vācu politiķu vārdiem rezonē krievu dezinformācija,” norādījis Polijas vicepremjers.

“Vai nu viņi rīkojas [Maskavas] ietekmē, vai tie apzinās, ka tas novedīs pie šķelšanās starp NATO dalībvalstīm,” piebildis poļu politiķis.

Polijas prokuratūra trešdien aģentūrai AFP apliecināja, ka saņēmusi Vācijas orderi par kāda Ukrainas pilsoņa aizturēšanu saistībā ar “Nord Stream” spridzināšanu.

Taču Varšava paziņojusi, ka aizdomās turamais jau iepriekš atstājis Poliju, pirms viņu bija iespējams aizturēt.

Savukārt Ukraina ceturtdien paziņoja, ka apgalvojumi par Kijivas iesaisti gāzesvadu spridzināšanā, kurus izplatījis laikraksts “Wall Street Journal”, ir “pilnīgas muļķības”.

Gāzesvadi, kas pa Baltijas jūras gultni savienoja Krieviju ar Vāciju jau pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā izsauca politiskus un ekonomiskus iebildumus, īpaši no Austrumeiropas valstu puses, kas norādīja, ka tie tikai vairo Eiropas atkarību no Krievijas dabasgāzes un mazina tās enerģētisko drošību.

Berlīne, kas ilgi ignorēja arī no Vašingtonas izskanējušos brīdinājumus, pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, beidzot bija spiesta tajos daļēji ieklausīties un vismaz nobremzēt “Nord Stream 2” pieņemšanu ekspluatācijā.

Taču abu cauruļvadu uzspridzināšana 2022.gada septembrī apglabāja šo Berlīnes un Maskavas loloto projektu uz visiem laikiem.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz