28 gadus vecais libāniešu izcelsmes amerikānis Hadi Matars “iesaistījās teroraktā” un “izvēlējās pieskaņot savas vērtības Irānas līderu teroristiskajām vērtībām”, sacīja ASV federālais prokurors Maikls Didžakomo.

Viņš piebilda, ka apsūdzētais vairākus mēnešus bija plānojis uzbrukumu, kurā Rušdi gandrīz tika nogalināts un zaudēja labās acs redzi.

Matars tika atzīts par vainīgu arī Irānas atbalstītā Libānas kaujinieku grupējuma “Hizbollah” atbalstīšanā, jo izmeklētāji viņa mājās atrada šīs organizācijas materiālus.

Federālie prokurori sacīja, ka Matars sekoja fatvai (reliģiskam dekrētam) par Rušdi nogalināšanu, kuru 1989. gadā izdeva toreizējais Irānas augstākais vadītājs ajatolla Rūholla Homeinī.

Par rakstnieka galvu islāmisti izsludināja atlīdzību, kas joprojām ir spēkā.

Rušdi 1988. gada romāns “Sātaniskās vārsmas”, kas, tāpat kā daudzi citi rakstnieka sacerējumi, lasāms arī latviešu valodā, daļā musulmaņu izsauca milzu sašutumu, jo, viņuprāt, tas bija zaimojošs pret pravieti Muhamedu.

Fatvu 2017. gadā vēlreiz apstiprināja toreizējais Irānas augstākais vadītājs Ali Hameneji, un 2006. gadā to savā runā atbalstīja “Hizbollah” politiskais līderis Hasans Nasralla.

“Viņa brutālais uzbrukums Rušdi mierīga uzstāšanās pasākuma laikā ir šaušalīgs atgādinājums par Irānas terorisma globālo mērogu,” sacīja Didžakomo.

Uzbrukums Rušdi notika 2022. gada 12. augustā Čatokvas institūta rīkotā runas brīvības konferencē Ņujorkas štata Meivilas pilsētā, kad Matars uzlēca uz skatuves un vairākkārt sadūra Rušdi.

Rakstnieks saņēma trīs naža dūrienus kaklā un vēl 15 mugurā, kā arī ķermeņa augšdaļā.

Matars jau pērn saņēma 25 gadu cietumsodu par slepkavības mēģinājumu un uzbrukumu. Sodu par jaunajām apsūdzībām paredzēts piespriest 3. novembrī.