Savas uzvaras gadījumā AfD sola īstenot stingru imigrācijas politiku, uzsākot “deportāciju un remigrācijas ofensīvu”, lai gan daudzus migrācijas jautājumus Vācijā nav iespējams regulēt federālo zemju līmenī.

To apzinoties, partijas programma paredz nepieciešamos pasākumus panākt caur parlamenta augšpalātu Bundesrātu, kur pārstāvētas federālās zemes.

AfD sola pārskatīt arī sabiedrisko mediju finansēšanu, padarot to atkarīgu no “pārliecinošas uzticības demokrātiskai iekārtai un patriotiskam domāšanas veidam”.

AfD zemes nodaļas vadītāja vietnieks Hanss Tomass Tillšneiders, iepazīstinot ar programmu, norādīja, ka skolēniem nav nepieciešama antirasisma mācība, bet gan pašaizsardzības kurss.

Protestos pret AfD dažādās vietās Magdeburgā piedalījās vairāki simti cilvēku, vēsta policija.

Aptaujas liecina, ka 6. septembrī paredzētajās vēlēšanās AfD varētu iegūt aptuveni 40% balsu, ievērojami apsteidzot Vācijas kanclera Frīdriha Merca pārstāvētos kristīgos demokrātus (CDU), par kuriem gatavi balsot 25% vēlētāju.

AfD kandidāts uz Saksijas-Anhaltes premjerministra amatu Ulrihs Zīgmunds kongresā aicināja nodrošināt partijai vēlēšanās absolūto vairākumu, lai AfD varētu veidot zemes valdību bez koalīcijas partneriem.

“Viss ir iespējams. Mums tas vienkārši jāpaveic,” uzsvēra Zīgmunds, piebilstot, ka nevienam likumpaklausīgam pilsonim nav jābaidās no AfD valdības.

Saksijas-Anhaltes Konstitūcijas aizsardzības birojs klasificējis vietējo AfD nodaļu kā “apstiprinātu labējo ekstrēmistu organizāciju”, un pašreizējais zemes premjerministrs Svens Šulce, kas pārstāv CDU, kategoriski noraidījis sadarbības iespēju ar AfD, kas līdz šim Vācijas politikā uzskatīta par tabu.

Taču pat gadījumā, ja AfD neiegūs absolūto vairākumu, darbaspējīgas valdības izveidošana, apejot eiroskeptiķus, var izrādīties ļoti sarežģīta.