Stājušās spēkā ASV sankcijas pret Serbijas naftas rūpniecības uzņēmumu
No ceturtdienas stājušās spēkā ASV sankcijas pret Serbijas naftas rūpniecības uzņēmumu NIS, kura lielākais akcionārs ir Krievijas uzņēmums “Gazprom Neft”.
LETA
NIS ir vienīgais gāzes piegādātājs Serbijai un lielākais īpašnieks abiem gāzes cauruļvadiem, pa kuriem Krievijas gāze tiek piegādāta Serbijas mājsaimniecībām un rūpniecības uzņēmumiem.
NIS bija viens no uzņēmumiem, kuriem ASV piemēroja plašas sankcijas prezidenta Džo Baidena administrācijas pēdējās dienās, vēršoties pret Krievijas enerģētikas sektoru. Prezidenta Donalda Trampa administrācija atlika šo sankciju piemērošanu.
NIS paziņoja, ka centīsies panākt sankciju atcelšanu.
Uzņēmums paziņoja, ka tam “šobrīd ir pietiekamas jēlnaftas rezerves pārstrādei, un degvielas uzpildes stacijas ir pilnībā apgādātas ar visiem naftas produktu veidiem”.
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs pirmdien brīdināja, ka sankcijām būs nopietnas sekas, kas vispirms skars banku sektoru. Viņš norādīja, ka neviena banka pasaulē neriskēs pārkāpt ASV sankcijas.
NIS brīdināja, ka Serbijas degvielas uzpildes stacijās, visticamāk, pārtraukts darboties ārvalstu maksājumu kartes un norēķināties būs iespējams tikai ar Serbijas kartēm vai skaidru naudu.
Vučičs paziņoja, ka notiek sarunas par NIS nākotni.
Prognozējot ASV sankciju ietekmi, Belgradas ekonomists Gorans Radosavljevičs brīdināja, ka to izjutīs dažādas nozares, sākot no finanšu līdz lauksaimniecībai, un sankcijas var ietekmēt arī reaktīvās degvielas piegādi aviokompānijai “Air Serbia”.
Finanšu sektoram būs nekavējoties jāpārtrauc visi darījumi un sadarbība ar NIS, skaidroja ekonomists, piebilstot, ka potenciālais risinājums varētu būt pilnīga Krievijas uzņēmuma aiziešana no NIS, bet tas ir mazticami.
“Krievija nevēlas pārdot savas akcijas,” sacīja Radosavljevičs, piebilstot, ka, lai gan NIS veido “tikai nelielu daļu no “Gazprom” ieņēmumiem, tā politiskā nozīme ir milzīga”.
Neskatoties uz Rietumu spiedienu, Serbija kopš iebrukuma Ukrainā ir uzturējusi ciešas attiecības ar Maskavu un, atšķirībā no Eiropas Savienības (ES), kurai tā cer pievienoties, atsakās piemērot sankcijas Krievijai.
Serbija ir stipri atkarīga no Krievijas dabasgāzes. 2022.gada pavasarī starp Serbiju un Krievijas parakstītā gāzes piegādes līguma termiņš beidzas, un notiek sarunas par jaunu līgumu.
45% NIS akciju pieder “Gazprom” struktūrvienībai “Gazprom Neft”, gandrīz 30% pieder Serbijas valstij, bet pārējās akcijas ir mazākuma akcionāru rokās.